Pasaule bez Dauna slimniekiem. Un bez mīlestības

Pirmdiena, 21 Marts 2016 20:59

21. marts ir pasaules Dauna slimniekiem veltīta diena. Cik ilgi varēsim vēl atzīmēt šo dienu? Ja selektīvu abortu ritms paliks tāds pats kā šobrīd, un viss liecina par to, ka tas vēl paātrināsies, tad visdrīzāk šo dienu atzīmēsim tikai nedaudzus gadus.

Mēs gatavojam pasauli bez Dauna sindroma cilvēkiem. Arvien precīzāki pētījumi padarīs medības pēc “trisomijas 21” īpašniekiem vienkāršakas, precīzākas un drošākas. Bet vai pasaule paliks labāka, kad pārstāsim atzīmēt 21. marta dienu? Dauna sindroma diagnoze, bez šaubām, ir dramatiska ziņa jebkurai mātei un tēvam, un izvēle, kuras virzienā vecāki izjūt spiedienu, ir grūtniecības pārtraukšana, un to izvēlas darīt lielākā daļa mammu.

Ienīsti slimību, bet mīli pacientu. Šāda ir medicīnas attieksme. Šī ir viena no domām, kas vadīja visu Žeroma Ležēna (Jerome Lejeune) profesionālo dzīvi, viņš bija viens no lielākajiem ģenētikas pētniekiem. Savas apustuliskās vizītes laikā Francijā svētais Jānis Pāvils II apstājās un lūdzās pie viņa kapa. Ležēna atklājumi atnesa un turpina nest lielu progresu slimības diagnostikā un aprūpē, bet šīs ģenētiskās anomālijas gadījumā, kāds ir Dauna sindroms, mūsdienu medicīna mudina ienīst slimo līdz pat tā iznīcināšanai.

Lielais franču genētiķis, atklājot, ka Dauna sindroms ir saistīts ar trijām hromosomām 21. hromosomu pārī divu vietā, pavēra ceļu jaunai aprūpei, kas, pateicoties jauniem atklājumiem ģenētikā, uzlabo un atvieglina šādu bērnu un viņu ģimeņu dzīvi.

Ģimenēm, kuriem ir Dauna sindroma bērni, nav viegli, un būtu maldīgi noliegt tās sāpes, kas pārņem vecākus, brīdī, kad viņi atklāj, ka viņu gaidāmajam bērnam ir ģenētiska pataloģija. Būtu arī nepatiesi apgalvot, ka katrs vecāks ir satraukts par savu bērnu veselību, bet vienlaicīgi no šādām ciešanām dzimst lielie dzīves stāsti par cieņu un mīlestību, kas tiek parādīta cilvēka bērnam, pieņemot viņu tādu, kāds viņš ir. Lasot stāstus par mīlestību, ko tādi bērni ienes ģimenē, un dzirdot kādas mātes paldies par savu Dauna bērnu, var noprast, ka visgrūtākā lieta ir realitātes pieņemšana, bet tieši tas pamudina daudzus vecākus atteikties no ultrasonogrāfijas un bērna veselības pārbaudes tehnoloģijām grūtniecības laikā. Viņi saka – ko tad mēs darīsim vēlāk, kad būsim pārtraukuši mūsu bērna dzīvību?

Attīstoties jaunām pirmsdzemdību pārbaudēm, pateicoties asins analīzēm, diagnostika kļūs mazāk uzbāzīga, vienkāršāka un palielinās abortu skaitu no 96 līdz 100%. Trasnshumānistu ideoloģija, iznīcinot bērnus ar hromosomas problēmām, turpinās ceļu pie perfekta cilvēka, kas izies cauri selekcijai, pateicoties pētījumiem un tādiem pētniecības institūtiem kā Kalifornijas Sequenom, kas izstrādā asisns diagnostiku, lai atklātu anomālas hromosomas pirmajos divos grūtniecības mēnešos. 

 

Avots: Andrea Bartelloni, Verso un mondo senza Down. E senza amore, lanuovabq.it

Foto: screenshot, youtube, Giornata Nazionale Persone con Sindrome di Down 2014