Abortu ideologs dzīvības sardzē

Pirmdiena, 09 Maijs 2016 07:41

Bernards Natansons (1926.-2011.), Cornell University profesors, bijušais ateists un viens no visaktīvākajiem abortu piekritējiem pasaulē. Cilvēks, kurš atbalstīja abortu legalizāciju ASV un paša rokām veicis ap 75 000 abortu. Cilvēks, kurš tomēr satika Dievu un radikāli mainīja savu dzīvi, pieņemot kristību Katoļu Baznīcā 1996. gadā.

Natansona personīgā saskarsme ar abortu praksi saistīta ar 1945. gadu, kad viņš iepazinās ar 17gadīgo Rutu. Draudzene neplānoti palika stāvoklī, bet tā kā abi bērnu negribēja, viņiem izdevās atrast ārstu, kurš Rutai veica abortu (tolaik aborti Amerikā vēl bija nelegāli). 

1960.gados Bernards ieguva ārsta-ginekologa kvalifikāciju. Par spīti neveiksmēm privātajā dzīvē (divas sabrukušas laulības) viņam priekšā bija spīdoša karjera medicīnā. Tieši tajā laikā viņa kārtējā draudzene palika stāvoklī un centās saglabāt bērnu, tomēr Natansons pats pārtrauca viņai grūtniecību. Kā atceras ārsts, pacientes tolaik netika informētas par to, kādiem riskiem viņas sevi pakļauj. „Izrādās, ka aborts var būt saistīts ar krūts vēzi, bet tūkstošiem sieviešu aborta dēļ kļuvušas neauglīgas,” raksta speciālists. 

1968. gadā Natansons kopā ar domubiedriem nodibināja National Abortion Rights Action League (NARAL), organizāciju, kuras mērķis bija panākt abortu legalizāciju Savienotajās Valstīs. Pēc šī mērķa sasniegšanas Natansonu iecēla par lielākās abortu klīnikas direktoru pasaulē.

Tagad Natansons uzsver, ka piecu gadu laikā viņa organizācijai izdevās radikāli mainīt sabiedrisko domu attiecībā uz grūtniecības pārtraukšanu. Pirmais solis bija pārliecināt masu medijus, ka abortu atbalsts ir progresīvā liberālisma pazīme. Šis nolūkam NARAL izmantoja safabricētus socioloģisko pētījumu datus, apgalvojot, ka 60% amerikāņu ir par abortiem. Tāpat tika apgalvots, ka nelegālo abortu dēļ ASV katru gadu mirst 10 000 sieviešu, kaut gan reālais rādītājs bija 200-250 sieviešu. NARAL nepamatoti sludināja, ka ap 1 milj. amerikāņu veic nelegālus abortus, tādēļ šo procedūru nepieciešams legalizēt (patiesībā tās bija ap 100 000 sieviešu gadā). 

Otrais manipulācijas veids bija „katoļu kārts”. Natansons un viņa biedri nemitīgi uzbruka Baznīcai, kritizējot tās pārstāvjus kā demokrātijas un brīvības pretiniekus. Organizācija nepatiesi apgalvoja, ka pret abortiem ir tikai garīdznieki, savukārt katoļu laji pieturas pie pretējā viedokļa. 

Trešais veids bija informācijas slēpšana par zinātniskiem faktiem attiecībā uz abortu. „Mēs teicām, ka zinātne nekad nevarēs pierādīt, ka dzīvība sākas ieņemšanas brīdī, jo tas ir teoloģijas un filozofijas kompetencē. Tie bija meli, jo fitoloģija (zinātne par cilvēka dzīvības pirmsākumiem) skaidri apliecina, ka dzīvība sākas ieņemšanas brīdī, un ka tai jābauda tāda pati aizsardzība, ko baudām mēs paši,” raksta Natansons.  

„Atceroties notikumus pirms 25 gadiem, visu to spēli, ko izspēlējām attiecībā uz grūtniecēm un viņu nogalinātajiem bērniem, mani pārsteidz pilnīgs nekritiskums, mūsu morālais un garīgais tukšums, mūsu nešaubīgums par savas darbības augsti morālajiem pamatiem. Tomēr tas, ko darījām, bija vienkārši negantība!” ar nožēlu atceras mediķis. 

1973.gadā Natansons kļuva par dzemdību nodaļas ordinatoru Sv.Lūkasa slimnīcā Ņujorkā. Tajā laikā tur sāka lietot ultrasonogrāfu, uz to brīdi vismodernāko ierīci, kas ļāva pētīt augļa attīstību sievietes dzemdē. „Mēs pirmo reizi varējam tā pa īstam ieraudzīt cilvēka augli – izmērīt, novērot, aplūkot, kā arī ar viņu komunicēt un viņu iemīlēt. Augļa attēls USG atstāj ļoti dziļu iespaidu,” saka ārsts. Kopš tā brīža Natansons sāka apšaubīt aborta pēc pieprasījuma pamatotību. Tas viņu pamudināja radikāli samazināt „operāciju”skaitu. Faktiski Natansons turpināja veikt abortus tikai tajos gadījumos, kad saskatīja tam medicīnisku pamatu. Pēdējo abortu savā mūžā Natansons uztaisīja 1979. gadā. 

