Brīnums ar Mātes Terēzes no Kalkutas aizbildniecību

Piektdiena, 19 Jūnijs 2015 10:23

/Marks Jermaks/

Kāds Brazīlijas iedzīvotājs brīnumainā veidā izveseļojies no smagas slimības. Šis notikums var kļūt par svarīgu soli svētīgās Mātes Terēzes no Kalkutas iecelšanā svēto kārtā, ziņo portāls „Vatican Insider”.

Māte Terēze var tikt kanonizēta jau Svētās Žēlsirdības gadā, kas tiks pasludināts Baznīcā no 2015. gada 8.decembra līdz 2016. gada 20. novembrim. Iespējamais brīnums noticis Santoss diecēzē. Kanonizācijas lietu kongregācija ir izvēlējusies šo notikumu starp daudziem citiem signāliem par žēlastībām, ko ticīgie saņem ar žēlsirdības misionāru ordeņa dibinātājas aizbildniecību. Kā norāda katoļu masu mediji, vīrietis, kurš dzīvo Santoss diecezē, lūdzoties Mātes Terēzes aizbildniecību, negaidīti tika dziedināts no smadzeņu vēža pedējā stadijā.

Nesen vizītes laikā Albānijā pāvests Francisks atzina, ka personīgi satikās ar Māti Terēzi 1994.gadā bīskapu sinodes laikā Vatikānā. „Tikšanās laikā viņa sēdēja man tieši blakus. Es apbrīnoju viņas spēku, stingrumu viņas runās. Viņa nemaz nebaidījās no bīskapu sapulces, viņa runāja to, ko gribēja,” atcerējās pāvests. Baznīcas gans ar smaidu piebilda: „Man būtu bail, ja viņa kļūtu par manu priekšnieci!”.

Māte Terēze (Anjezë Gonxha Bojaxhiu) piedzima Osmāņu impērijas pilsētā Skopjē (tagad tā ir Maķedonijas galvaspilsēta). 18 gadu vecumā viņa iestājās Loreto māsu klosterī. Pēc gada klostermāsa devās uz Indiju, kur strādāja par skolotāju meiteņu skolā. 1949. gadā viņa nodibināja Žēlsirdības misionāru ordeni, kura mērķis bija pagodināt Dievu, rūpējoties par visnabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem. Pašlaik ordenis apvieno ap 5000 locekļu 133 pasaules valstīs, t.sk. arī Latvijā. 1979. gadā Māte Terēze saņēma Nobela Miera prēmiju. Žēlsirdības misionāre aizgāja mūžībā 1997.gada 5.septembrī. Savukārt 2003. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu beatificēja, pasludinot par svētīgu.  

Mātes Terēzes lūgšana

“Kungs, kad esmu izsalcis, sūti man kādu, ar ko dalīties pēdējā kumosā.
Kad esmu izslāpis, sūti man kādu, kam nepieciešams ūdens malks.
Kad man salst, ļauj man kādu sasildīt.
Kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kurš jāmierina.
Kad mans krusts kļūst par smagu, liec man dalīties ar cita krustu.
Kad esmu nabags, vadi mani pie tā, kas ir lielākā trūkumā.
Kad man nav laika, sūti man kādu, kam palīdzēt tai brīdī.
Kad esmu pazemots, liec man kādu godāt.
Kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kurš jāiedrošina.
Kad man nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā.
Kad gribu sajust savas rūpes, sūti kādu, par ko jārūpējas man.
Kad domāju vienīgi par sevi, vērs manu uzmanību pret citiem.”