Kāpēc katoļi svin Žēlsirdību?

Otrdiena, 05 Aprīlis 2016 10:58

/Marks Jermaks/

Pirmajā svētdienā pēc Lieldienām Katoļu Baznīca svin Dieva Žēlsirdības svētkus, ko savulaik ieviesa svētais pāvests Jānis Pāvils II. Kāpēc tā?

Dieva Žēlsirdības kults saistīts ar atklāsmēm, ko saņēma poļu klostermāsa no Žēlsirdības Dievmātes kongregācijas Faustīna Kovaļska. 1935.gadā māsai Faustīnai parādījās Jēzus, Kurš aicināja pasludināt visai pasaulei vēsti par Dieva Žēlsirdību. 2000. gadā Jānis Pāvils II iecēla māsu Faustīnu svēto kārtā.

Atklāsmē poļu klostermāsai Jēzus saka: „Esmu pati mīlestība un žēlsirdība.” Tāpat Viņš piemin 5 veidus, kā ticīgie var saņemt īpašas žēlastības sev un visai pasaulei: Dieva Žēlsirdības kronītis, lūgšana pie Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes, lūgšana Jēzus nāves brīdī uz krusta (plkst.15:00), Žēlsirdības svētku svinēšana, kā arī patiesa Dieva Žēlsirdības godināšana ar lūgšanu, vārdiem un darbiem.

Žēlsirdības kulta attīstība

Dieva Žēlsirdības kults Baznīcā sāka attīstīties drīz pēc māsas Faustīnas nāves, īpaši Otrā pasaules kara laikā. Pateicoties tam, ka kara gados daudzi poļu karavīri no Andersa armijas godināja Dieva Žēlsirdību, Jēzus vēstījums sasniedza pat Irānu, Palestīnu, Libānu un Āfrikas zemes. Kara laikā parādījās Dieva Žēlsirdības novenna, bet Žēlsirdības kronītis tika iztulkots vācu, lietuviešu, itāļu un angļu valodā. 1943. gadā viens no sv.Faustīnas biktstēviem - tēvs Andrašs iesvētīja Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi, ko uzzīmēja Ādolfs Hila saskaņā ar māsas Faustīnas stāstīto. Jāpiebilst, ka pašlaik ir plaši pazīstamas vairākas Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes versijas.

Polijas bīskapi aicināja Vatikānu oficiāli iedibināt Dieva Žēlsirdības svētkus saskaņā ar Jēzus izteikto lūgumu. Tomēr sākotnēji Baznīcas hierarhija pret jaunā kultā veidošanos izturējās piesardzīgi, tādēļ 1959.-1979. gadā tā izplatīšana tika ierobežota. Svētā Oficija Kongregācija (tagad – Ticības Mācības Kongregācija) ieviesa kulta ierobežojumus, paužot bažas par tā izpausmes formām. Sākot ar 1966. gadu norisinājās vairāki simpoziji par žēlsirdības teoloģiju, kuros piedalījās daudzi Bībeles, dogmatikas, liturģijas un teoloģijas pētnieki. Galu galā ierobežojumi vainagojās ar labiem augļiem, jo jaunais kults tika padziļināts un labi teoloģiski pamatots. Pēc 20 gadiem kongregācija pēc daudzkārtējiem Polijas bīskapu lūgumiem visus ierobežojumus atcēla.

1980. gadā pāvests Jānis Pāvils II publicēja encikliku „Dives in misericordia”, kas bija veltīta tieši Dieva Žēlsirdībai. Savukārt 1993. gadā viņš beatificēja māsu Faustīnu. Pēc 7 gadiem klostermāsa tika kanonizēta, bet vēl pēc dažām dienām Dievišķā Kulta un Sakramentu Disciplīnas Kongregācija oficiāli nodibināja Dieva Žēlsirdības svētkus.

Īpaša Dieva Žēlsirdības godināšanas vieta ir Lagevniku sanktuārijs Krakovā, ko ik gadu apmeklē ap 1 milj. svētceļnieku no visas pasaules. Tomēr saskaņā ar Faustīnas saņemto atklāsmi Žēlsirdības godināšana izplatījusies pa visu pasauli. Arī Latvijā būtu grūti atrast katoļu dievnamu, kurā netiktu godināts Žēlsirdīgā Jēzus tēls. 2002. gadā svētais pāvests svinīgi novēlēja Dieva Žēlsirdībai visu pasauli.

Uzticīgais Dievs un neuzticīgais cilvēks

Jau Vecajā Derībā Dievs atklāj cilvēcei savu žēlsirdību. Izvēlētas tautas vēsturē Dievs nepārstāj rūpēties par cilvēkiem, kuri paliek neuzticīgi un krīt grēkā. Praviešu uzrunās un psalmos Dieva žēlsirdība ir mīlestības izpausme, kas lielāka par grēku. Savukārt Jaunajā Derībā žēlsirdība kļūst par Mesijas atpazīšanas zīmi. Līdzībā par pazudušo dēlu Jēzus parāda, kāda ir Dieva attieksme par grēcīgo cilvēku. Tomēr patiesā Žēlsirdības kulminācija ir Lieldienu noslēpums, kas ir Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās.

Vienlaikus pāvests uzsver, ka žēlsirdība neatceļ arī Dievišķā taisnīguma principu. „Pareizi izprasts taisnīgums ir piedošanas mērķis. Nekur Evaņģēlija vēstījumā piedošana vai žēlsirdība kā tās avots nenozīmē iecietību pret ļaunumu, negodu, kaitējumu vai apvainojumu. Katrā gadījumā piedošanas nosacījums ir šī ļaunuma izlabošana, kaitējuma atlīdzināšana, gandarīšana par apvainojumu.” ("Dives in misericordia", 14)

Vēstījums par Dieva žēlsirdību ir cerība katram cilvēkam neatkarīgi no tā, cik tālu no patiesības viņš būtu. Atklāsmē māsai Faustīnai Jēzus saka:

Lai neviena dvēsele nebaidās Man tuvoties, kaut arī viņas grēki būtu kā purpurs. Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu patvērums visām dvēselēm, bet īpaši nabaga grēciniekiem. Par spīti Manām rūgtajām ciešanām dvēseles iet bojā. Es dodu viņām pēdējo glābiņu, kas ir Manas Žēlsirdības svētki. Ja viņas nepagodinās Manu Žēlsirdību, tad aizies bojā uz mūžiem... Neviena dvēsele neatradīs attaisnošanu, kamēr ar paļāvību nepievērsīsies Manai Žēlsirdībai. Tādēļ pirmajai nedēļai pēc Lieldienām jābūt Žēlsirdības svētkiem, bet priesteriem šajā dienā jāsludina dvēselēm par Manu lielo un neaptveramo žēlsirdību.

Avots: Dlaczego świętujemy Boże Miłosierdzie?, deon.pl

Jaunākie raksti