Dārgie priesteri: lūdzu, pamāciet mūs

Ceturtdiena, 24 Marts 2016 13:26

/Terēze Antonija/

Dārgie priesteri,

Es esmu koledžas pirmā kursa studente, es vēlos jums kaut ko vaicāt....drīzāk gan tas ir kā lūgums: lūdzu, pamāciet mūs!

Pirms pārstājat lasīt šo vēstuli, lūdzu, uzklausiet mani. Iespējams, ka jūs domājat, ka esmu vienkārši pirmā kursa „viszinīte”, bet tā nebūt nav. Es atzīstos, ka man nav ne jausmas par jūsu ikdienas dzīves problēmām – ne tām, kas skar jūsu draudzes dzīvi, ne arī koledžas ietvaros. Bet es zinu, kas mums – studentiem – ir nepieciešams. Daudzi no mums nezina pat ticības pamatpatiesības. Tādēļ jums vajadzētu sākt no pašiem pamatiem. Tāpēc, lūdzu, pamāciet mūs!

Es zinu, ka jūs esat aizņemti, bet vienkārši aizsāciet to darīt.

Jūs vēlaties mūs pamācīt, bet jums īsti neatliek tam laika. Vairums studentu jūsu homīliju dzird vienīgi dažas minūtes svētdienās. Savukārt dažādi profesori mūs uzrunā ilgas stundas un piecas dienas nedēļā. Bet jums ir dotas tikai šīs piecpadsmit minūtes vienu reizi nedēļā. Tas ir nopietns izaicinājums, bet šajā jums dotajā laikā pamāciet mūs, lai jūsu izteiktie vārdi patiesi aizsniegtu mūsu dvēseles.

Iespējams, ka jūs domājat, ka vienīgais veids kā panākt, lai šie jaunieši apmeklētu baznīcu, ir vienkārši informācijas gūzmas tālāknodošana, neuzliekot nekādas konkrētas prasības. Nevajagot pieminēt nosacījumus un likumus, tad jaunieši ieradīsies uz dievkalpojumiem, vai ne? Vai es drīkstu pateikt, ko mēs patiesi vēlamies dzirdēt? Pastāstiet mums, ka šie likumi ir svarīgi, pasludiniet tos un parādiet, kā tie mums var palīdzēt turpmākajā dzīves ceļā.

Pastāstiet mums, ka Dievs mūs mīl. Māciet, cik ļoti Viņš mūs mīl.

Pastāstiet mums, ka Dievs vēlas, lai mēs nožēlotu savas vainas un atgrieztos; kā arī to, ka tas mums palīdzēs pieņemt sakramentus.

Māciet mums, ka neskatoties uz visām mūsu kļūdām, Dievs nekad mūs nepametīs.

Māciet mums, ka mūsu vērtību nenosaka iegūtais akadēmiskais grāds vai draugu daudzums.

Māciet mums, ka mēs neesam cienīgi piedzīvot Dieva mīlestību, bet šī Mīlestība, ko Viņš mums nepelnīti dāvā, padara mūs spējīgus uz cildenām lietām.

Māciet mums, ka tieši šīs Mīlestības dēļ, mēs esam daudz vērtīgāki nekā paši to jebkad spētu pat iedomāties.

Māciet mums, ka mūsu dzīvei ir mērķis, ka Dievam ir kāds plāns mūsu dzīvei; Viņš nekad nekļūdās un arī mēs šeit neesam kādas kļūdas dēļ.

Māciet mums, ka Dievs ne tik daudz vēlas, lai mēs būtu pilnīgi, bet gan – lai mēs mīlētu Viņu.

Māciet mums, kādēļ tika radīta mūsu miesa un dvēsele.[1]

Māciet mums, ka Dievs vēlas, lai mēs būtu svēti; un mēs varam tādi kļūt.

Māciet mums, ka svētie ir brīnišķīgi cilvēki; viņi ir mūsu labākie paraugi un mūsu draugi Debesīs.

Māciet mums par Dieva žēlsirdību.

Māciet mums par Debesīm, pastāstiet arī par elli. Māciet, ka tās abas ir realitāte.

Māciet mums, kāpēc mūsu rīcībai ir jābūt atbildīgai; māciet, ka mūsu rīcībai vienmēr ir sekas.

Māciet mums apbrīnot Dieva diženumu, augstumu, platumu un dziļumus.

Ļaujiet mums saprast, ka Dievs vienmēr ir klātesošs.

Mums ir nepieciešams apgūt pamatpatiesības, bet tikai pēc tam – kaut ko vairāk: Neviens bērns taču nenolemj kļūt par matemātiķi, ja vēl nav apjēdzis, ka divi plus divi ir četri; tāpēc tik ātri nepārstājiet mūs mācīt! Pēc tam māciet mums arī dziļākas lietas. Sniedziet mums noslēpumus, ko mums pārdomāt un palīdziet mums tajos rast atbildes – māciet mums kontemplēt šos noslēpumus, tos pārdomāt, uzdot jautājumus, mācīties un iemīlēt.

Cik ilgu laiku jūs mācījāties seminārā? Iemāciet arī mums kādas lietas no tā, ko tur apguvāt. Mēs vēlētos dzirdēt jūsu personiskās liecības; un esiet arī kā piemērs mums.

Mēs apjaušam, ka virs zemes nekas mūs nespēj garīgi piepildīt; pastāstiet mums – kāpēc?

Lūdzu māciet mums to un arī visu pārējo! Es nedomāju, ka mēs vieni paši jebkad spēsim izprast šīs lietas. Lūdzu...

Ar cieņu,

Terēze Antonija

 

Avots: Therese Anthony, Dear Priests: Please Teach Us, aleteia.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Foto: Fr Lawrence Lew, O.P.

[1] http://aleteia.org/blogs/simchafisher/cosmo-discovers-theology-of-the-body/