Visvairāk Baznīcai uzbrūk tie, kuri tur nenāk

Pirmdiena, 18 Janvāris 2016 20:48

Visaktīvāk par Baznīcu runā tie, kuri to praktiski neapmeklē. Viņu kontakts ar reliģiju beidzās līdz ar skolu, bet zināšanas par Baznīcu viņi smeļas no dzelteniem, pret Baznīcu vērstiem medijiem, vai arī baumām, ko radījis kāds, lai pieliktu savas „piecas kapeikas”. 

Neuzskatu, ka mediji, kuri uzbrūk Baznīcai, ir pilnībā safabricējuši ziņas par garīdznieku, kurš ir piedzeries, vai klostermāsu, kura sit bērnu, vai resno bīskapu luksuss mersedesā, vai par priesteri-pedofilu. Tomēr aprakstot ticības jomu tikai šajās kategorijās, mediji rada priekšstatu, ka Baznīca ir tieši tāda. Pārraidot un uzsverot tikai ļauno, neko nerakstot par labo, plašsaziņas līdzekļi veido visai izkropļotu tēlu. Kam tad vispār interesētu priesteris, kurš nevēlas pieņemt ziedojumu, no savas kabatas finansē draudzes bērnu braucienu brīvdienās, pacietīgi uzklausa veco kundzi, kura stāsta par savām slimībām, vai atdod ubagam savas kurpes...

Ar to es nevēlos teikt, ka baumas ir pilnībā izpūstas no zila gaisa. Iespējams, kāds priesteris kaut kur apsēdās pie stūres dzērumā, vai saimniece, kura uzturas viņa mājā, ne tikai taisa pusdienas. Noteikti ir kāds, kurš saka vienu, bet dara citu. Vai arī piesavinās ziedojumus, kas viņam nav atļauts.

Visdrīzāk Tu līdz šai dienai atceries kādu katehētu, kura dēļ Tava saikne ar Baznīcu tika pārtraukta. Iespējams, šis ticības skolotājs iemeta Tev ar krītu, parāva aiz auss vai pateica, ka esi „antikrists”. Šādi katehēti bija un diemžēl ir joprojām.

Vēlos pateikt, ka nedrīkst skatīties uz Baznīcu tikai caur ļaunuma prizmu, kas tajā ir klātesošs. Skaidrs, ka nedrīkst arī pievērt acis vai neinformēt kūriju par kāda garīdznieka aizdomīgo uzvedību. Gadās, ka kūrija patur šādu priesteri amatā, jo viņš ir lielisks baznīcu cēlājs, būvējot jau trešo dievnamu, jo spēj piesaistīt lielākus ziedojumus. Līdz ar to tiek aizmirsts, ka garīgās Baznīcas veidošana ir svarīgāka par mūru celšanu. Reizēm gadās arī tā, ka bīskaps netiek informēts par sava padotā patieso seju, jo paši draudzes locekļi to noklusē un aizstāv priesteri, kurš tiešām ir vainīgs.

Traips, kas paliek pēc garīdznieka, kurš nedzīvo saskaņā ar savu aicinājumu, ir daudz lielāks par traipu, ko atstāj, piemēram, skolotājs. Dīvainā kārtā pat cits priesteris, ko satiek jau pēc 30 gadiem, izraisa agresijas vilni pret visu Baznīcu, ieskaitot parastos ticīgos. Ievainojums, kas iegūts no kāda cita skolotāja, šādu rezonansi parasti neizraisa.

Baznīca ir grēcīga, jo to veido grēcinieki. Tas nav tikai kaut kāds lozungs. Arī man ir šausmīgi žēl, uzzinot, ka kāds, kuram jābūt par piemēru, nodara cilvēkiem pāri. Bet kādēļ mēs pieprasām, lai priesteri būtu pilnīgi, bet neredzam baļķi pašu acīs? Kāpēc nekoncentrējamies uz sevi?

Vai Tev ir kāda slikta pieredze saistībā ar Baznīcas pārstāvi? Pieraksti to uz papīra lapas un dodies zem krusta, lai atdotu to Jēzum. Mūsu Dievam nav vienalga, ko esi piedzīvojis. Arī Viņš to piedzīvo un izcieš. Pamēģini aizlūgt par savu pāridarītāju. Pamēģini piedot, lai atgūtu iekšējo mieru un prieku. Iedziļinies Svētajos Rakstos, lai saprastu, kas patiesībā ir Baznīca. Tu atklāsi, ka Baznīcu ir nodibinājis Dievs, Kurš ir Mīlestība. Tu ieraudzīsi, ka Tu pielūdz nevis priesteri, bet Visuma Radītāju.

Bet, ja tomēr negribi, tad, iespējams, problēma tomēr nav „bīskaps greznā automobilī” vai „priesteris-pedofils”, bet gan Tava neticība, lepnība un slinkums?

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Karolina Zaremba, Kościół najbardziej atakują ci, którzy do niego nie chodzą, fronda.pl

Foto: Daan M, flickr.com

Jaunākie raksti