Objekti filtrēti pēc datums: Decembris 2020
Ceturtdiena, 24 Decembris 2020 09:41 Publicēts Video

Daiga Kaša

Šis ir stāsts par kādu īpašu bērnu. Bērnu, kurš ir pilnīgs savā vājumā. Stāsts par jaundzimušo Kristu un par mazo Līvu, kura sirgst ar Dauna sindromu. Cik ļoti gan Kristus ir klātesošs šajās ģimenēs, kuras piekrīt Dieva plānam un pazemīgi tam seko – Jāzepam un Marijai, un Līvas vecākiem. Dieva plāns ir vislabākais – kaut mums būtu drosme tam sekot. Lai Kristus gaismas un miera pieliets šis Ziemassvētku laiks!

Trešdiena, 23 Decembris 2020 20:14 Publicēts Sleja 1

Pētera Zēvalda saruna ar kardinālu Jozefu Racingeru, no grāmatas “Dievs un Pasaule. Būt par kristiešiem jaunajā tūkstošgadē”.

 

Trešdiena, 23 Decembris 2020 13:36 Publicēts Sleja 2

Atbildot uz Latvijas bīskapu konferences ieteikuma vēstuli, ko viņi adresēja man sakarā ar manām publikācijām civitas.lv, kas vērstas pret pāvesta Bergolio pontifikāta maldiem, vispirms gribu pateikties par izrādīto cieņu un uzmanību manam kalpojumam. Daudzu gadu garumā man bija iespēja līdzdarboties ar vairākiem Latvijas katoļu Baznīcas diecēžu bīskapiem. Taču pēdējo septiņu gadu laikā universālajā Baznīcā ir izveidojusies bīstama apostāzijas situācija, kas mani mudina atbildēt ar latīņu sakāmvārdu: Amicus Plato, sed magis amica veritas.

Svētdiena, 20 Decembris 2020 21:33 Publicēts Sleja 3

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai Latvijas presē un konservatīvo katoļu vidū, bet arī ārzemēs. Informācijas labā pārpublicēju pārdomas, ko bijušā vatikānistu dekāna Marko Tozati blogā “Stilum curiae” raksta kāds Romā augstu stāvošs garīdznieks ar bloga pseidonīmu Romana Vulneratus Curia (pseidonīmi ir nepieciešami, jo laiki ir nedroši). Publicistikā ironija palīdz paskatīties uz lietām citādi. 

Ir vērā ņemams fakts, ka četru gadu laikā Tozati blogs ir sasniedzis divdesmit miljonus skatījumu! Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc patiesības, saucot lietas īstajos vārdos bez politkorektuma par procesiem pasaulē un Baznīcā ir ļoti liels, ko ar savām puspatiesībām nenodrošina meinstream avīzes.

Kāpēc mūsu arhibīskaps "pielāgo savu sirdsapziņu" un cenšas sekot pāvesta Franciska pēdās, dodot padomus politiķiem, lai “vilks ir paēdis un kaza dzīva”? Kāpēc kaut kas obligāti ir “jāpiedāvā”? Vai garīdzniekiem nevajadzētu drīzāk skaidri sludināt Baznīcas mācību, un gan jau pēc tam politiķi un likumdošanā iesaistītās personas izdarīs secinājumus un pieņems atbilstošus lēmumus?

Iespējams, minētajā rakstā, kā arī citos, žurnālisti ir saukuši pārāk tieši un nepastarpināti arhibīskapa vēlmi atbalstīt homoseksuālās savienības, ko pats arhibīskaps nav gribējis, savukārt citi ir sapratuši un bez aplinkiem ir saukuši viņa nostāju par “laipošanu”. Lai izvairītos no pārpratumiem, lasītājs pats izdarīs secinājumus, pievienoju šeit linku uz arhibīskapapaskaidrojumiem katolis.lv. “Arhibīskapa skaidrojums par viņa teikto Saeimas komisijas sēdē”.

 

Pr. Aleksandrs Stepanovs

 

*****

Piektdiena, 11 Decembris 2020 10:35 Publicēts Sleja 2

/ Pr. Aleksandrs Stepanovs/

Tuvojas Adventa trešā svētdiena. Tā ir Jāņa Kristītāja svētdiena. Evaņģēlijā viņš sevi sauc par “saucēja balsi tuksnesī”, norādot, ka šis pasaules tumsā drīz atspīdēs patiesā Gaisma. Šī noskaņojuma garā publicēju savu paplašināto liecību, kas ir rakstīta kā atbilde uz bīskapa E. Pavlovska jautājumiem. Tumsa Baznīcā ir liela, kuras katalizātors ir Horhe Mario Bergolio, bet tuvie Kristus dzimšanas svētki mums dot stipru cerību, ka tumsības spēki neuzvarēs.

 

******

Piektdiena, 04 Decembris 2020 14:09 Publicēts Sleja 3

Kīnas vīrusa laikmetā kļūst arvien aktuālāks jautājums par vesela saprāta saglabāšanu. Ir vērts atcerēties, ko savā uzrunā 15. augustā teica nuncijs Baltijas valstīs, Peters Rajičs. Viņš lūdza mūs nosargāt veselo saprātu, apvienojot to ar dzīvu ticību.

