Dvēseles tumšā nakts: svētība vai lāsts?

Trešdiena, 10 Augusts 2016 08:19

Daudzi katoļu mistiķi norāda, ka cilvēkam, kurš no sirds vēlas tuvoties Dievam, būs jāpiedzīvo šķīstīšanas posmi, ko sauc par garīgo nakti vai tuksnesi. Kas ir šī „dvēseles nakts”, un vai tā jāuztver kā svētība? Par to stāsta priesteris Romulo Londono OCD (Romulo Cuartas Londońo), Starptautiskā sv.Terēzes un sv.Jāņa no Krusta centra viceprezidents.

Katras personas garīgā dzīvē ir brīži, kad Dieva Vārds šķiet skaidrs un saprotams. Tāpat var sajust Dieva klātbūtni, un mēs tiecamies pēc Viņa. Tomēr gadās arī smagi periodi, ko raksturo Dieva „klusēšana”.

Kristīgajā pieredzē viss ir žēlastība. Gan lielas gaismas brīži, kad spējam atpazīt Dieva Vārdu, gan tumsas brīži, kad varam sajust, ka viņš klusē un ir tālu. Visticamāk, šie „klusuma un neesamības” momenti ir patiesās Kunga žēlastības un tuvības laiks. Tie ir brīži, kad Dievs ir Dievs, bet cilvēks sāk apzināties, ka nespēj Viņu reducēt līdz saviem priekšstatiem. Jānis no Krusta uzsver, ka nav korekti uzskatīt, ka gaismas brīžos un „garīgajās garšās” Dievs mums ir tuvāks. Tāpat arī tumsas un sausuma laiks neliecina par to, ka Dievs ir attālinājies. Tieši šajos brīžos Dievs ar savu mīlestību darbojas dvēselē, attīra to un palīdz dziļāk iepazīt Viņa Dievišķo Būtību.

Kādēļ sv.Jānis no Krusta runā par „tumšo nakti”? Kas slēpjas zem šī simbola?

Sv.Jānim no Krusta nakts ir žēlastība, kas tiek piešķirta ticīgajam, lai pamudinātu viņu atstāt „verdzības zemi” un sasniegt Dieva bērna brīvību. Līdz ar to nakts ir „cildenā laime”. Nakti izraisa pats Dievs. Attīrot mūsu prātu caur ticības tikumu, Dievs vēlas mums dāvāt jaunu pazīšanas veidu, izpratni, skatienu uz mums pašiem, Viņu un visām lietām.

Caur mīlestības tikumu Dievs cenšas attīrīt mūs no visām citām mīlestībām, lai cilvēka spēja mīlēt koncentrētos uz Dievu. Caur cerības tikumu Viņš mēģina attīrīt mūsu atmiņu un tieksmi visu iegūt savā īpašumā. Tad Viņš kļūst par vienu vienīgo dārgumu un īpašumu. Kur Tava manta, tur arī Tava sirds.

Ko „tumšā nakts” nozīmē mūsdienu cilvēkiem?

Katrs cilvēks, neatkarīgi no viņa stāvokļa, piedzīvo savu nakti. Tā ir žēlastība, ko Dievs dāvā daudzās situācijās un dažādos veidos, tomēr vienmēr pielāgojoties cilvēka ritmam un vajadzībām. Nakts ir obligāts nosacījums, lai jau šeit, šajā dzīvē, piedzīvotu vienotības prieku ar Dievu. Tomēr to nevar piedzīvot, ja cilvēks pakļauts kaislībām, ieslēgts savu domāšanas shēmu aprobežotībā vai pieķēries tam, kas pārejošs.

Līdz ar to nakts ir nepieciešamība. Tomēr tas nav trūkums, drīzāk jau vienaldzība un aukstums, ko cilvēks piedzīvo domāšanas, gribas un sirds līmenī pret visu, kas nav Dievs. Ieejot attīrīšanas procesā, persona ieiet brīvās attiecībās ar visu un visiem, jo tā tagad ir brīva no pieķeršanas, atkarības vai dominēšanas.

Tātad, tumšā nakts ir žēlastība vai lāsts?

Esmu jau teicis, ka tā ir žēlastība, ko Dievs neatsaka nevienam. Jānis no Krusta apgalvo, ka Dievs pakļauj mūs nepatikšanām tikai tāpēc, lai paaugstinātu.

