Kinseja ziņojums. Lielie meli par seksualitāti

Ceturtdiena, 17 Novembris 2016 09:24

1940.gados ASV sabiedrību pārsteidza šokējoši seksualitātes pētījumu rezultāti. Tie liecināja, ka vairums amerikāņu pārkāpj kristīgās morāles normas seksuālā jomā. Pētījumu autors bija Alfrēds Kinsijs (Alfred Kinsey), entomologs (kukaiņu pētnieks), kurš reiz pievērsās cilvēku seksualitātei. Šis fakts varētu izraisīt vienīgi smīnu, taču Kinseja „atklājumu” sekas bija seksuālā revolūcija Rietumos, kas līdz pat šodienai būtiski ietekmē mūsu kultūru, zinātni un sabiedrisku dzīvi. 

Vēl būdams students, Kinsijs noraidīja ticību un kristīgu morāli, bet viņa turpmākā darbība lielā mērā atspoguļoja viņa paša nesakārtoto privāto dzīvi. Kinsijs atzina par dabiskām jebkādas seksualitātes izpausmes (t.sk. homoseksuālismu, biseksualitāti, pedofiliju, incestu un zoofiliju). Savukārt monogāmija, pēc Kinsija uzskatiem, bija pretdabiska un ļauna. Kinsijs savos darbos izvirzīja tādus jēdzienus kā „sekss plašā nozīmē” un „starppaudžu sekss”. Viņš izstrādāja seksualitātes novērtēšanas skalu, kurā heteroseksualitāte un homoseksualitāte tika attēlotas kā divas galējības. Starp tām Kinsijs novietoja dažādas biseksualitātes formas, kas arī tika uzskatītas par cilvēkam visdabiskākām. Pētnieks nošķīra mīlestību no dzimumattiecībām, uztverot seksu tīri tehniski. 

Lielas bažas izraisīja Kinsija veiktā palīgu atlase. Lai tiktu komandā, pretendentiem bija jāsagatavo savu seksuālo piedzīvojumu apraksts. Uz tā pamata Kinsijs izsprieda, vai kandidāts ir atbrīvojies no visiem tabu, blokiem un vainas sajūtas, kas padarītu viņu spējīgu strādāt projektā. 

Pētījumu falsifikācija

Kinsija pētījumu rezultāti tika publicēti divos ziņojumos, kas bija veltīti vīriešu un sieviešu seksuālai uzvedībai. Plašāku rezonansi sabiedrībā izraisīja pirmais ziņojums, kurā tika apgalvots, ka 80% vīriešu bijušas seksuālas attiecības pirms laulībām, 70% iesaistījušies dzimumaktos ar prostitūtām, 30-45% krāpj savas sievas, 37% vīriešu ir homoseksuāla pieredze, bet 10% amerikāņu vīriešu „lielākā vai mazākā mērā ir homoseksuāļi”. 

Rodas jautājums, kā puritāniskā amerikāņu sabiedrībā pēckara gados pēkšņi varēja rasties tik liela seksuālā „daudzveidība”? To sekmēja Kinsija pētījumu nezinātniskās un nekvalitatīvās metodes, kas gan netraucēja „zinātniekam" apgalvot, ka cilvēkam jāattīsta sava seksualitāte neatkarīgi no vecuma un jebkādiem ierobežojumiem. 

„Vīriešu ziņojuma” izlasē tika iekļauts ap 5000 vīriešu, no kuriem 25% bija ieslodzītie. Datu vākšanas metodes bija intervijas (kuras daudzos gadījumos tika veiktas ar seksuāliem noziedzniekiem), pārrunas ar bērniem, bērnu uzvedības novērojumi, ko veica Kinsija komandas apmācīti vīrieši. Bērni vecumā no 2 mēnešiem līdz 15 gadiem bija spiesti piedalīties izpētē vairāku gadu garumā un pret viņu pašu vēlmi. „Zinātnes” vārdā nepilngadīgi respondenti tika pakļauti procedūrām, kurās saskatāmas seksuālas izmantošanas vai pat izvarošanas pazīmes. 