Pat Rietumos un brīvajāpasaulē, kurākristieši ir vairākums, pastāv dažādi spēki un kustības, kuri tiecas darīt relatīvu Kristus mācību, paužvienaldzību pret Baznīcu, kristīgajām vērtībām un morālajiem principiem vispār. Sliktākajāgadījumākristieši Rietumos ar klusēšanu izrāda toleranci pret Dieva izslēgšanu no sabiedrības un šādi atļauj darboties neredzamiem varas centriem, kuri kā pūķi noposta visu, kas saistīts ar kristietību, patiesību un dabiskiem morāliem principiem. 

[…] 

Pagātnes pieredze un cīņas pret ļaunuma un tumsas spēkiem diemžēl turpinās arīšodien, pārsvarāiespaidojot cilvēka sirdi un prātu. Neļausim ļaunajam mūs maldināt vai paverdzināt ar hedonisku baudu pievilcību, kuras noved verdzībāun atkarībā, ar vilinājumiem uz neuzticību, vienaldzību, izmisumu vai grūtsirdību. Neļausim citiem vai kaut kam iznīcināt mūsu ticību Dievam, mūsu reliģisko mantojumu un vērtības, mūsu dabiskos morālos principus, mūsu cilvēcisko izpratni, mūsu veselo saprātu, kāarīmūsu mīlestību uz Dievu un tuvāko.” (Visu uzrunu lasi šeit)

Ķīnas vīrsusa laikā valsts ierēdņu diktētās normas ne tikai ir mainījušas ierasto dzīves kārtību, bet arī ierasto lūgšanas kārtību, tāpēc argumentēti Andžela Peličari ironiski pārdēvē Svēto Misi no ticības noslēpuma par “jocīgo noslēpumu”. Itāliešu žurnāliste nepieder tiem intelektuāļiem, kas raksta, sēžot ērtā kluba krēslā, tālu no briesmām, bet dzīvo valstī, ko ir smagi skārusi ķīniešu vīrusa izplatīšanās. Un tieši tāpēc viņai ir tiesības uz ironiju, jo redzot, kā pēc Itālijas valsts ierēdņu diktētajām normām par kristīgo noslēpumu svinēšanu, ko bez ierunām ir akceptējusi Itālijas bīskapu konference, dievkalpojumu norise pārtapusi par tādu “jocīgu noslēpumu” (pat ar stingro norādi dalīt Svēto Komūniju ar vienreizējās lietošanas cimdiem), viņa arī izsecina iemeslus, kāpēc mūsu baznīcās rūpes par sanitārajām normām guvušas virsroku pār dvēseļu svētdarīšanu. Ir par ko aizdomāties. Vērtīgu lasāmvielu!

 

Pr. Aleksandrs Stepanovs

 

******

Mana kaisle ir Itālijas dolomītu klintis, un es tur atgriežos katru gadu. Vairāku pastaigu starpā kopā ar draugu priesteri bijām devušies uz Svēto Misi. Priesteris devās uz zakristeju, lai lūgtu iespēju koncelebrēt Svētajā Misē. Taču atbilde pārsniedza jebko, ko iepriekš varējām iedomāties: “Nevarēsi, jo es tevi nepazīstu”. Pārtulkojot saprotamā valodā nolieguma motīvus: “Kas var man garantēt, ka tu neesi inficēts?” Tā kā priesteris bija aizmirsis masku, viņam iedeva savādu priekšmetu, kas gandrīz pilnībā aizsedza seju.

Kopš vairākiem mēnešiem nedaru neko citu,kā diskutēju un strīdos ar draugiem un paziņām, jo man radies iespaids, ka liturģija ir pārveidota par sava veida “jocīgu noslēpumu”, kas tiek upurēts uz politiskā korektuma altāra, pārveidotā par reliģisko korektumu. Tāpēc ka, manuprāt, Baznīcas pienākums ir pārtapis par uzdevumu izrādīties pasaulei, ka baznīca ir ticama, civilizēta, kas ciena “citu” veselību, respektējot noteikumus, ko ir nodiktējušas bailes no nāves, lai izvairītos no inficēšanās.

 

Otrdiena, 01 Decembris 2020 23:32 Publicēts Sleja 1

/pr. Aleksandrs Stepanovs/

1. decembrī nāca klajā jauna Ostina Aivreja grāmata – intervija ar pāvestu Francisku “Let Us Dream”. Šajā garajā intervijā pāvests Francisks pirmo reizi publiski runā par uiguru vajāšanu Ķīnā, pauž atbalstu rasu taisnīguma protestiem, kas sekoja Džordža Floida nogalināšanai, un ar uzsvērtu nosodījumu runā par tiem, kas protestē pret koronavīrusa ierobežojumiem. Pāvests pretstata šo divu grupu protestētājus. Viņš atbalsta rasu vienlīdzību un protestus pret policijas vardarbību, ko izraisīja Džordža Floida nāve, lai gan protestētāji ir pastrādājuši masu nekārtības un grautiņus.

Jaunākie raksti