Kā pasargāt sevi no ļaunuma: eksorcista ieteikumi

Trešdiena, 13 Janvāris 2016 09:56

Jo vairāk cilvēks atkāpjas no ticības Dievam, jo aktīvāk attīstās zemākas pakāpes reliģiozitāte, par ko liecina intereses pieaugums par maģiju vai ezotēriku. Kas attiecas uz tiem, kuri paliek uzticīgi Kristum, viņi var gulēt mierīgi, uzskata eksorcists, priesteris Andžejs Grefkovičs (Andrzej Grefkowicz).

Kas ir eksorcisti un ar ko viņi nodarbojas?

Tie ir parasti cilvēki, kuri caur savu bīskapu no Baznīcas saņēmuši eksorcismu veikšanas misiju. Kā rakstīts eksorcismu rituāla grāmatā, šiem priesteriem jāatšķiras ar dievbijību, zināšanām, gudrību un tikumisko dzīvi. Eksorcista kalpošana ir atkarīga no attiecīgā priestera dievbijības un iesaistīšanas. Tas nav tā kā ar sakramentiem, jo sakraments ir iedarbīgs neatkarīgi no garīdznieka dievbijības.

Mana kalpošana ir atbalstīt cilvēku, kurš izvēlas atgriešanās ceļu. Viņam jāatsakās no ļaunuma un jebkādas saiknes ar ļauno garu un jāatrod glābiņš Jēzū Kristū. Tas ir atbalsts caur lūgšanām, kā arī eksorcisma formulu. „Veiksme” tiek panākta tad, ja apsēstā persona vai persona, kas cieš no dēmoniskiem uzbrukumiem, no sirds vēlas mainīt savas dzīves virzienu. Gadās, ka šis lēmums ir nelokāms, un tad atbalsts no manas puses ir īss. Taču reizēm lēmums nobriest pamazām un tad eksorcista kalpošana turpinās ilgāk, pat gadiem. Mums ir arī šādi gadījumi.

Kas ir pats eksorcisms?

Eksorcisms ir sava veida „Baznīcas liturģija”, kas apkopota Dievišķā Kulta un Sakramentu Disciplīnas Kongregācijas sagatavotajā grāmatā. „Rituāls” ir dažādu lūgšanu un Bībeles tekstu krājums, kas satur arī pašu eksorcisma formulu. Šaurā nozīmē tā ir vēršanās pie Dieva ar lūgumu par atbrīvošanu no ļaunā gara. Lūgšanas otrā daļa ir imperatīva formula, kad eksorcists Jēzus Kristus vārdā uzrunā ļauno garu un pavel viņam atkāpties no cietēja.

Vai tas nozīmē, ka eksorcisti tiek kaut kā īpaši apdraudēti?

Droši vien ļaunais gars to vēlētos, taču, šķiet, mūs aizsargā Baznīcas lūgšana un paša Jēzus Kristus darbība. Līdz ar to ar mums nekas nenotiek. Vismaz runājot par situāciju Polijā, man nav zināms neviens gadījums, kad kāds būtu kaut kā īpaši cietis. Reizēm gadās sīkas nepatikšanas, taču ejot kristīgo ceļu tas ir normāli. Dažāda veida pārbaudījumi vai ciešanas ir mūsu ikdiena.

Vai eksorcisti piedzīvo kaut kādus īpašus kārdinājumus?

Es teiktu, ka kārdinājumi ir, taču tie būtu jāaplūko saskaņā ar sv.Ignācija apgalvojumu, ka ļaunā gara uzbrukumu var sagaidīt tur, kur kāds ir īpaši vājš. Ļaunais meklēs visvājāko punktu un uzbruks tieši tur. Līdz ar to jārēķinās ar kārdinājumiem atkarībā no cilvēkam raksturīgajām vājībām.

Vai eksorcisti izmanto garu izšķiršanas noteikumus, kas ir pazīstami Baznīcas tradīcijā?

Obligāti. Veicot šo izšķiršanu, īpaši lietojam sv.Ignācija ieteikumus, bet ne tikai. Tāpat ļoti svarīga ir pirmo gadsimtu pieredze Baznīcas dzīvē. Mēs izmantojam tuksneša tēvu un svēto pieredzi, zinot, kādā veidā viņi ir cīnījušies ar ļauno garu. Baznīcas uzkrātā pieredze ir ļoti vērtīga.

Bet kā eksorcists zina, ka viņam ir darīšana ar apsēstību, nevis ar psihisku slimību, kuras simptomi var būt līdzīgi?

Tas ir komplicēts jautājums. Protams, pastāv izpausmes, kas skaidri liecina par apsēstību. Piemēram, cilvēks nav mācījies svešvalodas, taču pēkšņi sāk saprast tajās teikto vai arī pats lieto svešvalodas. Tāpat viņš var demonstrēt zināšanas par lietām, kas parasti cilvēkiem ir apslēptas, un ko nevarētu uzzināt normālā veidā. Teiksim, cilvēks atrodas vienā vietā, taču precīzi zina, kas tajā laikā notiek citur. Ja vēlāk tas apstiprinās, mums ir darīšana ar pārcilvēciskām, garīgām spējām. Savukārt atpazīt Dieva garu vai ļauno garu nemaz nav grūti.

Sliktāk ir gadījumos, kad izpausmes ir līdzīgas slimībai, piemēram, depresijai, vai arī cilvēks apgalvo, ka dzird balsis. Šis ir smagāks jautājums. Nepieciešams nointervēt šādu personu, un te atkal tiek lietota garu izšķiršana. Ja tiek noskaidrots, ka šī cilvēka dzīvē ir bijušas okultas prakses, tad jāapzinās, ka vismaz kaut kādā pakāpē mums būs jāsaskaras ar ļauna gara darbību. Ja cilvēks nav veicis okultas prakses, tad drīzāk jāmeklē kaut kas cits, drīzāk tā ir slimība.

1992. gadā Pasaules Veselības organizācija iekļāva transu un apsēstību starptautiskajā psihisko un uzvedības traucējumu klasifikācijā kā atsevišķu psihopatoloģisko kategoriju ( ICD-10)...

Pārkāpjot savas kompetences robežas un mēģinot regulēt nepazīstamas jomas, cilvēks riskē izdarīt dažādas kļūdas un pat kļūt smieklīgs. Vienlaicīgi tiek nodarīts kaitējums otram cilvēkam. Ja es satiktu personu, kas cieš no ļaunā gara darbības, bet autoritatīvi paziņotu, ka tā ir psihiski slima un ka tai nepieciešamas zāles vai terapija, tas būtu kompetences pārkāpums. Es nevaru apgalvot, ka kāds nav slims vai psihiski vesels, jo tas pieder pie ārsta kompetences. Tāpat arī psihiatrs nevar noteikt, ka „šis cilvēks nav apsēsts.”

Pat, ja viņš atradīs apsēstību slimību klasifikatorā F44.3 sadaļā, kur minēti arī tās diagnostikas kritēriji?

Ir visai dīvaini un smieklīgi, ja kāds pūlētos to izdarīt.

Ko Jūs kā eksorcists ieteiktu ticīgiem cilvēkiem? Vai viņiem ir no kā baidīties?

Viņiem jācenšas būt uzticīgiem Kungam Jēzum, jālasa Evaņģēlijs un jāguļ mierīgi.

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Co egzorcysta radziłby ludziom wierzącym?, deon.pl

Foto: Adrian Scottow, flickr.com

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 27 Janvāris 2016 11:31

Jaunākie raksti