Ir pat pārāk banāli censties atspēkot gender ideoloģiju

Pirmdiena, 15 Jūnijs 2015 06:12

/Rino Kamilēri/

Viss ir noticis apmēram tā. Kāds dzīvo augstāk attīstītā pasaules valstī, kurā skolas un medijus ir sācis pārņemt jauns atklājums. Šis atklājums skan – zeme ir plakana. Šis kāds nolemj doties ceļojumā uz rietumiem, lai to redzētu savām acīm. Viņš ceļo un ceļo, un tomēr atkal nonāk vietā, no kuras sācis. Tad šis cilvēks sāk domāt – kā tā, mums māca par lielo atklājumu, ka zemeslode ir plakana un ka doma par to, ka zemeslode ir apaļa, kā visi tam ticēja, sākot no Eratostēna laikiem, patiesībā mums jau no bērnības ir tikai un vienīgi iestāstīta. Tad kāpēc, ceļojot visu laiku uz rietumiem, es tomēr atgriezos no austrumu puses?

Kaut kas līdzīgs notika Norvēģijā, vietā, kur dzimumu vienlīdzība ir sasniegusi augstāko līmeni. Komiķim un vietējās televīzijas zvaigznei Haraldam Meldalam Eijam (Harald Meldal Eia) ziņkāri izraisīja nacionālās statistikas dati, saskaņā ar kuriem 90% medmāsu ir sievietes, bet 90% no visiem inženieriem ir vīrieši. Saskaņā ar gender ideoloģiju skaitļu proporcijai būtu jābūt 50 pret 50 jebkurā profesijā. Tomēr tieši tajās profesijās, kurās pastāv visvairāk iespēju izvēlēties, sievietes sliecas darīt klasiski pieņemtos sieviešu darbus, bet vīrieši – tā dēvētos vīriešu darbus. Tā kā viņam bija tāda iespēja, Haralds sagatavoja dokumentālo filmu ar nosaukumu “Smadzeņu skalošana. Dzimumu vienlīdzības paradokss” (oriģinālā “Hjernevask”). Ja jums ir 40 minūtes laika, filmu ar subtitriem angļu un citās valodās iespējams atrast un noskatīties internetā.

Ar viltīgu sejas izteiksmi, bet labiem nodomiem, Haralds devās lūgt padomu pētniecei Katrīnei Egelandai (Cathrine Egeland), kas ir eksperte darba jautājumos, un Jorgenam Lorentsenam (Jorgen Lorentzen) no Oslo Universitātes starpdisciplinārā Gender pētījumu centra. Abi vienbalsīgi atbildēja, ka pētījumus par sieviešu un vīriešu bioloģiskajām atšķirībām var uzskatīt par novecojušiem un ka patiesībā šie “stereotipi” cilvēkos iesakņojas ar kultūras starpniecību. To pašu apgalvoja bijusī Norvēģijas vienlīdzīgu iespēju ministre. Haralds apdomājās un nolēma intervēt arī savus bērnus – divas meitas un dēlu – un viņi atbildēja, ka viņi tādi (kā vīrietis un sieviete) ir piedzimuši. Lai to pārbaudītu, Haralds viņus aizveda uz rotaļlietu veikalu un jautāja dēlam, kāpēc viņam nepatīk lelle. Viņš atbildēja, ka neesot taču meitene. Jā, nodomāja Haralds, bet eksperti saka, ka es esmu tas, kurš jums to ir iestāstījis, ja arī man tā nešķiet.

Tā kā Haraldam televīzija apmaksāja pētījumu, viņš lidoja uz Sanfrancisko un pēc tam uz Kembridžu, kur iztaujāja pazīstamākos bioloģijas ekspertus, kas nodarbojas ar cilvēka pētniecību. Pat vēl vairāk, viņš tiem parādīja video intervijas ar norvēģu gender ekspertiem. Pēc video noskatīšanās un interviju noklausīšanās eksperti Sanfrancisko un Kembridžā pēc dzirdētajām šausmām kļuva vai mēmi. Viņi parādīja Haraldam pētījumus, kurus norvēģi bija nodēvējuši par “novecojušiem”, pastāstot, ka tie ir akreditēti un patiesībā ir visjaunākie pētījumi. No šiem pētījumiem izriet, ka jaundzimušais, pat tikai vienu dienu (pareizi izlasījāt – vienu dienu) vecs zēns, jau interesējas par vīrišķīgām rotaļlietām, bet jaundzimusi tāda paša vecuma meitene uzmanību pievērš cilvēku sejām. Pētnieki Haraldam rādīja deviņus mēnešus vecus bērnus, kuriem bija ļauts brīvi rāpot starp rotaļlietām, un rezultāts bija tieši tas pats. Haralds ar sava veida smīnu skatītājiem lika ievērot, ka tieši šīs Kembridžas Trīsvienības koledžas (kuru viņš bija apmeklējis) pārstāvji ir saņēmuši 32 Nobela prēmijas. Pēc tam viņš atgriezās Norvēģijā un iepriekš aptaujātajiem ekspertiem rādīja sava veiktā pētījuma rezultātus. Viņi, saprotams, tam nepievērsa uzmanību un turpināja atbildēt ar jau minētajiem saukļiem. Viņi pat īgni jautāja, kāpēc vēl ir cilvēki, kuri piesauc bioloģiju – disciplīnu, kas ir “pārstājusi” uzskatīt, ka tai jāiejaucas tādā tēmā kā vīriešu un sieviešu atšķirības. Haralds no šiem pētniekiem atsveicinājās un viņus atstāja.

Tomēr viņš parādīja dokumentālo materiālu nacionālajā televīzijā, kura ir pieejama visā Skandināvijā. Pēc pirmizrādes izvērtās diskusija, kas turpinājās mēnešiem ilgi un noslēdzās tikai 2011. gadā, kad vietējās pašvaldības apturēja finansējumu Ziemeļu Gender institūtam, kas ir tāda paša nosaukuma ideoloģijas dzinējspēks. Bet, kā zināms, tie, kuri atbalsta ideju par plakanu zemeslodi, ir bagāti, un viņiem ir spēcīgs starptautisks atbalsts. Tieši tāpēc šis “jaunums” tiks izplatīts skolās, savukārt cietumos tiks sēdināts ikviens, kas mēģinās apgalvot, ka zemeslode ir apaļa. Es personīgi uztrauktos par vēl citiem draudiem, jo zīdaiņi, kuriem tiek uzspiesta šī jaunā ideoloģija, agrāk vai vēlāk paši atklās, ka zeme tomēr ir apaļa.

Avots: Rino Cammilleri, “E' persino troppo banale smentire l'ideologia gender”, www.lanuovabq.it

Tulkoja Ilze Mežniece

Foto: Karen Eliot, flickr.com

Jaunākie raksti