"Mis Pensilvānija" piedzima pēc izvarošanas

Otrdiena, 24 Februāris 2015 23:47

Valērija Gatto ir 24 gadus veca skaistule, kura ar “cum laude” (augstākais vērtējums) absolvēja Pitsburgas Universitāti. 2013.gada decembrī viņa tika kronēta kā “Mis Pensilvānija”, bet 2014.gada vasarā gandrīz kļuva par “Mis ASV”, atpaliekot tikai no šī augstā titula ieguvējas “Mis Nevada” Nijas Sančesas. Kas Valērijā ir tik īpašs? Tas, ka viņa piedzima izvarošanas rezultātā. Viņas māti 19 gadu vecumā izvaroja kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis, draudot ar nazi viņu nodurt. Pēc tam jauniete atklāja, ka ir stāvoklī. Aborts? Nekādā gadījumā – šai meitenītei bija jāpiedzimst. Valērijas mamma apzinājās, ka audzināt bērnu viņas vecumā būs grūti, tomēr viņa arī domāja, ka gan jau kaut kā tiks ar to galā. Viens no prātīgiem lēmumiem varētu būt dzemdēt bērnu un pēc tam atdot viņu adopcijai. Kāpēc gan nē. Tomēr nē! Un tā šī jauniete nevienam neatdeva mazo nevainīgo Valēriju.


Kas vai kurš lika jaunietes mātei pārdomāt? Tas, kurš var visu, Dievs, tas pats, kurš pārbaudīja meitenes lielo ticību un kurš nemitīgi lika viņai just savu klātbūtni. Savai meitai, kura tik dramatiskā veidā bija palikusi stāvoklī, Valērijas vecmāmiņa bija mācījusi un atkārtoja: “Dievs nekad tev nesūta vairāk, nekā tu vari izturēt.”

Un tieši Valērija kļuva par Mis Pensilvāniju, lai izkratītu sirdi un atklātu šo stāstu. Un nevis tāpēc, ka Valēriju tas nospieda kā smags akmens, bet gan tāpēc, ka viņa uzskatīja par vajadzīgu un vērtīgu to izstāstīt un atklāt. Liels un absurds ļaunums negaidīti pārvērtās labajā un pat vēl vairāk. Un tieši par to Valērija gribēja pavēstīt pasaulei. Kāpēc lai vienmēr tiek ziņots tikai par daudziem negatīviem, pat šausminošiem notikumiem, ar kuriem mūsu pasaule ir pārbagāta: par cilvēkiem, kas maina dzimumu tāpat kā zeķes; par izjukušām ģimenēm vēl pirms tās radušās; par skolām, kuras nevis audzina, bet izmanto psiholoģisko varmācību pret bērniem jau agrā vecumā; par pretdabiskām attiecībām, bieži vien homoseksuālām poligāmijām, prokreācijas maldiem, par visneaizsargātāko un vājāko radību nogalināšanu vēl mātes miesās?

Dienā, kad Valērijas māte tika izvarota un, pašai nezinot, ieņēma meitu, viņa varēja zaudēt dzīvību zem varmākas nepielūdzamā asmens. Taču notika tā, ka kāda negaidīta gaisma pārtrauca šo drāmu, pārbiedējot ļaundari un ļaujot jaunajai sievietei aizbēgt. “Tu esi mana gaisma,” pēc tam Valērijas mamma vienmēr atkārtoja savai skaistajai meitai. Viņa ir pārliecināta, ka tā gaisma, kas izvarošanas tumsu pārvērta negaidītās meitas gaidībās, bija sargeņģeļa pirksts.

Un Valērija? Viņa saka, ka dzīvo dziļā mierā: “Esmu pārliecināta, ka Dievs mani ir vēlējies šeit kāda noteikta iemesla dēļ. Šis iemesls ir iedvesmot un dot drosmi cilvēkiem, dāvāt viņiem cerību, apliecinot, ka viss ir iespējams, un ka nedrīkst ļaut, lai dzīvi nosaka dažādi negatīvi notikumi.” Ticība ir lielākais mantojums, ko Valērijai atstāja mamma. Un savu popularitāti viņa izmanto kā dāvanu un iespēju. Jau kādu laiku viņa apceļo ASV, lai stāstītu 18 līdz 30 gadus vecām sievietēm, kā reaģēt uz seksuālo vardarbību un vardarbību kā tādu. To viņa dara, stāstot par Dievu.

Marko Respinti

Avots: Marco Respinti, “È Miss Pennsylvania. È nata da uno stupro”, www.lanuovabq.it.

Tulkoja Ilze Mežniece

Foto: Valerie Gatto, facebook

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 18 Janvāris 2016 10:31