Pārdomājot to, kas patiesībā notiek aborta laikā, Natansons palūdza kādam kolēģim ierakstīt operāciju, lietojot USG aparatūru. Šis ieraksts izmantots slavenajā dokumentālajā filmā „Mēmais kliedziens” (The Silent Scream). „Tas bija šoks, kas mani satrieca līdz dvēseles dziļumiem,” atceras Natansons. Tāpat arī viņa kolēģis, noskatoties paša veikto ierakstu, atteicās veikt abortus. Filma vēstī par nežēlīgu noziegumu pret 12.nedēļu vecu bērnu, kurš sajūtot apdraudējumu mātes miesās, cenšas paslēpties no ārsta instrumentiem, taču viņa ķermenis tiek sagriezts gabalos. Filmas pirmizrāde 1985.gadā izraisīja skandālu un asu pretestību no liberāļu aprindām. Neviena no ASV televīzijas kompānijām nepiekrita parādīt šo filmu un pat uz reklāmas tiesībām izvietot klipus, kas atbalstītu cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža. Par spīti spiedienam Natansons radikāli mainīja savus uzskatus, kļūstot par dzīvības aizstāvi. Jāuzsver, ka viņš to izdarīja, pamatojoties uz zinātniskiem, nevis reliģiskiem argumentiem. 

Ceļš uz Baznīcu

Natansona atgriešanās pie Dieva bija ilgs un sarežģīts process. 1978.-1988. gados vīrietis, kuru pirms tam neinteresēja garīgums, piedzīvoja dziļu garīgu krīzi, ar lielām sāpēm apzinoties sava dzīvesveida sekas. Ārstu nomocīja nemiers un domas par pašnāvību. Vienlaicīgi viņš aizvien aktīvāk iesaistījās dzīvības aizstāvēšanas kustībā, rakstīja grāmatas, uzstājās ar politiskām runām. Kaut gan sākotnēji mediķis skeptiski izturējās pret jauno domubiedru reliģisko motivāciju, tā atstāja uz viņu dziļu iespaidu. „Mani vienkārši pārsteidza viņu mīlestības un lūgšanas spēks. Sāku aizdomāties, kā ir iespējams, ka šie cilvēki var darīt tik daudz par labu minoritātei, kas paliek mēma, neredzama un nespēj paust savu pateicību,” atceras Natansons. Tieši tad ārsts pirmo reizi mūžā pieļāva domu, ka Dievs varētu eksistēt.

Savu garīgo meklējumu laikā Natansons pievērsās slavenu kristiešu biogrāfijām, taču visvairāk viņu ietekmēja profesora Karla Sterna piemērs, kurš bija viens no viņa skolotājiem. „Manas domas atkal atgriežas pie manu studentu gadu varoņa – profesora Sterna – kurš piedzīvoja garīgās pārmaiņas tieši tajā laikā, kad mācīja man saprast cilvēka prātu, tā sakārtotību un avotus. Atceros vārdus, ko viņš adresēja savam brālim: „Nav nekādu šaubu: mēs skrējām pie Viņa vai arī bēgām no Viņa prom, taču Viņš visu laiku palika visa centrā.”

Par lēmumu pieņemt katoļticību Natansons publiski paziņoja 1994. gadā. Divus gadus vēlāk viņš pieņēma kristību sv.Patrika katedrālē Ņujorkā no kardināla J. O’Connor rokām. „Pieņemot Kristu, vēl vairāk novērtēju to faktu, ka piederu pie ebreju kultūras, tautas un tradīcijas. Tā būs vienmēr, un es ar to lepojos,” saka Natansons, kurš izauga amerikāņu ebreju ģimenē, kas gan bija atkāpusies no tradicionālas jūdaisma ticības. 

Kopš tā brīža un līdz pat nāvei 2011. gadā Natansons bija pazīstams kā dedzīgs katolis, dziļas lūgšanas cilvēks un dzīvības aizstāvis pasaules mērogā. Savas publiskās darbības ietvaros ārsts atkal un atkal atgādināja, ka cilvēka dzīvība ir svēta, tāpat kā svēts ir Dievs, šīs dzīvības devējs, un ka nevienam nav tiesību šo dzīvību atņemt.

 

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: BERNARD NATHANSON – ABORTER W OBRONIE ŻYCIA, milujciesie.org.pl

Foto: lifenews.com