Ceturtdiena, 12 Oktobris 2017 22:33 Publicēts Sleja 1

/Aleksandrs Stepanovs/

Šī gada 13. oktobrī atzīmējam 100 gadus kopš Jaunavas Marijas parādīšanās Fatimā. Pirmā pasaules kara beigās un Krievijas Oktobra revolūcijas priekšvakarā Dievmāte izdarīja “saules brīnumu”, ko vēroja 70 tūkstoši cilvēku liels pūlis vienā vietā, kā arī daudzas personas apkārtnē. Dievmāte nāca, lai brīdinātu, ka cilvēces garīgās veselības temperatūra pacēlusies līdz dzīvībai bīstamai robežai – 42 grādiem, ar skumjām atklājot trijiem vizionāriem: “Jūs redzējāt elli, uz kurieni aiziet nabaga grēcinieku dvēseles. Lai glābtu grēciniekus, Dievs vēlas pasaulē iedibināt manas Bezvainīgās Sirds godināšanu”. Vai šodien pasaules veselības stāvoklis ir uzlabojies? Svinot Fatimas notikumu simtgadi, Dievmātes vēstījumam ir jāuzmodina mūs no garīgā miega, no vienaldzības individuāla un sabiedrības grēka struktūru priekšā, jāpagriež mūsu soļi uz savas dzīves izmainīšanu pēc Dieva gribas un pašaizliedzīgām rūpēm par cilvēku pestīšanu.

Trešdiena, 04 Oktobris 2017 08:54 Publicēts Sleja 2

Motivācija ir galvenais dzinulis, lai mēs uzņemtos iniciatīvu. Izciliem vīriešiem un sievietēm vienmēr ir skaidri mērķi un stipra motivācija. Viņi zina, ko viņi vēlas, un tiem vienmēr ir skaidrs plāns, kā to sasniegt.

Veiksmīgās kompānijās galvenie izpilddirektori vienmēr zina, ko viņi vēlas – viņiem ir skaidri nosprausti mērķi, izpildes termiņi, kā arī konkrēti soļi, lai sasniegtu šos mērķus. Profesionāliem sportistiem ir skaidri izteikta apņēmība uzvarēt. Viņi izpēta savu pretinieku vājākās vietas, attīsta savus spēkus un spēlē, lai uzvarētu. Tāpēc, ja mēs gribam sasniegt kādu mērķi, mums ir nepieciešams skaidrs plāns un stipra motivācija.

Pirmdiena, 28 Augusts 2017 11:04 Publicēts Sleja 2

Lūgšana nav veids, kā „piespiest” Dievu izpildīt mūsu gribu. Kristietim jāpatur prātā, ka laba lūgšana pirmām kārtām izmaina viņu pašu. Arī harismātiskas aizlūgšanas dalībniekiem būtu jāizturas pret notiekošo piesardzīgi un ar veselo saprātu, intervijā skaidro dogmatiskas teoloģijas doktors pr. Gregors Stšelčiks (Grzegorz Strzelczyk): Kristietība nesniedz vieglus risinājumus. Tā sludina, ka nepastāv neviens veids, kā kontrolēt realitāti. Mēs ticam – un šī ir mūsu reliģijas fundamentālā pārliecība – ka brīvības Dievs ļāvis mums pašiem par sevi lemt. Vienlaikus arī Viņš neļauj ar Sevi manipulēt.

Ceturtdiena, 22 Jūnijs 2017 01:09 Publicēts Sleja 1

Ja dvēseles vēlētos pievērsties lūgšanai, Dievs tūdaļ tās uzrunātu, jo izklaidība apslāpē Kunga runu.

Sv. Faustīnas „Dienasgrāmata”

Katrs, kurš lūdzas (un it īpaši tas, kurš velta lūgšanai ilgāku laiku) labi zina, kas ir izklaidība. Dažreiz šāda lūgšana noslēdzas ar rūgtu pēcgaršu un sirdsapziņas pārmetumiem, izraisot lūgšanu dzīves krīzi. Savukārt māsa Faustīna, moderno laiku lūgšanas meistare, norāda uz vēl nopietnākām sekām: „Izklaidība apslāpē Kunga runu.”