10 lietas, ko nekad nevajadzētu sacīt klostermāsai

Ceturtdiena, 17 Decembris 2015 23:09

/māsa Terēze/

Daudzi cilvēki bieži vien mums pasaka dažādas kaitinošas lietas. Nesen izlasīju kādu rakstu portālā „Epic Pew”, kuru bija uzrakstījis Šons Makafijs (Shaun McAfee), - 13 lietas, ko tev nekad nevajadzētu sacīt priesterim. Pēc tā izlasīšanas, arī es nodomāju, ka būtu nepieciešams uzrakstīt kaut ko līdzīgu par klostermāsām jeb „mūķenēm” kā mūs bieži vien dēvē sabiedrībā.

Vispirms es vēlos teikt, ka lielākā daļa satikto cilvēku ir ļoti laipni un ieinteresēti aprunāties ar klostermāsu.

Cilvēki, kas nāk no tik dažādām sociālajām vidēm un sociālajiem slāņiem mīl klostermāsas: ateisti, musulmaņi, baikeri, bijušie katoļi, panki.

Tas viss par kaut ko liecina.

Bērni zina, ka viņi var pārnākt mājās un izstāstīt savai mātei savas sirdssāpes, vilšanos un sašutumu, bet viņu mamma tos vienalga mīlēs – neskatoties ne uz ko...

Domāju, ka tieši tāpēc daudzi cilvēki jūtas labi līdzās klostermāsai. Viņi var sajust, ka mēs esam gluži tādas pašas. Mēs esam kā mātes. Mēs vispirms mīlam, bet jautājumus uzdodam tikai pēc tam.

Tomēr arī jāsaka, ka daudzi cilvēki mums saka arī dažādas kaitinošas lietas. Šeit ir minēti daži piemēri, ko daudzas no mums ir dzirdējušas neskaitāmas reizes, un vēlētos to nekad vairs nedzirdēt!

1. „Jūs esat tik laimīgas, jums visu dienu tikai jālūdzas!”

Patiesībā, tā nebūt nav. Vairumam no mums ir darbs, tāpat kā ikvienam no jums. Mēs vienkārši lūdzamies vairākas stundas dienā papildus mūsu darba pienākumiem.

2. „Vai jūs varētu manā labā izdarīt ____________? Jums taču ir tik daudz laika, vai ne?”

Skatīt atbildi piemēram Nr.1.

3. „Jūs esat tik skaistas!”

Kāpēc gan cilvēki ir tik izbrīnīti, ka pievilcīgas jaunas sievietes vēlas salaulāties ar Visuma Radītāju? Ļaudis jel saprotiet: Visuma Radītāju. Tas nav kaut kāds parasts bildinājums, ko kaut viena saprātīga sieviete spētu noraidīt.

Turklāt: vai jūs kādreiz esat dzirdējuši par šīm sievietēm? (spied šeit)

4. „Bet jūs vēl esat tik jaunas!”

Sakot – „jaunas” – tu domā „naivas” un tādas, kuras neapzinās, ka uz visu turpmāko dzīvi atsakās no seksuālās dzīves? Ja tas ir tā, tad atbilde ir sniegta 3. piemērā. Mēs savu dzīvi veltām seksuālās dzīves Radītājam, zemesriekstu cepumu sastāvdaļu, krītošo lapu, astoņkāju un krītošo zvaigžņu Radītājam. Viņš ir visa Radītājs.

5. „Vai jums ir tikai divpadsmit gadi?”

Viena lietas, kas jums jāzina par klostermāsām ir tā, ka mēs lielākoties izskatāmies jaunākas par saviem gadiem. Kopš pašiem pirmsākumiem cilvēki ir meklējuši mūžīgās jaunības eliksīru jeb avotu, bet tas vienmēr ir bijis mūsu acu priekšā.

Mēs lūdzamies. Daudz lūdzamies. Aizmirstiet pret-novecošanas krēmus un plastiskās operācijas. Lūdzieties!

6. „Jūs esat viena no tām godbijīgajām klostermāsām, kuras ir sievietes-priesteres, vai ne?”

