Ko darīt, lai neatsāktu dzeršanu?

Ceturtdiena, 28 Janvāris 2016 12:22

Vai normālam, veselam cilvēkam ir kādas problēmas nedzert? Alkoholu, coca-colu, sodas ūdeni, ananāsu sulu (vēl ko citu, izņemot ūdeni)? Es tā nedomāju. Negrib – nedzer un „beigta balle”. Alkoholiķiem un cilvēkiem, kuriem... hmm... „attiecības” ar alkoholu, kāda nezināma iemesla dēļ, nav normālas, ir citādi.

Alkoholisms ir pastāvīga (nav iespējams atgriezties stāvoklī, kas bija pirms atkarības rašanās) un hroniska kaite – tai ir un var būt recidīvi. Alkoholisma recidīvs automātiski nenozīmē dzert – var teikt, ka dzeršanas atsākšana – tā ir pēdējā šī recidīva izpausme. Priekšpēdējā alkoholisma recidīva izpausme ir alkohola bads – šai kaitei raksturīga specifiska psihiska un fiziska tieksme pēc alkohola.

Recidīva izpausmju ir ievērojami vairāk, patiesībā tik daudz, ka bija nepieciešams tās iedalīt grupās: izmaiņas fiziskajā pašsajūtā, izmaiņas psihiskajā pašsajūtā, izmaiņas ikdienas dzīves kārtībā, izmaiņas attiecībās ar citiem cilvēkiem...

Viens no paņēmieniem kā neatgriezties pie dzeršanas ir pašnovērošana (anonīmo alkoholiķu kopienā vai terapeitiskajā grupā, kur iespējams rēķināties ar palīdzību un atbalstu no tiem, kuri cieš no līdzīgas kaites) un uzmanības pievēršana recidīva simptomiem pirms tie vēl ir aizsākušies, t.i., tad, kad apstāties un atgriezties no ceļa uz restorānu vai veikalu vēl ir salīdzinoši viegli.

Vēl viena pārbaudīta metode – starp narkomāniem populārā programma HALT, saskaņā ar kuru nekad nav jābūt izsalkušam, dusmīgam (aizkaitinātam), vientuļam un nogurušam. HALT, tas ir akronīms no angļu valodas vārdiem: Hungry (izsalcis), Angry (dusmīgs), Lonely (vientuļš), Tired (noguris). Šie stāvokļi, kā pierādījusi daudzu paaudžu alkoholiķu pieredze, veicina alkoholisma recidīvu uzliesmojumus. Jāatceras, ka „alkohola badu” var izsaukt vienkāršas slāpes. Daudzi man pazīstamie alkoholiķi pirmajā atturības periodā nešķiras no puslitra pudeles ar minerālūdeni. Liela ūdens vai sulas daudzuma patērēšana patiešām var palīdzēt.

Es saprotu, ka daudziem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar alkoholu, informēt citus par to, var sagādāt lielas grūtības, bet tādā gadījumā, kā atteikties no alkohola, kad ar to grib uzcienāt? Pie populārākajām atrunām pieder aizbildināšanās ar slimību un zāļu lietošanu, kuras nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar alkoholu, vai atrašanās pie mašīnas stūres un šajā sakarā nepieciešamo atturību. Tomēr es zinu, ka dažkārt šādā veidā no alkohola nelaimes var izvairīties, bet ilgākam laikam tas nav pietiekoši efektīvs risinājums.

No paša pieredzes izriet, ka efektīvs paņēmiens ir vienkāršs paziņojums: „Paldies, es vispār nelietoju alkoholu”, ar nelielu uzsvaru uz vārdu vispār. Parasti ar to pietiek. Ja tomēr ne, tad atkal atkārtoju to pašu kā sabojāta plate. Sabiedrību, kurā uzbāzīgi cenšas panākt iedzeršanu, pat piespiest to darīt, es neapmeklēju jau sen. Arī tā ir laba metode – nomainīt paziņu loku.

Daži paziņas, Anonīmo Alkoholiķu terapijas kursa dalībnieki, pastāstīja par lūgšanas nozīmi situācijā, kad viņiem bija grūti atturēties no alkohola. Man tādas pieredzes nav, bet esmu pārliecināts, ka lūgšana grūtos dzīves brīžos nevar kaitēt.

