Kad beigsies tumšā nakts? Viena savāda lūgšanu diena par brālību un daudz jautājumu

Pirmdiena, 18 Maijs 2020 21:48

14.maijā notika lūgšana par “Cilvēku brālību”, kurai ir pievienojies pāvests Francisks. Šī iniciatīva notika saskaņā ar deklarāciju par “Cilvēku brālīgumu un mieru pasaulē”, kuru parakstīja Al Azharas lielais imams Muhammads Ahmads Al Taijibs un pāvests Francisks viņa vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos 2019. gadа 4. februārī. Deklarācijā tiek apgalvots, ka Dievs pozitīvi ir gribējis reliģiju plurālismu, tādējādi reducējot kristietību līdz vienam no ceļiem pie Dieva, kas ir līdzvērtīgs starp visiem pārējiem.

Svētā Tēva vārdi, kas veltīti lūgšanu dienai par brālību, izraisīja apjukumu kāda jauna Itālijas priestera prātā. Viņa pārdomas itāliešu žurnālists Aldo Maria Valdi publicēja savā blogā Duc in altum, ko labprāt pārtulkoju un piedāvāju civitas.lv lasītājiem, jo laiku, kurā dzīvojam, ir iezīmējis vīruss, kas ir bīstamāks par vīrusu, kas nāk no Ķīnas, – tas ir herētiskās domas vīruss, kuru bez šķēršļiem pieņem arī daudzi katoļi. Baidos, ka tas notiek aiz vienkāršas nezināšanas un iedziļināšanās trūkuma, izslēdzot savu spriešanas spēju tikai tāpēc, ka kaut ko dara vai piedāvā Romas bīskaps Francisks, tērpts baltajā pāvesta sutanā.

/Jaunais priesteris/*

Iesākšu pārdomas, burtiski citējot pāvesta vārdus: “Cilvēku brālības Augstā komiteja šo dienu ir pasludinājusi par lūgšanas un gavēņa dienu, lai šajā traģiskajā pandēmijas laikā izlūgtu no Dieva žēlsirdību un apžēlošanu. Mēs visi esam brāļi. Svētais Francisks no Asīzes ir teicis: “Visi brāļi”. Tāpēc šodien mēs, visu reliģiju vīrieši un sievietes, vienojamies lūgšanā un gandarīšanā, lai saņemtu žēlastību tikt dziedinātiem no šīs pandēmijas. [..]

Tāpēc šodien visi – brāļi un māsas, jebkādai reliģijai piederīgie – lūgsim Dievu. Kāds varbūt teiks: “Tas ir reliģiskais relatīvismsun to nedrīkst darīt”. Bet vai tad nedrīkst lūgt visu [cilvēku] Tēvu? Katrs lūdz Dievu, kā zina, kā prot, saskaņā ar savu kultūru. Mēs nelūdzamies viens pret otru, šī reliģiskā tradīcija pret to, nē! Mēs visi esam vienoti kā cilvēciskas būtnes, kā brāļi un māsas, atbilstoši savai kultūrai un tradīcijai, atbilstoši saviem ticējumiem, bet kopā – brāļi un māsas, kas lūdz Dievu, un tas ir svarīgi! Esam brāļi un māsas gavējot, lūdzot piedošanu Dievam par mūsu grēkiem, lai Dievs piedod mūsu grēkus, lai mums rāda žēlsirdību, lai Kungs mums piedod, lai Kungs aptur šo pandēmiju. Šodien ir brālības diena, uzlūkojot vienīgo Tēvu, brāļus un māsas, un tēvišķību.”

Mani uzreiz satrieca pāvesta īpatnējā paklausība autoritātei, ko viņš, šķiet, uzskata augstāku par sevi, un kuras nosaukums jau pats par sevi pauž darbības programmu: “Cilvēku brālības Augstā komiteja”. Saprotams, ka mēs dzīvojam laikā, kad mūsu dzīves ir atkarīgas no dažādām komitejām, bet šajā gadījumā nav jābūt ģēnijam, lai jau pēc nosaukuma vien sajustu, kādu “smaku” izplata šis organisms. Un mūs nemaz neiedrošina fakts, ka to vada svētās Romas Baznīcas kardināls. Taču, apdomājot pāvesta uzrunas būtību, acīs uzreiz iekrīt atšķirības iztrūkums starp kristīgo Atklāsmi un citām reliģiskajām tradīcijām. Nevar padarīt līdzvērtīgu “pilnu un definitīvu Atklāsmi”, kas nāk no augšas un ko atklājis Dievs, ar reliģiskām tradīcijām, kas nāk no apakšas, no cilvēku reliģiskās dvēseles. No vienas puses ir “Dievs, kas pats sevi atklāj”, un pavisam kas cits ir idejas par dievībām, ko radījuši cilvēki vēstures gaitā!

Teikt, ka “katrs lūdz visu [cilvēku] Tēvu atbilstoši savai kultūrai un tradīcijai”, ir kļūda pati par sevi – kura cita reliģija tad lūdz Dievu kā “Tēvu”? Tas ir kliedzošs reliģiskā indiferentisma apliecinājums, kas apvaino kristīgo ticību vairākos svarīgos punktos:

 

a) ievaino lūgšanu tās būtībā kā pielūgsmes aktu, kas ir vērsts īstajam Dievam atbilstošā veidā.