Klostermāsas, sievietes-priesteres? Ko tas vispār nozīmē? Mūs „pilnībā apmierina” būt par klostermāsām; mēs patiešām esam laimīgas būt tās, kas mēs esam! Ja mēs esam jaunas klostermāsas, tas nenozīmē, ka mēs esam dumpīgas un nosakām savu toni. Labi, mēs dažkārt nosakām toni un esam dumpīgas, taču tas ir savādāka veida dumpīgums.

7. „Vai jūs esat uzaugušas alā, visu dzīvi skolotas mājās, un nekad nebijāt satikušas pretējo dzimumu pirms šī lēmuma pieņemšanas?”

Labi, cilvēki gluži šādi neizsakās, bet man bieži ir nācies saskarties ar šādu attieksmi: „Ak, jūs noteikti nākat no katoļu pasargātās vides.” Tur nav pilnīgi nekā slikta, ja cilvēks tiek skolots mājās (arī es trīs gadus skolojos mājās), vai arī nāk no veselīgas katoļu ģimenes.

Bet ir nepareizi uzskatīt, ka ikviens aicinājums uz konsekrēto dzīvi rodas tikai šādos ideālos apstākļos. Tas ir maldīgi un pārspīlēti – uzskatīt, ka jaunas, talantīgas sievietes pieņem šo lēmumu, jo viņām nav citas iespējas.

Mums tāda ir.

Varbūt tieši jums nav šādas iespējas?

8. „Jūs esat tik gudras!”

Reiz kāda no mūsu māsām iegāja kādā veikalā, kur ieraudzīja savu bildi – košās krāsās izgreznotu – uz neskaitāmām krūzēm, kas bija izliktas pārdošanā.

Tā ir taisnība; es nejokoju.

Mēs, klostermāsas, neko augstu to nevērtējam, kad dzirdam, cik esam gudras – it kā mēs būtu kaut kāda veida lelles vai kādi savādi dzīvnieki zoodārzā. Un mēs pilnīgi noteikti nevēlamies, ka cilvēki izmanto mūsu bildes kalendāriem, krūzēm, utt (nepaprasot atļauju!), it kā mēs būtu vienkāršas lietas, ko varētu izmantot stilīgu preču pārdošanai.

9. „Vai jūs nekad neesat dzirdējušas par (nejaušu atgadījumu, neizprotamu lietu vai personu katolicismā)? Vai jūs vispār esat katoļu mūķene?”

Nespēju pat atcerēties, cik daudzas reizes es kaut ko tādu esmu dzirdējusi no apkārtējiem cilvēkiem. Un cilvēku vienmēr ieļauno mūsu zināšanu trūkums – it kā mums vajadzētu būt apkārt staigājošām enciklopēdijām, kas pārzinātu visu, kam ir kaut vai vismazākā saistība ar katolicismu.

Marijas (pats ievieto šeit kādu plašāk nezināmu parādīšanos vai veltīšanos). Priesteris tāds-un-tāds. Latīņu frāze, kas nozīmē to un to. Reliģiskie klostermāsu ordeņi (jūs taču visi viens otru pazīstat, vai ne?!).

10. „Kāda gan laika izšķiešana...”

Es varētu saprast, ja šāds komentārs nāktu no ateistiem, bet ir patiešām grūti saprast, ja kaut ko tādu pauž cilvēks, kurš apgalvo, ka tic Dievam. Musulmaņi, hinduisti, jūdi, kristieši. Jebkurš no viņiem. Ja tu tici Dievam, tad kas gan dzīvē varētu būt svarīgāks nekā dzīvot Viņam? Un, ja cilvēks ir saņēmis aicinājumu savu dzīvi pilnībā veltīt Viņam, tad kā gan būtu iespējams šo aicinājumu noraidīt?

Vai man ir taisnība?

Vai ir kādi komentāri un papildinājumi manam sarakstam?

Es tos labprāt uzklausītu.

Avots: Sr. Theresa, 10 Things You Should Never Say to a Nun, aleteia.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Foto: Vision Vocation Guide, flickr.com

Jaunākie raksti