Kad Baznīca atļaus prezervatīvus?

Otrdiena, 20 Septembris 2016 10:40

Šis jautājums ļoti bieži izskan sakarā ar briesmīgo AIDS epidēmiju. Vai tad Baznīcai nebūtu jāakceptē prezervatīvi, kuru lietošana saskaņā ar dominējošo uzskatu samazina saslimšanas risku par 60%? Tāpat brīžiem tiek runāts par „īpašiem gadījumiem”, kuros prezervatīvs esot vienīgais risinājums. Piemēram, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuri vēlas dzīvot seksuālu dzīvi, un kuriem saprātīgu iemeslu dēļ būtu jāizvairās no dzimtas turpināšanas. Vai arī afrikāņi, kuru dzīvesbiedri ir AIDS slimnieki, un kuri tomēr vēlas turpināt intīmas attiecības. Tiek apgalvots, ka rūpējoties par savu labumu, viņiem būtu jālieto prezervatīvs.

Šādā argumentācijā pietrūkst vienas lietas, t.i. vesela saprāta. Acīmredzami un vispārzināmi fakti apgāž mainstream mediju apgalvojumus, it kā prezervatīvs atrisina kaut kādas problēmas. Ir taču zināms, ka savu maksimālo efektivitāti (Perla indekss = 5) prezervatīvs var sasniegt tikai stingri ievērojot tā lietošanas noteikumus. Tātad, visas tuvības garumā jārūpējas par to, lai prezervatīvs tiktu izmantots pareizi (gan uzvilkšana dzimumakta sākumā, gan sekošana tam, lai tas nenoslīd, gan ātra fiziska kontakta pārtraukšana pēc sēklas noplūdes). Tas viss prasa no pāra nepārtraukti koncentrēt savu uzmanību uz gumijas gabala. Faktiski runa ir par pārtraukto dzimumaktu, izmantojot tehnisko līdzekli, kas nodala partnerus vienu no otra. Skan iedvesmojoši, vai ne?

Kas attiecas uz 60% „drošību”, pasargājot lietotājus no AIDS un venēriskām slimībām, tas drīzāk ir arguments pret prezervatīva efektivitāti. Ja 100 cilvēki iesaistītos seksuālās attiecībās ar inficēto personu, paļaujoties uz gumijas gabalu, 40 no tiem aizietu bojā. Kurš tad uzņemtos atbildību par viņu nāvi? Varbūt pāvests, kurš, tiesa, aicinājis uz seksuālo atturību?.. Pajautāsim godīgi: kāpēc nekas nav zināms par tiesas prāvām pret prezervatīvu ražotājiem, tirgotājiem un propagandistiem, ja ir zināms, ka, piemēram, Lielbritānijā vismaz 40% AIDS slimnieku ir inficējušies tieši lietojot prezervatīvu? Un kāpēc savulaik tik asi ticis kritizēts Benedikts XVI, kura mācība ģimenes plānošanas jomā nevienu cilvēku nav pakļāvusi nāves briesmām?

„Droša seksa” piekritēji apgalvo, ka seksuāla atturība ir neiespējama un neko neatrisina. Pievērsīsimies faktiem, ko viņi labprāt noklusē. Pirmām kārtām, pētījumi, kas veikti gan ASV, gan Eiropā skaidri liecina, ka latekss (materiāls, no kura tiek ražoti prezervatīvi) satur mirkoporas, ko var saskatīt zem mikroskopa. Vienas mikroporas izmērs prezervatīvā ir ap 5 mikrometriem. Līdz šim nav izdevies radīt prezervatīvu, kuram šo mikroskopisko „caurumiņu” nebūtu.

Spermatozoīda diametrs sasniedz 3 mikrometrus, tātad, tas ir mazāks, nekā prezervatīva poras. Līdz ar to var gadīties, ka vīrišķa dzimumšūna tiek cauri lateksa slānim. Pētījumi, kas veikti Anglijā, pierāda, ka no 100 pāriem, kas regulāri lieto prezervatīvus, 14 ir pakļauti šādam riskam. To pašu apstiprina Pasaules Veselības organizācija.

