Pirmdiena, 02 Marts 2015 10:07 Publicēts Sleja 1

Tikai Baznīcā jūtos patiesi pieņemts

Nav nekādu šaubu, ka Filips Ariņjo vienmēr ir bijis cilvēks, kurš iet pret straumi. Viņš ir francūzis, kurš dzimis 1980.gadā, ļoti katoliskā ģimenē. Viņš pasniedz spāņu valodu, ir esejists un blogeris, kurš 17 gadu vecumā paziņoja, ka ir homoseksuāls. Šis stāsts par Filipu neatšķiras no daudziem citiem stāstiem par viņa vienaudžiem, taču pirms diviem gadiem Filips pieņēma kādu lēmumu – viņš pameta savu draugu, ar kuru kopā bija kopš 2009.gada. „No tā brīža sāku atturēšanās ceļu, kā to homoseksuāliem cilvēkiem lūdz Baznīca,” šajā seksocentriskajā pasaulē, kurā jebkuram cilvēkam, lai kāda būtu viņa seksuālā orientācija, vārdi „atturība” un „šķīstība” šķiet kā sen mirušās un aizmirstās pagātnes vraks, bez aplinkiem stāsta Filips. Savā blogā „L’Araignee du desert” (tuksneša zirneklis) viņš uzskata par vajadzīgu precizēt, ka viņš nav bijušais gejs, bet gan cilvēks, kas ir sajutis, ka apkārtējie viņu pieņem tādu, kāds viņš ir. Atgriežoties pie metaforas, kas iekļauta bloga nosaukumā, viņš nav vienkārši zirneklis, bet mīlēts zirneklis.

Pirmdiena, 23 Februāris 2015 21:07 Publicēts Sleja 3

2010. gadā 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja slavens angļu filosofs Entonijs Flū (Antony Flew). 2004. gadā, 81 gada vecumā filosofs kļuva par kristieti, kaut gan visu savu dzīvi bija ne tikai pārliecināts ateists, bet pilnībā tam ticēja, pielīdzinot ateismu veselajam saprātam un par to kareivīgi cīnoties. Pēc šī notikuma Ričards Davkins (Richard Dawkins), kas līdz šim bez nožēlas bija bijis „Darvina rotveilers” (būdams ateists, Flū aizstāvēja evolucionismu kā neapgāžamu pierādījumu tam, ka Dievs neeksistē), kā arī materiālistisks biologs, kurš bija pārliecināts, ka kristīgā ticība ir tikai cilvēciskā prāta patoloģija, publiski liecināja, ka Flū atgriešanās ir vecuma plānprātības pazīme. Taču kas gan bija noticis ar Flū 80 gadu vecumā un pirms tam? Viņš aptuveni 25 gadu vecumā bija saticis, drīzāk „saķēries” ar Klaivu Steiplu Lūisu (C.S. Lewis, 1893-1963).

Trešdiena, 18 Februāris 2015 10:26 Publicēts Sleja 3

Lielais gavēnis ir garīgais ceļš, gatavojot mūs Lieldienām, tas ved uz iekšējo brīvību, tuvāk Dievam, tuvāk līdzcilvēkiem. Ja atskatos atpakaļ un pārdomāju iepriekšējā gada gavēni, vai varu secināt, ka tas atstāja iespaidu uz manu dzīvi, vai tas kaut kādā veidā palīdzēja man mainīties, atstāt kādu grēcīgu ieradumu, attīstīt kādu tikumu, pieaugt Dievā? Tāpat kā sportā, darbā vai studijās, cilvēki izvirza mērkus, uzdevumus, apņemšanās, lai sasniegtu vēlamus rezultātus, tā arī attiecībā uz Dievu un garīgo dzīvi viss nav jāatstāj pašplūsmā. Kā katrs īsts ceļš, šis “stiprais laiks”, kā Baznīca dēvē Lielo gavēni, mudina spert konkrētus soļus, atstājot sen iesēdētas vietas, ieradumus un grēkus, kurus jau sen uzskatām par savu otro dabu. Gavēnis ir “labvēlīgs laiks” (2. Kor 6,2), kad Dievs darbojas un palīdz mainīt sirdi. Ar ko iesākt?

Otrdiena, 17 Februāris 2015 13:13 Publicēts Sleja 3

1997. gada 25. decembrī Holivudas kino producentu Marino Restrepo nolaupīja Kolumbijas mafija un aizveda viņu Amazones džungļos, lai pieprasītu izpirkumu. Gaidot izpirkumu, viņa piedzīvotais lika saprast, kas notiek tiesas dienā, ko piedzīvos katrs cilvēks nāves brīdī...