5 kristietības karikatūras, kurām nav nekāda sakara ar patiesību

Trešdiena, 29 Aprīlis 2015 08:29

/Marks Jermaks/

Kristīgā ticība, kas ir pretrunā ar zinātni un racionālo domāšanas veidu. Nežēlīgs Dievs, kurš uzmanīgi seko līdzi mūsu gaitām, sagaidot, kad mūs varēs sodīt par pieļautajām kļūdām. Grēcīga cilvēciskā miesa, ko vajag nepārtraukti ierobežot un šaustīt. Tie ir tikai daži no populārākajiem aizspriedumiem pret kristietību, kuriem nav nekā kopīga ar patiesību. Aplūkosim dažus no šiem mītiem, balstoties uz katoļu priestera, psiholoģijas doktora un rakstnieka Mareka Dzevecka (Marek Dziewiecki) ziņojumu „Kristietības karikatūras”.

Karikatūra Nr.1 „Kristietība nozīmē aklu ticību”

Kristietībā nav vietas prātam. Ja esi ticīgs, tev vienkārši jābūt paklausīgam Dievam un Baznīcai. Līdz ar to ticīgs cilvēks nevar būt racionāls.”

Kristietība neko nevienam neuzspiež, tā aicina cilvēku domāt un būt kritiskam (arī attiecībā pret Dievu). Par to liecina kaut vai Kristus teiktais: „Ja neticat man, ticiet maniem darbiem”. Patiesībā kristīgā ticība māca cilvēkam gudrību. Pie katra kristīgās ticības elementa var nonākt arī bez ticības, ja cilvēkam ir labā griba, un viņš no sirds vēlas saprast patiesību. Tikai viens piemērs: Katoļu baznīca aicina laulātos ģimenes plānošanā izmantot auglības atpazīšanas metodes, kas ir veselīgas, ekoloģiskas, efektīvas un pamudina vīru un sievu uz dialogu. Mūsdienās arī daudzi neticīgie izvēlas AAM, apzinoties, ka tā ir vislabākā no iespējamām alternatīvām.

Visas kristīgās vērtības un ideāli ir vērsti uz cilvēka laimi un attīstību, jo kristietība (atšķirībā no citām reliģijām un ateisma) ir Dieva atklāsme, bet Dievs ir gudrs un rūpējas par cilvēka labumu.

Karikatūra Nr.2 „Kristietība dievina ciešanas”

Kristietība atbalsta ciešanas, uzskatot ka cilvēku var atpestīt tikai sāpes. Kristietim vienmēr jāupurējas un jābūt pateicīgam par ciešanām.”

Patiesībā Dievs nevienam nedod ciešanas, Viņš dod mums savu Dēlu. Jēzus nāve pie krusta ir radikāls Dieva mīlestības pret cilvēku pierādījums. Jēzus saka: „Kas grib sekot Man (...), lai ņem savu krustu un seko Man” (Mk. 8, 34). Jāsaprot, ka Kristus neprasa mācekļiem paņemt Viņa krustu. Viņš tikai aicina cilvēkus sekot Viņam līdzi ar visu savas dzīves realitāti, ar visiem priekiem un bēdām.

Dievs nav radījis ciešanas (tās ir tikai cilvēces grēku sekas), Viņš aicina cilvēku izvēlēties dzīvi Viņa svētībā. Protams, neviens no mums nav pasargāts no grūtībām un pat ciešanām, taču tās nav Dieva „dāvana”. Jāatzīst, ka mūsu dzīves krusts diezgan bieži ir mūsu pašu vai mūsu dzimtas pieļauto kļūdu sekas. Līdz ar to nav godīgi uzskatīt, ka ciešanas mums uzsūta Dievs.

Kas attiecas uz „pestīšanu caur ciešanām”, arī tas ir mīts. Cilvēka mūžība ir atkarīga nevis no tā, cik daudz viņš ir cietis, bet no tā, cik daudz viņš ir mīlējis.