Runājot par AIDS, to izraisa HIV vīruss, kas pārsvarā koncentrējas inficēto personu spermā, asinīs un maksts izdalījumos. Skaidrs, ka visbiežāk cilvēki inficējas tieši caur dzimumaktu. Jāatzīst, ka HIV vīrusa izmērs ir 0,1 mikrometrs, t.i. 50 reizes mazāk nekā prezervatīva poras. Līdz ar to apgalvojumi, ka prezervatīvs efektīvi pasargā no AIDS, būtu jāuztver kā meli. Šo melu autori faktiski iesaistās AIDS un citu slimību izplatīšanā visā pasaulē.

Visspilgtākais seksuālas atturības efektivitātes piemērs ir Uganda. 1990. gadu sākumā saslimšanas gadījumu skaits ar AIDS šajā valstī samazinājās par 70%, kas bija saistīts ar gadījuma seksuālo kontaktu sarukumu par 60%. Sakarība starp seksuālo uzvedību (ar vai bez prezervatīviem) un AIDS statistiku tiek novērota arī citās Āfrikas valstīs: jo vairāk netiklības, jo lielāka saslimstība ar AIDS. Prezervatīvu atbalstītajiem vēl nekad nav izdevies pierādīt, ka prezervatīvu pārdošanas apjoma pieaugums samazina saslimšanas gadījumu skaitu. Tādēļ kvalitatīvas diskusijas vietā medijos viņi saceļ troksni par briesmīgo pāvestu un nabaga katoļiem, kuriem liegtas tik brīnišķīgas iespējas.

Visās zemēs, kur notikušas prezervatīvu reklāmas kampaņas, arī venērisko slimību izplatība ir pieaugusi. Tas pats attiecas uz AIDS, ko apstiprina British Medical Journal, atsaucoties uz pētījumiem Kanādā, Zviedrijā un Šveicē. Mehānisms ir vienkāršs: prezervatīva lietošana rada viltus drošības sajūtu, kas izprovocē vieglprātīgu seksuālu uzvedību.

Pacenšoties aplūkot situāciju loģiski, viegli pamanīt, ka problēmas risinājums ir seksuālā atturība, kas izslēdz dzimumkontaktus ārpus laulības. Par to liecina arī atturību reklamējošo sabiedrisko kampaņu efektivitātes radītāji. Diemžēl tiem, kuri par katru cenu vēlas iesaistīties kārtējās dzimumattiecībās, nedz loģika, nedz argumenti neko nemaina. Šie cilvēki ir prezervatīvu reklāmas kampaņu mērķauditorija, kas tic meliem, ignorējot šī produkta neefektivitāti.

Protams, izvēle paliek katra cilvēka ziņā. Mēs varam pētīt faktus un argumentus, izdarot pamatotus secinājumus. Mēs varam paļauties uz Baznīcas autoritāti , kas aicina atbildīgi izturēties pret savu seksualitāti. Baznīca kritizē prezervatīvus nevis tādēļ, ka tās attieksme ir tendencioza, bet tādēļ, ka kontraceptīvā domāšana ir melu un manipulāciju instruments ar daudzām sabiedrībām. Baznīca nevar piekrist šādai attieksmei pret cilvēku.

Pārāk daudz bijis tādu, kuri paļaujoties uz prezervatīvu, tomēr inficējušies ar AIDS. Pārāk daudz bijis tādu, kuri izvēlējušies viltus drošību, iznīcinot savu laulību. Pārāk daudz bērnu, kuri tika ieņemti lietojot prezervatīvus, tika iznīcināts abortos. Es personīgi nevaru atzīt par labu esam līdzekli, kas izraisījis tik daudz ļaunuma.

Līdz ar to man prieks, ka Baznīca stingri iestājas pret prezervatīvu izplatīšanu. Manuprāt, tas liecina, ka Baznīca nevis aprobežojas ar „skaistiem novēlējumiem”, bet reāli aizstāv cilvēka cieņu un laulāto vienotību, kas izpaužas t.sk. normālā seksuālā tuvībā.

Avots: Mirosław Rucki „Kiedy Kościół zaakceptuje prezerwatywę?”, Miłujcie się

Foto: Victor, flickr.com

Sagatavoja Marks Jermaks