Analizējot Kinsija ziņojumus, akadēmiskie eksperti norādīja uz daudziem strīdīgiem faktoriem, kas ļāva apšaubīt to ticamību. Piemēram, 75% izlases veidoja personas, kuras pašas izteica vēlmi dalīties ar savu seksuālo pieredzi. Tātad, tie varēja būt cilvēki, kuriem ir tendence uz demonstratīvu uzvedību. Nākamā problēma bija jautājumu formulējumi, kas neatkarīgi no respondentu viedokļa uzspieda noteiktas atbildes. Pie Kinsija pētījumu trūkumiem var pieskaitīt arī nekvalitatīvu asistentu atlasi, kā arī nekorekti izveidotu izlasi, kas nereprezentē sabiedrību kopumā, nepamatotus secinājumus, pieņēmumu sajaukšanu ar faktiem, izpētes apstākļu apraksta neesamību, zinātnisku procedūru pārkāpumus, pretrunīgus secinājumus un daļas secinājumu noklusēšanu. Dati par bērnu seksualitāti tika iegūti krimināla rakstura eksperimentos. Jāpiebilst, ka pieturoties no specifiskām „ētikas” normām, Kinsija komanda neinformēja vecākus par to, ka viņu bērni tiek iesaistīti pretdabiskos aktos un pedofilijā. Bērnu fiziskās traumas, kas radās eksperimentu gaitā, Kinsijs uzskatīja par „sakritību”, bet emocionālās ciešanas par „negatīvas audzināšanas” sekām. 

Kinsija ziņojumi lielā mērā iedvesmoja 1968.gada seksuālo revolūciju, pie kuras „sasniegumiem” pieder seksuālas izvirtības, kontracepcijas, abortu, pornogrāfijas, prostitūcijas, nepilngadīgo grūtniecības un venērisko slimību izplatīšanās. Kinsija darbība veicināja arī to grupu aktivizēšanos, kas popularizē sabiedrībā homoseksuālismu, biseksuālititāti, pedofiliju, incestu un zoofiliju. Šo centienu rezultātā 1973.gadā Amerikas Psihiatru Asociācija izslēdza homoseksuālismu no „Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas” pataloģiju listes, kaut gan vairums psihiatru to neatbalstīja. Meli par cilvēka seksualitāti pakāpeniski iesakņojās zinātniskā un medicīniskā vidē. 

Seksualitāte un mīlestība

Neatkarīgi no daudziem melīgiem apgalvojumiem, seksualitāte nes laimi tikai tad, ja tā realizējas pēc Dieva plāna. Radot cilvēku, Dievs izveidoja viņā arī seksuālo jomu. Līdz ar to tā pati par sevi ir laba. Cilvēks var atbilstošā veidā realizēt savu seksualitāti laulāto intīmajā aktā. Seksualitāte, kas tiek izdzīvota adekvātā veidā, stiprina laulāto vienotību pēc Svētās Trīsvienības pārauga, kā arī kalpo jaunas dzīvības radīšanai. Dieva plānā seksualitāte ir mīlestības skaistuma izpausme, nesavtīga dāvana, ko laulātie sniedz viens otram. 

Seksuāla brieduma sasniegšanai cilvēkam nepieciešama paškontrole un attīrīšanās, kas ļauj panākt, lai cilvēks valdītu pār savu seksualitāti, nevis seksualitāte pār cilvēku. Tad seksuālas attiecības papildina garīgo saikni, ko vīrietis un sieviete iegūst laulības sakramentā.  Dvēseles un miesas harmonija liecina par cilvēka personas cieņu, kas pārspēj šīs pasaules robežas un pilnībā piepildās vienotībā ar Radītāju. 

 

Avots: Miłujcie się, „Raport Kinseya. Wielkie klamstwo o seksualnosci”

Foto: dmagarityjrflickr.com

Tulkoja Marks Jermaks