Atvainoties gejiem: ko tieši pāvests teica lidmašīnā

Trešdiena, 29 Jūnijs 2016 08:35

/Marks Jermaks/

Kardināla Reinharda Marksa replika par to, ka Baznīcai būtu jālūdz piedošana homoseksuāliem cilvēkiem, izpelnījusies plašu masu mediju uzmanību un arī pāvesta Franciska atbalstošu komentāru. Tradicionālā kārtā tas lika sarosīties abu pušu karstgalvjiem – gan tiem, kuri svēti tic, ka Katoļu Baznīcai jāseko protestantu denominācijām, kuras jau sen aizmirsušas bībelisko homoseksuālisma vīziju, gan tiem, kuri pārmet pāvestam mīkstčaulību un gatavību piekāpties LGBT-lobijam. 

Ko teica kardināls

Par pamatu pāvesta Franciska izteiktajam komentāram kļuva kardināla Marksa, Vācijas bīskapu konferences priekšsēdētāja, intervija izdevumam „The Irish Times”. „Homoseksuāļu vēsture mūsu sabiedrībās ir ļoti slikta, mēs esam daudz darījusi, lai viņus marginalizētu,” sacīja kardināls. Pēc viņa domām, „mums arī jāsaka: piedodiet, piedodiet”. Markss uzskata, ka noraidoša attieksme pret homoseksuālām personām ir „skandaloza un briesmīga”. 

Gan šajā intervijā, gan savos iepriekšējos izteikumos Markss aicinājis mīkstināt nostāju pret viendzimuma pāriem: „Mums jārespektē cilvēku lēmumi. Arī pirmās ģimeņu lietu sinodes laikā es teicu (kas daudzus šokēja), ka mēs nevaram uzskatīt, ka attiecības starp vīrieti un vīrieti, kuri ir ticīgi... ka tās nav nekas”. 

Intervijā teiktais ir būtisks ne tikai no tā viedokļa, ka augstā Katoļu Baznīcas amatpersona aicina nožēlot nenosauktos „grēkus”, ko kristieši esot izdarījuši pret gejiem. Daudz būtiskāk ir tas, ka Markss pieder pie „elitāras” kardinālu grupas, ko pāvests aicinājis palīgā Romas kūrijas reformēšanas procesā. Līdz ar to ir pamats apgalvot, ka Markss pieder pie īpaši ietekmīgiem garīdzniekiem. Kā jau tika minēts, Vācijas bīskapu konferences līderis arī iepriekš vairākkārt izteicies par Baznīcas mācības liberalizāciju, piemēram, atbalstot viendzimuma partnerattiecību legalizāciju. 

Ko teica pāvests

Īsais pāvesta komentārs par Marksa teikto daudzos medijos tika pasniegts praktiski kā „doktrīnas maiņa” (kā parasti - skandaloza, negaidīta un tik nepieciešama). Sarunājoties ar žurnālistiem lidmašīnā pēc vizītes Armēnijā, pāvests sacīja, ka Baznīcai jālūdz piedošana "ne jau tikai homoseksuālām personām, kā teica kardināls-marksists, bet arī nabagiem, izmantotām sievietēm, jālūdz piedošana par svētību tik daudziem ieročiem, par to, ka nav ticis sniegts atbalsts daudzām ģimenēm”

Šajā kontekstā pāvests atcerējās savu bērnību, kad mājās nedrīkstēja ielaist pārus, kuri pēc šķiršanas izveidoja jaunas attiecības. Kā sliktu piemēru Francisks minēja arī daļu priesteru, kuri uzskata sevi par „kungiem”, nevis „tēviem”. Un šie trūkumi liek ticīgiem cilvēkiem atvainoties. Tomēr katrā organizācijā ir dažādi cilvēki. Arī Baznīcā netrūkst tādu personu kā Māte Terēze no Kalkutas, uzsvēra pāvests. „Mums nav jāieļaunojas. Tā ir Baznīcas dzīve. Visi esam svēti, jo mums ir Svētais Gars. Tomēr visi esam arī grēcinieki,” rezumēja pāvests. 

Vai kaut kas mainās? 

