Aborts, geji un gender: ANO jaunā pasaules kārtība

Piektdiena, 01 Jūlijs 2016 08:25

Šī gada 17. jūnijā ANO Cilvēktiesību padome apsprieda ziņojumu, kuru 8. aprīlī iesniedza darba grupa par sieviešu diskrimināciju (Report of the Working Group on the issue of discrimination against women in law and in practice). Padome pozitīvi novērtēja darba grupas ziņojumu un uzdeva dažus jautājumus, kas mūsu skatījumā ir margināli (kopsavilkumu par ziņojumu var lasīt šeit). Aplūkosim šī ziņojuma saturu, ko Padome kopumā ir akceptējusi, neizvirzot darba grupai būtiskus jautājumus par svarīgākajiem ziņojuma aspektiem, kurus šeit īsumā aplūkosim.

No vienas puses, ziņojums taisnīgi pievērš uzmanību sievietes cieņu aizskarošām darbībām, kā infibulācija, vardarbība ģimenē, aizspriedumiem, kas saistīti ar mēneša cikliem, menopauzi, barošanu ar krūti utt., bet no otras, apstiprina un visās dalībvalstīs vēlas izplatīt homoseksualitāti, transseksualitāti, abortus un kontracepciju, kuru iztirzājumam ir veltītas trīs ceturtdaļas teksta.

Ziņojums sākas ar definīciju par “sievietes ķermeņa izmantošanu” (women’s bodies are often instrumentalized). “Izmantot”, skaidro ziņojums, “nozīmē pakļaut sievietes bioloģiskās funkcijas politiskiem mērķiem, kuriem ir patriarhāls raksturs”, proti, nemitēties iedzīvināt noteiktus ieradumus un idejas, kas paredz sievietes subordināciju vīrietim, līdz ar to aizspriedumaini identificējot sievieti ar mātes lomu.

Pēc šiem apsvērumiem uzreiz tiek parādīts ceļš, kas izved no “patriarhālā” sievietes lomas redzējuma: atzīt sievietes tiesības seksuālās veselības un reprodukcijas jomā, kas starptautisku institūciju valodā nozīmē tiesības uz kontracepciju, sterilizāciju un abortu. Tieši šī ir “sievietes veselības atslēga”, tiek uzsvērts ziņojumā, nevis cīņa ar vēzi un sirds slimībām. Ziņojumā ir arī piemetināts, ka tādas aborta “tiesības” jau vairākkārt tika apstiprinātas starptautiskajos dokumentos. 

Dalībvalstīm, teikts dokumentā, ir jāgarantē ne tikai seksuālās reprodukcijas tiesības, bet arī tās, kas skar ģimenes plānošanu, sievietes tiesības pārvaldīt savu ķermeni un privāto dzīvi (termini, kas nozīmē abortu un kontracepciju). ANO darba grupa rekomendē dalībvalstīm darīt pieejamas kontraceptīvās metodes arī tiem 225 miljoniem sieviešu visā pasaulē, kurām pašlaik tās vēl ir liegtas, tāpēc visas dalībvalstis tiek aicinātas “ļaut pusaudzēm un jaunietēm pārtraukt nevēlamu grūtniecību [..], dodot viņām iespēju pabeigt izglītību”. Pēc būtības šeit tiek piedāvāts aborts izglītības dēļ.

Dokumentā tiek specifiski izcelts, taču ar apzināti neskaidru frāzi, ka kriminālsodi par aborta izdarīšanu vai vecāku iejaukšanās aborta procesā, kā arī medicīnas darbinieka iebildums nozīmē, ka “sievietēm tiek atņemta viņu lemtspēja”. Sīkāk tiek paskaidrots, ka “sankcijas par grūtniecības pārtraukšanu ir viens no kaitīgākajiem veidiem, kā izmantot un politizēt sievietes ķermeni un dzīvi”, jo tādējādi tiek apstiprināta griba “rūpēties vienīgi par viņas reproduktīvo lomu”. Šāda aborta kriminalizācija, saskaņā ar ziņojumu, varētu tikai veicināt aborta izplatīšanos, taču šos saldos melus apgāž daudzi pētījumi. Bez tam, “dažās situācijās nespēja nodrošināt sievietes veselības un personīgās drošības tiesības var veicināt cietsirdīgu, nehumānu vai degradējošu apiešanos vai arī kļūt par spīdzināšanas veidu”. Iztulkojot šo apgalvojumu skaidrā valodā: liegt sievietēm taisīt abortu nozīmē viņas spīdzināt.

Tas ir tieši tas, ko ANO Cilvēktiesību padome apstiprināja 9. jūnijā attiecībā uz strīdīgo tiesas prāvu starp kādu Īrijas pilsoni, kas bija spiesta braukt uz ārzemēm, lai veiktu abortu (21. grūtniecības nedēļā atklājot, ka bērnam ir dauna sindroms un iespējamas sirds veidošanās problēmas), un Īrijas valdību, kas joprojām pieturas pie likuma, kas liedz veikt abortu, atbildot, ka bērna dzīvība ir tikpat vērtīga kā mātes dzīvība. ANO Cilvēktiesību padome to traktēja kā nehumānu un degradējošu likumu.

Darba grupas ziņojums vēl apgalvo, ka sievietes tiek diskriminētas arī viņu seksuālās orientācijas un “dzimuma identitātes” dēļ, un ka bieži šāda attieksme rod pamatojumu dažos morālos un reliģiskos principos. Ar šo repliku ziņojums stigmatizē tos zinātniskos pētījumus, kas uzskata homoseksualitāti un vēlmi “mainīt dzimumu” par personas integritāti traucējošiem simptomiem. Pats par sevi saprotams, ka darba grupa aicina visas ANO dalībvalstis ieviest dzimuma teorijas, kā arī mācību par abortiem un kontracepciju visa veida skolās, no pamatskolas līdz augstskolai.

Taču ziņojuma autoru rūpes par sievieti šeit neapstājas. Sievietes pašnoteikšanās cieš vardarbību arī tādos gadījumos, kad kādas valsts juridiskā kārtība paredz sankcijas pret prostitūciju, jo sievietei jāļauj brīvi izvēlēties pēc viņas patikas, ko darīt ar savu ķermeni. 17. jūnija diskusijā par ziņojumu darba grupas locekle, eksperte Frānsisa Radeja (Frances Raday) savā uzrunā nonāca pat līdz apgalvojumam, ka “sankciju ieviešana pret prostitūciju [..] ir pretrunā ar starptautisko likumdošanu cilvēktiesības jautājumos”. Vēl vairāk, ziņojumā ieteikts publiskās kārtības sargiem pēc iespējas sekmīgāk aizstāvēt sievietes, kas ir iesaistītas “prostitūcijas darbā” (prostitution/sex work). Visbeidzot, lai panāktu pilnīgu politkorektuma iespaidu, tiek deklarēts, ka klimata izmaiņas var kaitēt sievietes veselībai. Pēc šī ziņojuma mums vairs nav jāizdomā sazvērestības teorijas, lai saprastu izteicienu “jauna pasaules kārtība”. Šī ir jauna pasaules (ne)kārtība, ko vēlas īstenot ANO: aborts, kontracepcija, homoseksuālisms, dzimuma ideoloģija, prostitūcija, kas kapilārā veidā ir izplatīti visos piecos kontinentos.

 

 

Avots: Tommaso Scandroglio, Aborto, gay e gender: il nuovo ordine mondiale dell'Onu, lanuovabq.it