Ceturtdiena, 26 Novembris 2015 22:45 Publicēts Sleja 2

/Mateo Matcuci/

Tajā laikā, kad Itālijā, Romā un Milānā notika manifestācija ar haštagu #notinmyname, kuras mērķis bija uzsvert atšķirības starp mērenajiem musulmaņiem un musulmaņiem-teroristiem (kas tomēr ir pats par sevi saprotams, jo ikviens, kuram piemīt kaut mazliet vesela saprāta, nevar uzskatīt, ka virs zemes dzīvo vairāk nekā miljards indivīdu, kas ir gatavi sevi uzspridzināt “Allah Akbar” kliedziena pavadībā), kā arī cīnītes pret islamofobiju (kam nav vajadzīga manifestācija, bet iedziļināšanās katrā atsevišķā gadījumā), Francijā notika imamu konference, kas ieņēma skaidru un nepārprotamu pozīciju pēc Parīzes 13. novembra asinspirts.

Trešdiena, 25 Novembris 2015 10:16 Publicēts Sleja 1

/Masimo Introvinje/

2016. gadā būs pagājuši jau desmit gadi kopš pāvesta Benedikta XVI uzrunas Ratisbonas universitātē 2006. gadā 12. septembrī. Pāvestam Racingeram patika svinēt dažādu notikumu gadadienas. Kāds varētu iebilst, ka Ratisbonas uzrunas gadadienas atcerēšanās viņu sarūgtinās, redzot cik maz tā bija saprasta un bieži nepatiesi atspoguļota. Bet iespējams, ka tas viņam tomēr patiktu, jo šī uzruna ir viena no augstākajām virsotnēm viņa Eiropas kultūras vēstures analīzē un konfrontācijā ar islāmu.

Parīzē notikusī traģēdija padara to vēl aktuālāku. Tāpēc es piedāvāšu pārdomas, kuras, ceru, būs noderīgas 2016. gadā.

Otrdiena, 17 Novembris 2015 11:28 Publicēts Sleja 3

Lasot dažus katoļu (nemaz nerunājot par sekulārajiem) autoru rakstus par uzbrukumiem Parīzē, nolaižas rokas. Viņiem visiem šķiet, ka islāmisti cenšas nepieļaut iespējamo dialogu un sapratni.

Nu jau kādu laiku desmitiem publicistu (t.sk. sutanās) atkārto, ka teroristu mērķis ir aplipināt mūs ar naidu vai iebaidīt. Tomēr mēs, kārtīgie ļaudis, nepadosimies un turpināsim mīlēt un ievest kārtējos imigrantus dziļā pārliecībā, ka starp imigrāciju un teroristiskiem aktiem nav nekā kopīga. Kas attiecas uz faktu, ka daļa musulmaņu piedalās slepkavībās, tam nav nekāda sakara ar pašu islāmu. Taču šāds domu gājiens liecina ne tik daudz par drosmi un baiļu neesamību, cik par veselā saprāta un racionalitātes trūkumu. Kristietība un kristīgā politika nav tas pats, ka naivums, labprātīgi radot milzīgas problēmas sev pašiem.

Ceturtdiena, 09 Jūlijs 2015 08:40 Publicēts Sleja 2

/Marks Jermaks/

Šim cilvēkam bija viss – vara, nauda, autoritāte. Muhamedam al Saīdam al Musavi (dz. 1964) bija jākļūst par Irākas ietekmīgā šiītu klana galvu. Taču viņš satika Kristu.

Kā daudzi musulmaņi Muhameds katru dienu lasīja Korānu un kopā ar ģimenes locekļiem piedalījās obligātajā kopīgajā lūgšanā. Tam bija īpaša nozīme, jo Irākā tika uzskatīts, ka Musavi ģimene vēsturiski ir cēlusies no paša pravieša Muhameda. Pārmaiņas sākās tajā brīdī, ka jaunietis tika iesaukts militārajā dienestā. Tiesa, tēvs, izmantojot savu politiskos sakarus, nodrošināja, lai dēlam dienests nebūtu saistīts ar nopietniem riskiem.