Pirmdiena, 25 Janvāris 2016 09:54 Publicēts Sleja 1

Žēlsirdības praktizēšana vienmēr prasa mūsu piepūli. „Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: „Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: „Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs ejiet un mācieties, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet grēciniekus.” (Mt 9,11-13)

Dievs, kurš ir žēlsirdīgs, vēlas, lai arī mēs būtu žēlsirdīgi. Šeit ir parādīti 56 veidi, kā mēs varētu praktizēt žēlsirdību šī Jubilejas gada ietvaros. Katru nedēļu nejauši izvēlieties pa vienam no šiem ieteikumiem un praktizējiet tos. (Mēs jums šeit sniedzam dažas idejas; izvēlieties tās jauktā secībā!)

Pirmdiena, 04 Janvāris 2016 10:22 Publicēts Sleja 2

Kas cilvēku padara patiesi laimīgu? Kas dzīvei piešķir vērtību?

Vai tā ir nauda? Slava? Popularitāte? Veiksmīga karjera?

Visi zina atbildi uz šo jautājumu, pat ja dažkārt mēs dzīvojam tā, it kā to nezinātu. Visas šīs lietas ir īslaicīgas. Ir tikai viena lieta – precīzāk sakot, viena Persona, - kas var mūs padarīt patiesi laimīgus. Tas ir mūsu Kungs Jēzus Kristus.    

Piektdiena, 25 Decembris 2015 19:30 Publicēts Sleja 2

/Ruta Beikera/

Dažkārt liekas, ka mēs vienlaikus izdzīvotu it kā divas radikāli atšķirīgas Ziemassvētku pieredzes. Viena no tām ir kā noslēgts aplis, ko veido ballītes, dāvanas, ēdieni un satikšanās, spožas gaismas, naktsdzīve un pārspīlēta aizrautība.

Savukārt otru Ziemassvētku pieredzi mūsos veido tā patiesība un skaistums, kas norisinājās Ziemassvētku laikā – Dievs kļuva Cilvēks un ienāca mūsu pasaulē kā mazs, neaizsargāts Bērns. Steigā, kas mūs tik bieži pavada Ziemassvētkos, ir viegli aizmirst šo svētku patieso, dziļāko būtību. Tāpēc mēs šeit apkopojām šos izcilos domugraudus, lai jums palīdzētu pārdomāt, ko patiesi mums vēsta šis svētais un skaistais Ziemassvētku laiks.

Otrdiena, 22 Decembris 2015 12:13 Publicēts Sleja 2

Otrajā Makabiešu grāmatā ir pieminēta kāda septiņu dēlu māte, kuri visi tiek nonāvēti. Kādam varētu šķist, ka tie ir bijuši fanātiķi, kuri ļāva sevi nogalināt cūkgaļas gabala dēļ, turklāt neizrādot nekādu pretestību. Skaidrs, ka valdniekam nevajadzētu šos cilvēkus tik ļoti spīdzināt, taču arī viņi nebija bez vainas. Karaļa dusmas izraisīja tieši viņu spītība. Pietiktu apēst kādu cūkgaļas kumosu, un būtu miers. Šādiem kritiķiem šķiet, ka visļaunākā no visiem bija māte, kura aicināja savus dēlus uz šo fanātisko pretestību.(2 Mak 7,1-14)