Trešdiena, 20 Jūlijs 2016 09:41 Publicēts Sleja 3

Ticības kontekstā nemaz nav tik svarīgi, kā izskatās mūsu lūgšana, ko mēs tajā jūtam vai piedzīvojam. Pat tad, ja kristietis darītu brīnumus, viņa sirds varētu palikt dziļi ievainota. Veselīgas dievbijības svarīgākie elementi nav nekāda „augstākā pilotāža”,
skaidro dominikānis Šimons Poplavskis (Szymon Popławski).

Piektdiena, 08 Jūlijs 2016 09:02 Publicēts Sleja 1

Vieni priesteri teiks: „Ļoti bīstami! Nevēlos, lai viņi būtu manā draudzē!” Citi atkal dara visu, lai harizmāti darbotos viņu draudzē. Kurš tad ir „īstais katolis”? Katoļu Baznīcā visiem pietiek vietas. Savukārt ļaunums rodas no tā, ka ticīgie tiek pretnostādīti viens otram.

Ceturtdiena, 30 Jūnijs 2016 15:17 Publicēts Sleja 2

Vēlos pieskarties ļoti smagai problēmai, kas skar gan Eiropu, gan Ameriku. Abos reģionos aizvien vairāk veidojas sektas – sātanisti, „Jehovas liecinieki”, sektas, kas iedvesmojas no Austrumu reliģijām (piemēram, budisma), kā arī citas reliģijas, kas neatzīst Jēzu par Dievu un uzturas ārpus patiesības. Tāpat izplatās ateisms, nu vairs nevis filozofisks, bet praktisks. Cilvēki dzīvo ar naudu un seksu, kas kļuvuši par šodienas „dieviem”.

Piektdiena, 03 Jūnijs 2016 22:24 Publicēts Sleja 1

Vissvētākās Jēzus Sirds godināšana ir saistīta ar vienkāršo un garā nabadzīgo klostermāsu, svēto Margaritu Mariju Alakok (1647–1690), kura 24 gadu vecumā iestājās Parei-le-Monjalas Apmeklēšanas ordeņa klosterī. Pārkāpjot klostera slieksni, Margaritu pārņēma milzīgs prieks, sirds dziļumos viņa saprata: “Dievs mani vēlas redzēt šeit. Mans gars uzreiz pamanīja, ka šis Dieva nams ir svēta vieta un ka klostera veltīšana Jaunavai Marijai nozīmēja, ka ir nepieciešams kļūt svētai par katru cenu, ka vajadzēja pilnīgi iesaistīties un upurēties it visā bez jebkādām atrunām”.

No klosterdzīves sākuma Margarita veltīja sevi Vissvētākajai Jēzus Sirdij. Visu dzīvi vizionāre cieta neizpratni no klostera māsu, priekšniecības, kā arī no garīgās vadības puses. Vēlāk jezuītu tēvs, svētīgais Klaudio Kolombiers kļuva mistiķei no Apmeklēšanas klostera par vērtīgu garīgo vadītāju, pieprasot, lai Margarita pieraksta savu mistisko pieredzi autobiogrāfijā, ko svētā veica vienīgi aiz paklausības, izjūtot riebumu pret šo uzdevumu: “Vienīgi aiz mīlestības pret Jums, ak, mans Dievs, es pakļaujos rakstīt... Dariet, lai es nerakstu neko tādu, kas nekalpotu Jūsu lielākam godam un manam lielākam kaunam”.