Tomēr ne jau visas nepatikšanas ir „dvēseles nakts”. Kā to var atpazīt?

„Nakts” jēdziens nesaraujamā veidā savieno žēlastību un šķīstīšanos. Mēs piedzīvojam smagas situācijas, piemēram, kļūdas iespējamību, slimību, sarežģītas attiecības. To avots ir mūsu kā radības stāvoklis. Jānis no Krusta runā par „nakti”, kas uzsver iekšējas attīrīšanas nepieciešamību, kas palīdz cilvēkam reālistiski uzņemties atbildību par savu dzīvi un aplūkot to no Dieva mīlestības perspektīvas, bet Dievs vienmēr ir labs.

Par to liecina Jēzus piemērs. Viņš cieta no bada, nesaprašanas, vajāšanām, netaisnības, meliem. Galu galā Viņš piedzīvoja nāvi. Tas notika nevis tādēļ, ka Viņam bija nepieciešams šķīstīties, bet tādēļ, Viņš pieņēma cilvēcisko dabu ar visām tās sekām, lai arī mēs mūsu dzīves, kultūras, situācijas kontekstā mācītos pieņemt savus ierobežojumus.

Kā jārīkojas, ejot cauri „naktij”?

Neapšaubāmi nakts izdzīvošanā nepieciešama garu izšķiršana. Piedzīvojot attīrīšanas žēlastību, ko sv.Jānis no Krusta sauc par „nakti”, pirmais, kas mums jāizdara, ir jāuzmodina sevī pateicība par šo dāvanu. Tad vajag dziļi paļauties uz Dievu, Kurš vienmēr un visā darbojas mūsu labumam, Kuram par mums ir labi nodomi un Kurš tiešām mīl. Trešais elements ir pacietība un pazemīgs lūgums, lai šī žēlastība palīdzētu mums attīrīties.

Jāpiebilst, ka nakts nav viens īpašs dzīves posms. Mēs piedzīvojam nakts brīžus visa mūža garumā, kaut gan ir laiks, kad izjūtām to intensīvāk. Tie ir klusas darbības un pieaugošas paļāvības mirkļi.

Cilvēks bieži neapzinās, ka piedzīvo krīzi, taču "nakts" skar arī psiholoģisko jomu. Vai ārējās situācijas, kas saistītas ar mīlestības sajūtas vai tuvības trūkumu vai izraisīt nakts pieredzi?

Dievs dāvā šo žēlastību dažādos apstākļos un veidos. Te jāpiebilst, ka „Izraēļa sargs nesnauž un neguļ”. Tādēļ visi apstākļi, situācijas un notikumi pakļauti Dieva darbībai. Varētu teikt tā: Dievs vienmēr ir ar mums, tāpēc neviens notikums mūsu dzīvē Viņam nav vienaldzīgs. Atcerēsimies, ka Dievs uzmanīgi seko, lai sniegtu mums to, kas mums visvairāk vajadzīgs saskaņā ar mūsu personīgo ritmu. Viss atkarīgs no personas atvērtības un iekšējas nostājas attiecībā uz smagām situācijām, no tā, lai izdzīvotu tās dievišķā veidā.

Kāpēc satikt Dievu nozīmē t.sk. piekrist ievainojumam? Dieva mīlestība var izraisīt slāpēs pēc Viņa, bet vienlaikus arī tukšumu, ja Viņš neļauj piedzīvot savu klātbūtni.

Pēc sv.Jāņa no Krusta teiktā, personība kopš radīšanas mirkļa ir Dieva mīlestības ievainota. Mēs taču esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Mīlestības ievainojums padziļinās kristības sakramentā, kā arī katrā mūsu dzīves brīdī, kad atklājam Dieva pēdas radībā, Viņa klātbūtni citos cilvēkos un mūsos. Galvenais ir caer en la cuenta, t.i. apzināties mūsu esošo situāciju, to, kas mēs esam, ko esam saņēmuši, un - par ko mums jākļūst.

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Mike Lewinski, flickr.com

Foto: Noc ciemna: przekleństwo czy łaska?, opoka.org.pl

Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 13 Augusts 2016 17:27