Kā sarunāties ar citu reliģiju piekritējiem

Otrdiena, 08 Novembris 2016 09:16

Vai katoļiem ir jādara viss, lai pievērstu citus cilvēkus savai ticībai? Kā izturēties, satiekot, satiekot citu reliģiju ticīgos? Kā sevi pasargāt no sektantu manipulācijām? Par to runājam ar dominikāņu māsu Mihaelu Pavliku (Michaela Pawlik OP), garīguma eksperti, publicisti un katoļu misionāri Indijā.

Vai katoļu misija ir citu „atgriešana”?

Katoļu misija ir nevis atgriešana, bet evaņģelizācija. Jēzus nav teicis: „Ejiet un atgrieziet!” Esam aicināti iet un mācīt visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, mācīdami tās pildīt visu, ko Viņš mums pavēlējis (sal. Mt 28, 19–20) Tātad, Kungs runā nevis par atgriešanu, bet par Viņa vēsts sludināšanu. Tāpat Viņš liek atkāpties un atstāt mierā tos, kuri šai vēstij pretojas, jo viņiem pašiem būs par to jāatbild. Baznīcas misija ir izpildīt mūs Pestītāja un Mācītāja lūgumu neatkarīgi no tā, vai tas kādam patīk vai nepatīk. Tādēļ svētais Pāvils saka: „Bēdas man, ja es evaņģēliju nesludinātu!” (1 Kor 9, 16)

Kas attiecas uz cilvēka atgriešanos no maldīgas reliģijas, tas ir Svētā Gara, Dieva žēlastības, kā arī paša cilvēka gribas jautājums, jo viņš šo žēlastību var gan pieņemt, gan noraidīt. Tomēr vēlāk Dieva priekšā viņam pašam par savu izvēli būs jāatbild. Lasot Apustuļu darbus vai vēstules, redzam, ka viņi sludināja Evaņģēliju kā labo vēsti par atpestīšanu, nemēģinot cilvēkus uzpirkt, piespiest vai maldināt.

Dažreiz gadās, ka kāds mēģina mūs pašus pievērst savai ticībai. Kādi signāli par to varētu liecināt?

Aizdomas rodas par tādu sarunu biedru, kurš „koķetē”, piemēram, izliekas par draugu, mēģina pierādīt, ka viņa reliģijas sekotāji ir labāki, krietnāki. Tāpat viņš var apgalvot, ka viņa reliģija ved pie dziļāka garīguma vai augstākas filozofijas. Iespējams, viņš pat kārdina ar finansiālu labumu.

Kā var atpazīt tos, kuri manipulē ar reliģiju?

Ja mums ir darīšana ar „kārdinātāju”, nevis cilvēku, kurš no sirds meklē patiesību, varam viņā saskatīt divas „sejas”. Viena no tām ir atraktīva, tā reklamē savu reliģiju, otra – neoficiāla, bet reāla. Patiesībā šādas personas ar psiholoģiskas manipulācijas metodēm un maldīgu indoktrināciju vēlas padarīt savus upurus par vergiem.

Propagandējot svešas reliģijas, labi sagatavoti „meistari” neatklāj savas viltīgās ieceres un ideoloģiju. Parasti viņi prot izraisīt cilvēkos stipras emocijas. Melīgi materiāli, ko viņi piedāvā, var pārliecināt tikai izteikti nekritiski domājošos. Gadās, ka naivi cilvēki atnāk uz veģetāriešu maltītēm, mīļiem pasākumiem un priekšnesumiem. Šo taktiku izmanto, piemēram, Krišnas sekotāji Woodstock festivālā. Diemžēl lielākā daļa katoļu neapzinās, ka nekristīgajās reliģijās un to iedvesmotās sektās nav motivācijas mīlēt Dievu un tuvāko. Tāpat tajās nav ceļa uz atpestīšanu.

Vai šādu reliģiju sekotājiem ir kaut kādas kopīgas metodes, kā „savervēt” jaunus biedrus?