Izplatīt ideju, ka visas reliģijas lūdz to pašu Dievu, nozīmē radīt lielu pārpratumu, kas pārkāpj pirmo bausli: “Es esmu Kungs, tavs Dievs. Lai tev nav citu dievu bez manis! Nezemojies tiem un nekalpo tiem (Izc 20, ko Jēzus atgādināja Mt 4, 10). Savukārt, ja lūgšana tiek veltīta viltus dievībām, tas tiek saukts par “māņticību” vai “elkdievību”. Tāpēc iepriekšējie pāvesti, pat ja ir staigājuši “pa naža asmeni” starpreliģiju tikšanos laikā, nekad nav teikuši lūgšanu ar vārdiem kopā ar citu reliģiju pārstāvjiem. Baznīca vienmēr ir lūgusi par citiem cilvēkiem, taču nekad “ar” viņiem.

Pāvests saka: “Kāds varbūt teiks, ka tas ir reliģiskais relatīvisms”, taču es atļaušos uzsvērt, ka šis gadījums, ko mēs analizējam, nepārprotami pieder excusatio non petita,accusatio manifesta(latīņu val.: ʻnelūgta piedošanas lūgšana norāda uz vainuʼ; pārfrāzējot latviešu sakāmvārds saka: kas bailīgs, tas vainīgs). Jo tas, ko pāvests saka, ir tieši relatīvisma definīcija tās indiferentisma versijā. Problēma nav tanī, ka kāds to varētu padomāt, bet – ka tā tas patiešām ir! Turklāt nevar saprast, kas ir kopīgs relatīvismam ar atziņu “lūgties vienam pret otru”, ņemot vērā, ka neviens nekad to nav šādi interpretējis.

 

b)ievaino universālo vajadzību pēc Pestītāja.

Jo ir viens vidutājs starp Dievu un cilvēkiem: Jēzus Kristus, mūsu Kungs, patiess Dievs un patiess cilvēks (sal. 1 Tim 2, 5); Viņa vārda priekšā jālokās ikvienam celim debesīs, virs zemes un pazemē (Fil 2, 10); neviens nenonāk pie Tēva citādi kā caur Viņu (Jņ 14, 6); nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti (Apd 4, 12). Uzsverot bez atšķirības faktu, ka katrs var lūgt savu Dievu, pāvests novieto Jēzu Kristu citu reliģiju panteonā, tādējādi padarot tukšu kristīgo pārliecību, ka tā ir Dieva Atklāsme.

Bez tam, pietrūkst īstās mīlestības pret tiem, kas nav kristieši, kuriem liek ticēt, ka viņi var būt glābti bez Kristus vidutājības. Tas ir tā, it kā tikai kristiešiem jāloka ceļi Kristus priekšā, kamēr citi no tā ir atbrīvoti, kas ir implicīts iedrošinājums nemainīgi pastāvēt grēkā pret ticību un turpināt turēt neticīgos tālu no patiesības.

 

c)ievaino katoļu ticību.

Katoliskā ticība tiek reducēta līdz “kultūras tradīcijai”, kuras apliecinājums vairs nav nepieciešamas, lai dzīvotu labu dzīvi un lai iegūtu mūžīgo pestīšanu. Tādējādi katras misiju ilgas ir samaltas putekļos: tik tiešām, kāpēc doties misijā, ja jau visi var būt izglābti, paliekot savos ticējumos?  

 

d)tiek noliegta kristības ontoloģiskā vērtība.

Kristība, kas pārveido radības par Dieva bērniem, darot spējīgus uzrunāt Viņu “Tēvs” (Gal 4, 6), tiek padarīta par nevajadzīgu. Nav šaubu, ka līdzīga iniciatīva, ja to rūpīgi izpēta, ejot tālāk par medus vārdiem “visi esam brāļi”, apzināti izplata reliģisku idiferentismu, kas vienmēr ir bijis pirmais masonērijas un visu to mērķis, kas bezdievīgi kliedz pret debesīm: “Mēs nevēlamies, lai šis valdītu pār mums” (Lk 19, 14). Ierosinu ierakstīt arī šo Franciska darbību nu jau garajā viņa darbību sarakstā, kas, godīgi sakot, nav izprotami. Es vienkārši jautāju: kur ir Ticības mācības kongregācija? Vai tā joprojām eksistē? Katru dienu mums jādzird kārtējā ziņa, kas ir sliktāka par iepriekšējām, un neviens neko nesaka. Pārdabiskie spēki pakļauj mūsu mīlētās Baznīcas hierarhiju, ļaujot mums uztvert Jēzus vārdu nozīmi: “Jūs visi apgrēkosieties, jo ir rakstīts: Es ganu sitīšu un avis tiks izklīdinātas” (Mk 14, 27). Tas ir skandāls, gani nerādās, avis izklīst pa saviem ceļiem… 

2020.gada (A.D.) Baznīca: tumsa progresē, un tāpēc jautāju lasītājiem, mūsu laiku sargiem: “Cik gara vēl nakts? Cik gara vēl nakts?” (Is 21, 11)

 

  

Tulkoja pr. Aleksandrs Stepanovs

 

*Priesteris vēlējās saglabāt anonimitāti, izvairoties no represijām, kas apdraud katru, kas jaunajā žēlsirdības Baznīcā pauž kritisku (pamatoti) nostāju pret oficiālās ideoloģijas virzienu. Turklāt šajā gadījumā anonimitāte nav trūkums, bet izsaka daudzu katoļu apjukumu un šaubas par to, kas notiek Baznīcā, dodot šiem anonīmajiem katoļiem vārdu. Runājot žurnālista Aldo Marija Valli vārdiem, “tā kā mūs no visām pusēm ielenc ideoloģijas sargi, uzturēsim darbības režīmā mūsu smadzenes.”

  

Foto: Cilvēku brālības Augstās komitejas projekts: triju ābramisko reliģiju – jūdu, kristiešu, musulmaņu – triju tempļu komplekss.

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 18 Maijs 2020 21:58

Jaunākie raksti