Otrdiena, 08 Marts 2016 08:51 Publicēts Sleja 2

Ik pa laikam dzirdam iespaidīgus stāstus par sabiedrībā populāru cilvēku atgriešanos pie ticības, un katrs no tiem skar sirdi īpašā veidā. Šis ir stāsts par alternatīvo subkultūru – ne vienmēr vairuma sabiedrības saprastu vai atbalstītu, bet kuras pārstāvji drosmīgi atļaujas meklēt savu neparasto identitāti, un, kā zināms, tie, kas meklē – atrod. Uzdrošināšos apgalvot, ka arī Kristus bija alternatīvs – sava laika reliģisko līderu neatzīts un nesaprasts līdz pat naidam. Pārgalvīgs – pārkāpjot sabiedrībā noteiktās normas un stereotipus. Mēģināsim palūkoties uz šo Dieva alternatīvo pusi, ticot, ka Viņš darbojas daudz radošāk un neparastāk, kā cilvēks var iedomāties.

Piektdiena, 19 Februāris 2016 09:33 Publicēts Sleja 3

/Daiga Kaša/

Amerikāņu rakstnieks, modernisma dižgars Viljams Folkners (William Faulkner, 1897-1962) 1949.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņš noturēja pateicības runu Nobela banketā 1950.gada 10.decembrī Stokholmā. Lasot runas kopiju, es pārsteigta secinu, ka vairāk, kā pirms pusgadsimta paustais rakstnieka vēstījums, kurš izskanēja ārkārtīgi sāpīgā vēsturiskajā kontekstā, ir vēl jo aktuālāks mūsdienās. Folkners šeit konkrēti uzrunā rakstniekus un dzejniekus, taču, manuprāt, viņa teiktais attiecināms uz māksliniekiem kopumā, jo mākslas jēdziskuma meklējumi, kurus viņš piemin, pavada ikviena laikmeta radošo profesiju pārstāvjus. Šķiet, šie meklējumi nekad nav bijuši tik akūti sakāpināti, kā mūsdienās. Modernajā kontekstā šeit varētu būt runa arī par masu mēdijiem, par kino. Esmu māksliniece, un šī runa mani iedvesmo. Es ticu – tā iedvesmos arī jūs. Piedāvāju jums Viljama Folknera pateicības runas tulkojumu latviešu valodā.

Otrdiena, 09 Februāris 2016 12:09 Publicēts Sleja 2

Vēl atrodoties apcietinājumā, Pjetro Mazo nožēloja izdarīto un aizrakstīja Svētajam Tēvam, bet tad saņēma kādu negaidītu zvanu...

„Mani sauc Pjetro Mazo (Pietro Maso). Jūlijā man apritēs 45 gadi, un es 22 gadus pavadīju apcietinājumā par savu vecāku slepkavību, kas notika 1991.gada 17.aprīlī. Mani bija pārņēmis ļaunums. Un tomēr pāvests Francisks apžēlojās par mani. Es viņam aizrakstīju vēstuli, kuru viņam nogādāja mans garīgais tēvs priesteris Guido Todeskini (Guido Todeschini). Bet pēc pāris dienām pāvests man piezvanīja. Viņš un tēvs Guido ir svēti cilvēki.”

Otrdiena, 12 Janvāris 2016 09:24 Publicēts Sleja 2

Evaņģēlijs ir adresēts visām tautām, taču pastāv zemes, kur Kristus mācības sludināšana notiek ar grūtībām un pat izraisa naidu. Galvenokārt tās ir musulmaņu valstis. Parasti par atteikšanos no islāma šajās zemēs draud nāve. Pat, ja to neparedz vietējā likumdošana, tas izriet no šariata normām, kas balstās Korānā, un kas ir jāievēro katram islāmticīgajam. Musulmaņu valstīs paredzēti arī stingri sodi tiem, kas atļaujas izplatīt kristīgo ticību. Par spīti šiem šķēršļiem, katru gadu Kristus mācība piesaista aizvien vairāk musulmaņu. Viņi riskē ar sociālo statusu, drošību, dzīvību un veselību, izvēloties Ceļu, Patiesību un Dzīvību.