Līdzdalība laulātā grēkos

Pirmdiena, 07 Marts 2016 11:27

Daudzi cilvēki cenšas sakārtot savu seksuālo dzīvi saskaņā ar sirdsapziņu, tomēr situāciju sarežģī fakts, ka otrais laulātais nevēlas vai neprot pieskaņot savu dzīvi Baznīcas mācībai. Iemesls var būt atšķirīgi uzskati, citādāka audzināšana, garīgā, morālā vai psihoseksuālā brieduma pakāpe, kā arī dažādas komplicētas situācijas.

Būtu jauki, ja abi laulātie būtu vienādi garīgi un morāli nobrieduši, lai viņiem būtu vienādi uzskati, tomēr tā būtu tikai ideāla bilde. Pāvests Jānis Pāvils II, būdams reālists, raksta: „Jāapzinās, ka laulāto intīmo saikni veido divu personu griba, kuras tomēr ir aicinātas uz vienotību domāšanā un rīcībā. Tas prasa daudz pacietības, iejūtības un laika.” Ja viens no laulātiem negrib atturēties no rīcības, kas nesekmē laulāto saikni caur seksualitāti, tad otrs, piekrītot nesakārtotai seksuālai tuvībai, var sajusties morāli vainīgs. No vienas puses šāds cilvēks negrib būt līdzdalīgs laulātā grēkā, bet no otras apzinās, ka nemitīgi izvairoties no ķermeniskas tuvības, viņš liedz sev un laulātajam labumu, kas nepieciešams laulāto dzīvē.

Ne vienmēr iespējams izvēlēties starp divām alternatīvām – vai nu pilnīgi sakārtot seksuālo dzīvi, vai nu ievērot atturību līdz laikam, kad tuvība varēs norisināties normālo apstākļos. Tik radikāls risinājums tikai izskatās pēc katoļu ortodoksijas, tomēr patiesībā tas rada draudus laulībai, kas pateicoties kopīgām pūlēm un Dieva žēlastībai pakāpeniski izaug līdz svētākai un šķīstākai seksuālajai dzīvei.

Baznīca atļauj piedalīties nesakārtotā seksuālā dzīvē ar laulāto, ievērojot dažus nosacījumus. Šādos gadījumos par spīti apziņai, kas laulāto tuvība neatbilst kristīgam ideālam, laulātais tomēr neizdara grēku. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams to izsūdzēt grēksūdzē un var bez jebkādam šaubām pieņemt svēto Komūniju. Nosacījumi ir šādi:

  1. Ticīgā laulātā rīcība pati par sevi nav nekrietna.
  2. Pastāv pamatoti iemesli, lai uzņemtos līdzdalību otra laulātā grēkā.
  3. Ticīgais laulātais cenšas palīdzēt dzīvesbiedram (mīlestībā caur lūgšanu un dialogu) izvairīties no morāli nepieņemamas rīcības.

Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad otrs laulātais lieto kontracepcijas līdzekļus, kuriem ir abortīvs efekts (piemēram, hormonālās tabletes, „avārijas kontracepciju” vai dzemdes spirāli). Šādā situācijā līdzdalība laulātā grēkā nav pieļaujama.

Gadās, ka noteiktā brīdī viena no pusēm sāk apzināties, ka dzīvesbiedrs to izmanto, zaudē ticību vārdiem par mīlestību un īpaši asi izjūt partnera egoismu. Citos gadījumos rīcība, kas vienam laulātam šķiet krietna un laba, otram var būt pazemojoša un sāpinoša. Dzimumakts, kas neatbilst morāles normām, reizēm atstāj pēc sevis skumjas, aizvainojumu, atsvešinātību, seksuālo vēsumu, neirozes vai asaras. Visbiežāk runa ir par sievām, kurām vīri nodara pāri. Turklāt vīrietis var nesaskatīt problēmu un nesaprast sievietes reakcijas cēloņus. Šādos gadījumos nedrīkst pieprasīt no sievas piekrist seksuālai dzīvei, kas nesniedz viņai prieku. Tāpat nedrīkst viegli attaisnot vīra kļūdas, kuram būtu daudz vairāk jārūpējas par sievas labumu.