Baznīcas mācība attiecībā uz cilvēka seksualitāti nevar būtiski mainīties, jo tā izriet no Dievišķās Atklāsmes. Pat, ja kāds no pāvestiem vēlētos to pārskatīt, Dieva Vārda reforma vienkārši nav iespējama. Tomēr pēdējās dekādēs mainījusies Baznīcas amatpersonu retorika, vairāk uzsverot nevis grēka bīstamību, bet katras personas cieņu un iespēju saņemt Dieva žēlsirdību. Šķiet, šīs „taktiskās” pārmaiņas labā nozīmē atbilst laika garam un neko īpaši neapdraud. 

Lielākas bažas izraisa Vatikāna iecietība pret atsevišķu amatpersonu pozīciju, kas nonāk acīmredzamā pretrunā ar Baznīcas mācību. Šķiet, šīs parādības pirmsākumi meklējami pāvesta Pāvila VI pontifikāta laikā, kad mīļā miera labad tika pievērtas acis uz šķelšanos seksuālās ētikas un ģimenes plānošanas jautājumos. Tolaik daudzi Rietumeiropas un Ziemeļamerikas bīskapi atklātā veidā noraidīja enciklikas „Humanae vitae” mācību par to, ka kontracepcijas lietošana nesaskan ar Dieva plānu un cilvēka dabu. 1960.gadu beigās šajā lietā tika pieļauta tik liela viedokļu daudzveidībā, ka daudziem vairs nebija skaidrs, ko tad īsti māca Baznīca par ģimenes plānošanu. Starp citu, nekas īpaši nav mainījies līdz pat mūsdienām. 

Zināms, ka 1995. gadā viens no Francijas bīskapiem Jacques Gaillot publiski uzstājās par attieksmes maiņu pret homoseksuālismu, Vatikāns viņu atsauca no amata un paziņoja, ka garīdznieka teiktais ir pretrunā ar katoļu doktrīnu. Šodien kardināls Markss un daži citi „liberālā spārna” pārstāvji atļaujas daudz vairāk. Tomēr vienas amatpersonas izteikumi nav un nevar būt Baznīcas mācība. Turklāt pāvesta pielietotais ironiskais apzīmējums „kardināls-marksists” liecina, ka Francisks apzinās Marksa lielo tieksmi pēc „revolūcijas”, bet drīzāk to neatbalsta. 

"Lidmašīnu maģistērijs"

Vēl viens jaunā skandāla aspekts ir apstākļi, kādos izskanējis pāvesta komentārs. Ārvalstu vizīšu laikā pāvests bieži sarunājas ar žurnālistiem lidmašīnā neformālā gaisotnē. Tieši pēc šādām pārrunām medijos bieži parādās kārtējas „sensācijas”. Vēlāk pāvesta pārstāvji precizē un izskaidro viņa izteikumus, kā tas notika ar paziņojumu par iespējām atzīt kristīgo laulību par spēkā neesošu. Franciska preses biroja vadība vēlāk būtiski precizēja pāvesta teikto, uzsverot,  ka korekcijas tiek izdarītas ar viņa atļauju. 

Kā raksta katoļu publicists Tomašs Terlikovskis, „lidmašīnu maģistērijs neeksistē”. Ne jau katrs pāvesta izteikums jāuztver kā oficiāla nostāja. Turklāt pašreizējais pāvests ir drīzāk nevis diplomāts, kurš rūpīgi apsver katru vārdu, bet visai radikāls Kristus mīlestības liecinieks, kuram žēlsirdības izpausme ir svarīgāka par formālu ietvaru. 

Baznīcas mācība attiecībā uz homoseksuāliem aktiem ir pilnīgi skaidra. Tā izriet no Svētajiem Rakstiem un Tradīcijas un ir precīzi izteikta katehismā. Jāatgādina, ka tiem, kuri vēlējušies spriest par „revolūciju” Baznīcā, pāvests Francisks ieteicis iepazīties tieši ar katehismu. (sk.zemāk)

„Grēka nosodīšana nenozīmē personu nosodīšanu. Personām pienākas cieņa un mīlestība. Un tā paredz arī patiesību par viņu nosliecēm un tās sekām. Mēģinājumiem attēlot ļauno kā labo nav nekā kopīga ar mīlestību vai gādību. Tie ir meli un noziegums pret citu mūžīgo dzīvi. Un tas nemainās. Tas paliek Baznīcā, jo nevar no tās pazust. Ja katoļi šajā lietā klusēs, Dievs liks akmeņiem runāt patiesību mūsu vietā,” norāda Terlikovskis. 

No Katoļu Baznīcas katehisma (2357-2359)

Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību [103], vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību" [104]. Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.

Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē.

Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.

 

Foto: Elvert Barnesflickr.com