Karikatūra Nr.3 „Kristiešiem jāļauj sevi pazemot”

“„Ja tev iesit pa vienu vaigu, pagriez otru”... Kristieši nedrīkst pretoties ļaunumam, viņiem vienmēr jāļauj sevi pazemot.”

Patiesībā kristiešiem jārīkojas kā Jēzum. Ar labiem cilvēkiem Viņš vienmēr bija maigs un saudzīgs. Viņš nenovērsās arī no tiem, kuri dzīvoja slikti, taču bija pret viņiem stingrs un kritisks. Savukārt attiecībās ar ciniķiem un liekuļiem Viņš neizvairījās no atklātas konfrontācijas, saucot lietas īstajos vārdos: „Jūs, čūsku un odžu izdzimums, kā jūs izbēgsiet no elles sodības?” (Mt 23, 33).

Slavenais teiciens par otra vaiga pagriešanu ir aicinājums atteikties no atriebības. Lietojot šo tēlu, Kristus aicina savus mācekļus darīt vairāk, nekā no viņiem prasa Likums. Dievs nekādā gadījumā nevienu neaicina ļaut sevi sist. Piemēram, kad viens no kalpiem iesit Jēzum pa vaigu (Jn 18,22), Viņš nevis pagriež otro vaigu, bet uzdod loģisku jautājumu: „Ja es ļaunu runāju, pierādi ļaunumu, bet ja labi, kāpēc tu mani sit?”.  

Karikatūra Nr.4 „Kristietība ir morālo normu un aizliegumu kopums”

Lai būtu labs kristietim, jākoncentrējas uz daudzu baušļu pildīšanu.”

Patiesībā kristīgā ticība ir cilvēka draudzība ar Dievu. Kristietis nav tas, kurš dzīvo „kārtīgi”, jo kārtīgi var dzīvot arī pagāns. Pats galvenais kristietībā ir attiecības ar Dzīvo Dievu. Tātad, ticības centrā ir nevis morāles normas, bet divu personu draudzība. Cilvēks, kurš dzīvo Dieva mīlestībā un saprot, ka grēks sāpina Dienu, sāk „automātiski” pildīt baušļus, jo negrib ievainot savu Draugu. Atcerēsimies, ka galvenais bauslis ir vienkārši mīlēt.

 Karikatūra Nr.5 „Kristietība pretnostāda miesu un dvēseli”

Labs kristietis nemitīgi rūpējas par dvēseles glābšanu. Savukārt miesa tiek uzskatīta par traucējumu, kas neļauj ticīgiem pilnībā pievērsties garīgām lietām.”

Viens no kristietības principiem ir personālisms. Kristietības centrā ir persona, nevis tikai dvēsele. Tradīcija nošķirt miesu un dvēseli nāk no Platona, tātad, tā ir pagāniska. Kristietība uztver cilvēku kā vienu veselumu, kaut gan Bībelē tiek aplūkoti dažādi personas aspekti (fiziskie, psihiskie, garīgie). Ja cilvēks tiek pestīts, viņš tiek pestīts ar visu miesu un dvēseli.

Patiesa kristietība piešķir ķermenim īpašu cieņu, jo nav citas reliģijas, kas apgalvotu, ka „Vārds tapa miesa”. Dievs tik ļoti respektē cilvēku kopā ar viņa ķermeni, ka Pats iemiesojas. Jāpiebilst, ka Jēzus, kontaktējoties ar cilvēkiem, vispirms dziedināja miesu. Viņš neteica: „Ķermenis nav svarīgs, labāk parunāsim par dvēseli!”.

Cilvēka ķermenis ir instruments, kas palīdz paust mīlestību. To var darīt caur klātbūtni, darbību vai maigumu. Un visos šajos gadījumos ķermenis ir ļoti svarīgs.

Avots: Mareks Dzeveckis „Kristietības karikatūras”

Foto: se.pl

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 29 Aprīlis 2015 08:31

Jaunākie raksti