Būtu svarīgi apzināties, ka gatavība, piemēram, pārtrauktajam dzimumaktam, nav tas pats, kas vēlme pēc mīlestības, intimitātes, baudas. Laulātie var negribēt morālo ļaunumu, bet tomēr mīlēt savu dzīvesdraugu un tiekties pēc tuvības ar viņu.

Baznīcas mācība skaidri nošķir nesakārtotu dzimumdzīvi laulībā no vardarbības pret vienu no laulātiem. Vardarbības gadījumā situācija no morāles viedokļa ir pilnīgi skaidra. Runa ir par gadījumiem, kad, piemēram, piedzēries vīrs piespiež sievu iesaistīties dzimumattiecībās. Tad būtu grūti runāt par mīlestību vai tuvības prieku. Šādi gadījumi nav pieļaujami.

Nebūtu pareizi izdot „nopietno motīvu” sarakstu, kas paredzētu visus gadījumus, kad laulātie drīkst piekrist morāli nesakārtotai dzimumdzīvei. Baznīca skaidri parāda mums virzienu: laulātiem jātiecas pēc tā, lai seksuālais akts neizslēgtu auglību, bet ģimenes plānošana balstītos uz zināšanām par sievietes auglīgajām un neauglīgajām dienām. Laulātajiem jācenšas izdzīvot dzimumaktu pilnā veida. Tāpat intīmajai tuvībai jābūt mīlestības izpausmei.

Tomēr izaugsmes ceļi līdz šim mērķim var būt dažādi, tāpat kā visi cilvēki ir dažādi. Vienā laulībā ilgāka atturība no dzimumdzīves tiks pieņemta ar pacietību, bet citā kļūs par bezgalīgu strīdu un aizvainojumu iemeslu, jo vienam no dzīvesbiedriem varētu būt grūti atturēties auglīgajā laikā. Vienā laulībā trešais bērns tiks pieņemts ar prieku, bet citā ģimenes pieauguma perspektīva izraisīs paralizējošas bailes, kas neļaus izdzīvot laulāto tuvību pilnā veidā. Darba zaudējums vienam cilvēkam būs faktors, kas mobilizē cīņai un neietekmē seksuālo dzīvi, bet citam kļūst par iemesli stipram stresam, kas atspoguļojas arī seksualitātē. Vienā laulībā sievas nevēlēšanās iesaistīties dzimumattiecībās tiks uztverta ar izpratni, bet citā paranoidāli noskaņots vīrs uzreiz iedomāsies, ka sievai ir mīļākais. Satiekoties pēc ilgas prombūtnes (piemēram, sakarā ar darbu ārzemēs), daudziem laulātajiem būs grūti atlikt seksuālo tuvību līdz piemērotam laikam.

Vienīgi dialogā laulātie spēj sadzirdēt viens otru, uzklausīt argumentus vai paskaidrot savas vajadzības. Trešais kritērijs paredz, ka laulības morālā dziedināšana nenotiek uzreiz. Turklāt vīrs un sieva ne vienmēr prot sarunāties par seksualitāti. Ja atklāta saruna šķiet pārāk sarežģīta, par laulāto jālūdzas un jāmācās viņu mīlēt. Bez mīlestības un abpusējam rūpēm sarunas par seksuālo dzīvi var izraisīt daudz ļaunuma.

Jāpatur prātā, ka seksuālas tuvības laiks nav piemērots pamācīšanai vai savas kritiskās nostājas manifestēšanai. Nav obligāti sava morālā komforta labad katru reizi pirms dzimumakta pasludināt vīram vai sievai savu viedokli. Ja par spīti morālai nesakārtotībai tuvība abām pusēm sniedz prieku, baudu un saiknes sajūtu ar laulāto, par to būtu jāpriecājas, vienlaicīgi cenšoties uzlabot intīmo dzīvi.

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Ksawery Knotz, Współudział w grzechu współmałżonka

Foto: Roberto Ferrito, flickr.com

Jaunākie raksti