Pasaule, kur neviens nebrīnās, ka bērnam ir divas „tēti”

Trešdiena, 12 Oktobris 2016 14:54

Rietumu pasaule piedzīvo kārtējās revolucionārās Hirosimas. Varētu pat teikt, ka mēs pašlaik jau sākam dzīvot „kultūras Nagasaki”. Eiropa kā Fukushima. Nāve un inertums. Te vairs netop mākslas darbi, bet kārtējās paaudzes ļaujas patērēšanas histērijai. 

Atgriežoties no vecās Eiropas, prātā paliek drūmā mūsdienu eiropieša bilde: iekšējais tukšums, visaptveroša garlaicība. Turklāt tam apkārt klejo ideoloģisko šakāļu bandas. Viņi parazitē uz trūdošām sabiedrībām, kas zaudējušas transcendentālo fundamentu. 

Pašlaik lasu kādu Skandināvu kriminālromānu. Laba trešās šķiras literatūra. Pietiekoši izteiksmīgi varoņu tēli, aizraujoša intriga, rīcība, kas izraisa sekas... Tomēr šī lasāmviela ir visai nomācoša. Autore apraksta pasauli, kas jau nonākusi kultūras revolūcijas apskāvienos. Viņa lielā aizrautībā iezīmē cilvēku reakciju, kad viena no varonēm stāda viņiem priekšā savu mazo meitu un „partneri”. „Acīmredzami viņiem netraucēja tas, ka bērnam būs divas mammas.”

Kriminālromāna notikumi norisinās postrevolūcijas laikmetā. Poļi vēl tikai ieiet šajā plāksnē. Mēs dzīvojam pasaulē, kas sadalīta divās daļās. Cilvēki dalās tajos, kuri jūt līdzi bērnam, kuram būs divas mammas, un tiem, kuriem šī nedabiskā situācija netraucē. 

Mēs aizvien lielākā mērā dzīvojam sašķeltā pasaulē. Jaunā paaudze uzsūc importēto ideoloģiju. Viņi ir bezspēcīgi, jo laikā, kamēr veidojas viņu personība, visu, kas redzams apkārt, viņi uztver kā normālu. Maniem bērniem vecis, kurš sēž Polijas parlamentā un tēlo veceni, ir daļa no „normalitātes”. Un es varu runāt tik, cik es gribu. Viņi pieņem manus argumentus, taču simboli un tēli iedarbojas spēcīgāk. Ūdenskritumu nav iespējams apturēt ar vārdiem. 

Kungs, kurš tēlo kundzi... Pievērsiet uzmanību, ka tas nav cilvēks ar dzimumidentitātes traucējumu. Vairs nav tā, kā tika runāts manos laikos, - „izgaisīs tas, homo-nezinkas”. Pašlaik tas vairāk izskatās pēc kaut kāda mežstrādnieka, kurš ataudzējis matu cirtas un uzvilcis kleitu. 

Viņš nav atstumto runasvīrs. Viņam jākļūst par vardarbības zīmi. Par melu zīmi, kuriem visiem jāpakļaujas. Revolucionārās manipulācijas pamatā ir tas, ka ļaudīm nav jāizsaka tas, ko viņi redz. Vārdiem jāizkropļo tas, ko redz acis. Šis veceni tēlojošais vecis ir dabiskuma un acīmredzamības noliegšanas zīme. Mērķis ir izvarot cilvēku jutīgumu un sirdsapziņu. Katrs, kurš ļaus sevi salauzt, un par spīti tam, ko redz viņa acis, teiks, ka „tā ir viņa”, nonāks pretējā pusē. Līdz ar to viņš pateiks „jā” antikultūras pasaulei. 

Mums ir izdevies noturēties pret rusifikāciju un ģermanizāciju. Tomēr tie, kuri vēlas iznīcināt Poliju, ģimeni un Baznīcu šodien, ņem vērā iebrucēju un boļševiku pieredzi. Viņi neplāno pārtaisīt mūs par vāciešiem, viņiem pietiek tikai atraut mūs no saknēm. Viņiem nav mūs jārusificē. Pietiek padarīt mūs par mīkstajiem. 

Apdullinātās masas par melnu saka, ka tas esot balts. Protams, ja to vēlas uzraugs ar pātagu vai subsīdijām. Tās gatavas saukt veci par veceni, ignorējot to, ko redz viņu acis. Galu galā viņiem vairs netraucēs, ja kādam puisim būs divi „tēti”. 

Modernā kultūras revolūcija pilnībā izmainījusi Eiropas seju. Precīzāk sakot, vairākas modernās revolūcijas. Tās sākās ar laicīgu izglītību un laulības šķiršanu. Šodien laulību nevar šķirt tikai Vatikānā un Filipīnās. 

Kontrkultūras veltnis virzās lēni, bet mērķtiecīgi. Šodien Spānijā gorillas tiek aizsargātas no ieņemšanas brīža. Cilvēki nē. 

 

Raksta autors: Robert Tekieli, katoļu publicists 

Avots: Słowami nie da się powstrzymać wodospadu, fronda.pl

Foto: Byron Wigfalflickr.com

 

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 12 Oktobris 2016 15:03