Tradicionālo kristīgo konfesiju sekotāji (kā anglikāņi, luterāņi, citi protestanti vai pareizticīgie) nemeklē dialogu ar atsevišķiem katoļiem pat tad, ja viņi satiekas kādās ballītēs vai lietišķos pasākumos. Toties dialogs ļoti patīk t. s. „jauno reliģiju” piekritējiem, piemēram, „Jehovas lieciniekiem”, Vasarsvētku draudžu ticīgajiem, musulmanim no Ahmadiya kopienas, Maitri sekotājiem, dažādu teosofijas, hinduisma un budisma virzienu piekritējiem. Viņi gan dažreiz pārstāv drīzāk sektas, nevis pašas reliģijas. Viņu sprediķotāji tiek labi sagatavoti savam darbam. „Vervētājs” kādu laiku var neatklāt radiem vai paziņām faktu, ka viņš ir pievērsies pretrunīgi vērtētai organizācijai. Katrā gadījumā vervētājs vienmēr cenšas izturēties draudzīgi un saglabāt kontaktu. Tikai vēlāk cilvēkiem tiek atklāti viņa īstie uzskati, bet turpmāka indoktrinācija ir vērsta uz autoritāšu un kritēriju apšaubīšanu, kas veido sarunu biedru vērtību sistēmu. Uzskatu pārskatīšana izmaina cilvēku identitāti. Viņi izvēlas citu uzvedības modeli, domāšanas veidu un intereses.

Kuras reliģiskās grupas šajā ziņā ir „visproduktīvākās”?

Īpaši bīstamas ir reliģijas, kurās pastāv dēmoniskas prakses, kā arī reliģijas, kuras tic reinkarnācijai. Pie tām pieder hinduisms, budisms, teosofija vai antroposofija. Tās ne tikai pakļauj katoļu „atkritējus” mūžīgas nosodīšanas draudiem, bet arī destruktīvi vēršas pret Eiropas kultūru un pārkāpj Cilvēktiesību deklarācijas pamatprincipus. Ticība reinkarnācijai ir „mistiskā rasisma” idejiskais pamats. Tas apgalvo, ka pastāv divi cilvēku veidi, uzskatot, ka dažas dvēseles reinkarnējas aizvien augstākās būtnēs. Sasniedzot pilnību, tās iegūst dažāda veida privilēģijas. Te rodas „pārcilvēka” idejas atjaunošanas draudi.

Mums būtu piesardzīgi jāizturas pret dažādiem netradicionālās medicīnas veidiem, nekristīgo meditāciju (transcendentālā meditācija, dzen, joga), kā arī atsevišķiem Austrumu tuvcīņu veidiem. Nepieciešams izvairīties arī no tādiem mūzikas virzieniem kā heavy metal, sātaniskām spēlēm un okultām praksēm. Okultisma seansos, „apslēpto zināšanu” meklējumos vai netradicionālās ārstēšanas veidos cilvēks var tikt pakļauts dēmonisko spēku iedarbībai. No tām vēlāk ļoti grūti tikt vaļā. Pretstatā okultismam ir patiesa medicīna, kas neizmanto maģiju. Kas attiecas uz objektīvām zināšanām par garīgo realitāti, tās esam saņēmuši no Dieva, un tās ir pilnībā pieejamas Katoliskajā Baznīcā. Šīs zināšanas ir nevis apslēptas, bet gan pieejamas ikvienam.

Kuros gadījumos saruna starp katoli un citas reliģijas piekritēju tomēr var būt auglīga?

Manuprāt, katra katoļa pienākums ir sludināt Evaņģēliju gan ar savu piemēru, gan ar vārdiem. Tādēļ mums būtu jāsarunājas ar citu reliģiju sekotājiem. Mērķis varētu būt ne tik daudz viņu atgriešana, cik atbrīvošana no maldiem. Dialogs kļūst auglīgs, ja abas puses meklē patiesību. Uz šī principa balstās evaņģelizācija un misionāru darbība Baznīcā. Labi pārzinot dievišķās Atklāsmes saturu un spējot to korekti interpretēt saskaņā ar Katoliskās Baznīcas mācību, mums nav jāatturas no sarunām par reliģiju. Tomēr, ja kāds katoļu mācību nepārzina, viņam būtu labāk no dialoga izvairīties. Šaubu gadījumā mēs varam meklēt atbildes Baznīcā, nevis pārsteidzīgi atzīt, ka citas reliģijas piekritējam ir taisnība.

 

Avots: Jak rozmawiać z innowiercą? Wyjaśnia s. Michaela Pawlik, fronda.pl

Foto: YouTube

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 08 Novembris 2016 09:40