Pirms pusgadsimta pie interesanta atklājuma nonāca amerikāņu... tiesneši, bet varbūt alkoholiķi. Šoferim, pieķertam pie stūres alkohola reibumā, tiesnesis ļāva izvēlēties: vai ieslodzījums, vai dalība AA sanāksmēs deviņdesmit dienas pēc kārtas. Likumpārkāpēji, kuri izvēlējās otro variantu (saīsinājumā „90 reiz 90”) ievēroja, ka dalība sanāksmēs palīdz saglabāt atturību no alkohola, citiem vārdiem sakot, viņiem vienkārši vairs negribējās dzert. Metode izrādījās tik iedarbīga, ka pat līdz šai dienai Anonīmo Alkoholiķu Apvienība „jaunpienācējiem” un iesācējiem, kuriem ir grūtības ievērot atturību, piedāvā 90 dienas pēc kārtas piedalīties 90 sanāksmēs.

Uzmanības vērts ir ieteikums, lai alkoholiķis, kurš vairs nejūtas pārliecinoši, kuram jau gribas dzert, piezvanītu kādam citam alkoholiķim, kurš ir skaidrā un parunātu ar viņu. Esmu pārliecināts, ka lielākajai AA sanāksmju dalībnieku daļai telefonos ir desmitiem vai pat simtiem vairāk vai mazāk pazīstamu alkoholiķu telefonu numuru. Tiem nav jābūt labākajiem draugiem, galvenais, lai viņi būtu skaidrā – es pats sarunātos ar katru, kurš stādītos priekšā kā alkoholiķis un lūgtu parunāties, jo baidās, ka varētu piedzerties un tad jau vairs nebūtu nekādas nozīmes, ka viņu nepazīstu personīgi vai ir nakts vidus. Šādiem lūgumiem nemēdz atteikt. Bet metode vienkārši ir efektīva.

Alkoholiķim, kurš vēlas ievērot atturību, ir svarīgi mācēt izvairīties no visa, kas var izsaukt recidīvu. Kas tas varētu būt? Kā norāda nosaukums, tie ir faktori, kas var izraisīt vēlmi dzert un atraisīt alkohola badu. Acīmredzami, ka visiem alkoholiķiem dzeršanas tieksmi var atraisīt pats alkohols, tādēļ jāņem vērā ļoti nopietni padomi, neturēt alkoholu mājās, neapmeklēt vietas, kurās galvenokārt lieto alkoholu, nepirkt alkoholu, nedāvināt to, pārliecināties, ka tas, ko vēlies apēst vai izdzert, nesatur alkoholu (piem., tortes, saldējums, šokolādes konfektes un daudz, kas cits); daudzi man pazīstami alkoholiķi neizmanto kosmētiku, kura ražota uz spirta bāzes, par laimi, jau ir pieejama pietiekoši plaša alternatīvu izvēle. Recidīvu var izsaukt ne tikai alkohols, bet arī daudz kas cits – tās var būt vietas, personas, situācijas, priekšmeti, pat skaņas, kuras konkrētajai personai saistās ar iedzeršanu – tas ir ļoti individuāli katram cilvēkam.

Protams, es te neminēju visu, man pat liekas, ka tas nav iespējams, tomēr pati svarīgākā, mana mīļākā, visefektīvākā metode, veids, „triks”, kuras aprakstu atradu grāmatā: prakse liecina, ka nekas tā neveicina neatkarību no alkohola, kā intensīvs darbs ar citiem alkoholiķiem. Šī metode vienmēr ir iedarbīga. Pat tad, kad citas metodes vairs nelīdz. Tas ir Divpadsmitais Solis mūsu programmā. („Anonīmie Alkoholiķi” 77. lpp.)

***

*Es neesmu profesionālis (ārsts, psihologs, terapeits), nepārstāvu AA apvienību – esmu tikai nedzerošs alkoholiķis, un šeit aprakstītais ir tikai manu pārdzīvojumu un pieredzes rezultāts.

(Meszuge) ir poļu rakstnieka pseidonīms, viņš ir esejists, grāmatu un rakstu autors par atbrīvošanu no alkohola atkarības, par Anonīmo Alkoholiķu Apvienību, 12 soļu programmu.

Sakarā ar to, ka (Meszuge) bez kompromisa raksta par īpašām, reizēm pat intīmām situācijām, kuras ir pilnas dramatisma, viņa kā autora personības konfidencionalitāte tiek aizsargāta ar speciāliem līgumiem.

Avots: Meszuge, Co zrobić, by nie wrócić do picia?”, deon.pl

Tulkoja Viktors Petrovskis

Foto: Patrizia, flickr.com

Jaunākie raksti