Kā pateikties grūtību pilnās dienās?

Trešdiena, 24 Jūnijs 2015 12:39

/Kāra Kolbeka (Cara Callbeck)/

Manam vīram piemīt paradums, kas mani gan vienlaicīgi kaitina, gan jāatzīst to gudru esam. Kad es atgriežos mājās pēc patiešām grūtas dienas, pirmā lieta, ko viņš man jautā ir: "Par ko tu šodien esi pateicīga?"

Viņš zina, ka sveiciena vietā žēlīgi atbildēšu: "Par to, ka šī diena ir galā," tomēr viņš zina arī to, ka ar šo īso vārdu pārmīšanu viņš pavērsīs manas domas citā virzienā. Šis jautājums man liek novērsties no pagājušās drūmās dienas, sevis žēlošanas perspektīvas un atgādina, ka man ir jābūt pateicīgai kaut vai par to vien, ka šī diena man ir bijusi dota. Ļoti iespējams, ka pateicība ir visspēcīgākais Dieva dotais ierocis cīņai pret bezcerību. Ja atvēlam laiku pateicībai, mūsu skats no tumsas pievēršas gaismai. Tēma par pateicību visdrūmākajās dzīves dienās vijas cauri visai Bībelei. Kad apustuļi uzsāka savu kalpošanu, viņi visur tapa vajāti, sisti un apdraudēti. Viņi uz to atbildēja ar prieku, ka ir atrasti cienīgi ciest Dieva dēļ. Viņi tumsas vidū redzēja gaismu, un tā deva nepieciešamo spēku turpināt kalpošanu. Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus ilgojās ēst Pashas mielastu ar saviem apustuļiem, un ka šīs maltītes laikā viņš pateicās. Viņš zināja, ka tā ir viņa pēdējā maltīte un ka viens no apustuļiem viņu nodos, bet pat šajā dienā viņš saskatīja mazliet gaismas.

Sv. Ignācijs skaidri atzina pateicības spēku. Viņš ieteica pateicību izmantot kā Izvērtes lūgšanas centrālo daļu. Viņš pārliecināja rekolekciju dalībniekus, jezuītus un visus, kurus viņi vadīs un mācīs, iemācīties katrā sava mūža dienā saskatīt to labo, ko Dievs viņiem ir dāvājis. Tas ir perfekts veids kā vingrināties bēdu brīžiem - saskatīt gaismu, kas vada pie mierinājuma.

Nākamreiz, kad jums liksies, ka dzīve ik uz soļa spiež pie zemes vai vienkārši diena ir neizdevusies, es iesaku atvēlēt laiku un apdomātu jautājumu, kas mani arī vēl nereti kaitina: "Par ko tu šodien esi pateicīgs?"

Var būt tādi apstākļi, kuros šis jautājums var likties nepārvarams izaicinājums. Šādā gadījumā Tēvs Pio piedāvā sekojošo cerības stariņu: "Visskaistākais ticības darbs ir tas, kas ir veikts tumsā, kā upuris un ar ārkārtīgi lielu piepūli."

Avots: Cara Callbeck, Gratitude on the Difficult Days, ignatianspirituality.com

Tulkoja Sandra Gintere

Foto: John Hain, flickr.com

Jaunākie raksti