Sestdiena, 29 Jūlijs 2017 14:16 Publicēts Sleja 1

Tas ir perfekts noziegums, milzīgs sātana meistardarbs: Čārlijs Gards (Charlie Gard) ir nonāvēts ar savu vecāku piekrišanu, kuri pasaules publikas priekšā ir sevi pierādījuši kā pro life cīnītāji. Tādējādi iziet cauri ideja, ka, “ja jau ir salūzuši viņi”, par kuriem uz Debesīm tika sūtītas veselas lūgšanu flotes, būs pareizi arī citos gadījumos liegt kādam cilvēkam vitālu atbalstu. Turpretī mazā Čārlija vecāki ir sekojuši tādai pašai loģikai kā medicīnas personāls no Great Ormond Street Hospital, pret kuriem viņi cīnījās vēl tikai pirms dažām dienām, piekrītot, ka terapiju zēna glābšanai bija jāizmēģina krietni pirms tam. Kaut gan starptautisko ārstu grupa joprojām bija gatava veikt eksperimentālo terapiju. Taču tagad, kā vecāki to pasludināja pirms piecām dienām, redzot pašreizējo stāvokli, vairs nav cerības panākt tādu bērna dzīves kvalitāti, kādu viņi bija iedomājušies.

Ceturtdiena, 15 Jūnijs 2017 10:49 Publicēts Sleja 1

Tu nevari sajust kāda cilvēka dvašu, ja vien neatrodies ļoti tuvu viņam. Tas var notikt, ja, piemēram, uzklausām kāda aizgājēja pēdējos izdvestos vārdus. Tas var notikt arī divu mīlētāju starpā tūlīt pēc savstarpēja skūpsta; vai arī dažās kultūrās – nobučojot kādu uz vaiga. Iespējams, ka tas notiek, piemēram, mātei noskūpstot savu jaundzimušo bērnu.

Piektdiena, 21 Aprīlis 2017 09:28 Publicēts Sleja 2

/Marks Jermaks/

 

Mūsdienu informācijas pieejamība par dažāda veida garīgiem un emocionāliem draudiem, pie kuriem, neapšaubāmi, pieder sektas vai destruktīvi kulti, nebūt nemazina to cilvēku skaitu, kuri nonāk kārtējos slazdos. Pastāv vairāki psiholoģiski, sociāli un garīgi faktori, kas piebaro totalitāras reliģiskas kustības, nodrošinot tām aizvien jaunu „lielgabalu gaļu”. 

Būtu jāsāk ar to, ka pats sektas jēdziens postmodernā sabiedrībā kļūst grūti definējams. Paliekot politkorektuma un iecietības paradigmā, kuram ir tiesības atzīt citu cilvēku subjektīvo pārliecību par „destruktīvu”? Galu galā, cilvēki sektās pārsvarā uzturas brīvprātīgi, un ne jau visos gadījumos netradicionāli reliģiski kulti nozīmē terora aktus, masu pašnāvības vai īpašumu atņemšanu „kopienas labā”. 

Atšķirībā no veselīgiem tradicionālas reliģijas virzieniem (tas attiecas ne tikai uz kristietību, bet arī uz citām pasaules reliģijām), sektas balstās ideoloģijā, kas apspiež cilvēka individuālo brīvību un atbildību par savu dzīvi. Tādēļ katrā sektā var sastapties ar dažādām manipulācijas izpausmēm, kad „augstu mērķu” vārdā visai plaši tiek lietota faktu noklusēšana un klaji meli. 

Jaunu adeptu piesaistei sektas sola dziedināšanu no visām kaitēm, pašizaugsmes iespējas, pseidoterapeitiskas un ezotēriskas mācības, kuras sniedzot atbildes uz visiem dzīves jautājumiem. Parasti manipulēšana sākas jau potenciālā upura uzrunāšanas brīdī: cilvēkiem uz ielas tiek dalītas reklāmiņas par „bezmaksas angļu valodas kursiem”, uz kuriem atnākot izradās, ka tas ir reliģiska rakstura pasākums. Vai arī „bērnu un jauniešu atpūtas nometnes”, kas patiesībā ir sektantu kopienas, kur tiek veikta jaunpienācēju ideoloģiskā „apstrāde”. Vai arī labdarības koncerti, kas reāli ir drīzāk kādas organizācijas dievkalpojumi.

Otrdiena, 04 Aprīlis 2017 19:41 Publicēts Sleja 3

Pēc kārtējiem teroristu uzbrukumiem atkal dzirdam apgalvojumus, ka Rietumi neļaušot sevi iebiedēt, drosmīgi stājoties pretī islāma radikālismam ar „savām vērtībām”. Un diemžēl mums atkal jāpārliecinās, kas tās ir par vērtībām.