Obamas aizliegums veikt dzimumu mainījušo personu psihoterapiju: līdzjūtības parodija

Otrdiena, 12 Maijs 2015 09:42

/Sandra Gintere/

Debates ASV sabiedrībā par jautājumiem, kas saistīti ar transpersonām, jeb mainīta dzimuma personām, ir nedaudz jaunākas par līdzīga veida debatēm attiecībā uz homoseksuālām personām. Kopš 20.gs. beigām, kad Amerikas Psihiatru Asociācija homoseksualitāti izņēma no psihisko traucējumu saraksta un 1998.gada paziņojuma, ka aizliedzama būtu visa veida "atgriešanās" (conversion) psihoterapija, debates ir saasinājušās arī attiecībā uz Dzimuma Identitātes traucējumiem un psihoterapijas pielietošanas to ārstēšanā. "Atgriešanās" (conversion) jeb "labošanas" (reparative) terapija ir virkne psihoterapeitisku paņēmienu, kuru mērķis ir homoseksuālu cilvēku noslieču labošana un atgriešana pie heteroseksuālas dzīves veida, vai arī cilvēku, kuri vēlas mainīt savu dzimumu, atgriešana pie sava dzimumam identitātes. Prezidents Obama jau agrāk bija aicinājis izbeigt psihoterapiju, kuras mērķis ir mainīt geju, lesbiešu un transvestītu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti. 2014. gada vasarā viņš izdeva rīkojumus aizliegt ar dzimuma identitāti saistītu diskrimināciju.

Ar dzimuma maiņu saistītās debates kulmināciju sasniedza 2014. gada beigās un 2015. gada sākumā, pēc tam, kad internetā parādījās Līlas Alkornas pirmsnāves bloga piezīmes. Līla Alkorna (Leelah Alcorn) bija 1997. gada 15. novembrī dzimis zēns un kristīts kā Jozuā Riāns Alkorns. Šis zēns vēlējās būt meitene, sauca sevi par Līlu, ģērbās meiteņu drēbēs, u.c. Vecāki savas kristīgas pārliecības dēļ neļāva viņam veikt dzimuma maiņas pasākumus. Tā vietā vecāki zēnu iesaistīja "atgriešanās psihoterapijā". 2014. gada 27. decembrī viņš/viņa izdarīja pašnāvību. Blogā vaina tika novelta uz vecākiem un "atgriešanās terapiju."

Pēc šī notikuma uzreiz izveidojās FaceBook domu biedru grupa un Dzimuma mainījušo Cilvēku Tiesību Institūts (Transgender Human Rights Institute) izstrādāja Petīciju aicinot ieviest "Līlas likumu" ("Leelah's Law"). Šim likumam būtu jāaizliedz praktizēt "atgriešanās terapiju". 2015. gada sākumā, atbildot uz šo Petīciju, prezidents Obama aicināja aizliegt piemērot "atgriešanās" terapiju nepilngadīgām personām. Tas ir izsaucis vētrainu atbalstu LGBTQ, tas ir, lesbiešu-geju-biseksuāļi-transvestītu-neizlēmušo (questioning) tiesību aktīvistu aprindās, un tajā pat laikā, mobilizējis šīs nostājas pretinieku, visvairāk kristiešu, spēkus cīņai pret to.

Viena no redzamām kristīgās ticības un vērtību aizstāvēm šajā jomā ir žurnāliste, rakstniece un lektore Deila O’Lerija (Dale O’Leary). Viņa ir vairāku izdevumu ārštata žurnāliste, rakstniece, grāmatu "Dzimuma programma: līdztiesības pārdefinēšana" (pieejama spāņu un itāļu valodās) un "Viens vīrietis, viena sieviete" autore. Ar priekšlasījumiem viņa uzstājās daudzviet visā pasaulē. Šeit piedāvājam ieklausīties viņas pārdomās par minēto Obamas aicinājumu:

Obamas aizliegums veikt dzimumu mainījušo personu psihoterapiju: līdzjūtības parodija

/Dale O’Leary/

Iedomāsimies vecākus, kuri tiek informēti par to, ka viņu bērna stāvoklis ir tik ļoti nopietns, ka tas pieprasīs ārstēšanu visa mūžu garumā. Bērnam vajadzēs lietot stipras zāles, kuras izraisīs nopietnas, pat dzīvību apdraudošas blakus parādības. Viņam nāksies piedzīvot kropļojošas operācijas, kuras atstās rētas un traucēs urīna izvadīšanas funkciju. Viņš pilnīgi zaudēs spēju radīt pēcnācējus, pilnīgi vai daļēji zaudēs dzimumorgānu funkcijas un sajūtas tajos. Un pat pieņemot visu šo radikālo ārstēšanu, joprojām pastāvēs ļoti liels risks, ka šis bērns piedzīvos depresiju un citus psiholoģiskos traucējumos, viņam būs iespējama nosliece uz pašnāvību, iespēja inficēties ar AIDS un viņa dzīve saīsināsies. Vēl papildus visam tam, šo vecāku bērnam, attiecībā uz savu stāvokli, ļoti iespējams, nāksies maldināt citus cilvēkus, ieskaitot viņa intīmos partnerus.

Vai šādā gadījumā vecākiem nebūtu tiesības meklēt vēl kāda cita mediķa viedokli?

Uz šo jautājumu ASV prezidents Obama un viņa padomnieks Valērijs Džerets (Valerie Jarret) atbild ar "". Viņi atbalsta aicinājumu aizliegt praktizēt visa veida psihoterapiju, kuras mērķis ir atvieglot ar Dzimuma Identitātes Traucējumiem (DzIT; angliski GID jeb Gender Identity Disorder) saistīto bērnu stāvokli. Tādā gadījumā atļauta būtu vienīgi tāda terapija, kuras mērķis ir atbalstīt bērna vēlēšanos būt pretējā dzimuma pārstāvim.

Savu dzimumu (sex) neviens nevar izmainīt, tomēr dzimuma maiņas aktīvisti pastāv uz to, ka ka vīrieši var kļūt par sievietēm un sievietes - par vīriešiem. Viens no viediem, kā tas tiek panākts, ir pārdefinējot jēdzienu "dzimums" (sex) un aprakstot ar to vienīgi bioloģisko nosacītību, un ievedot jēdzienu "dzimte" (gender), ar kuru persona pati sevi identificē, kā vīrieti vai sievieti (vīriešu vai sieviešu dzimtes pārstāvis). Tomēr pat dzimuma maiņas, jeb "dzimuma otrreizējas piešķiršanas" operācijas (angliski GRS jeb Gender reassignment surgery) var izmainīt tikai ārējās dzimuma pazīmes, bet nespēj mainīt DNS.

Obama ir ar mieru atbalstīt to, lai bērniem ar DzIT, atļautu ģērbties pretējā dzimuma drēbēs, lietot viņu tualetes, sporta spēlēs cīnīties pretējā dzimuma komandās, un saņemt zāles, lai mainītu viņu ķermeņus un iespējami ātri virzītu viņus uz dzimuma maiņas operāciju. Pašlaik tikai 2.2 līdz 30% zēnu un 12 līdz 50% meiteņu ar dzimuma identitātes traucējumiem pastāv uz savu vēlēšanos mainīt dzimumu. Aizliegums veikt terapiju tiem, kuri nevēlas veikt dzimumam maiņu, novestu pie tā, ka šiem bērniem nebūtu pie kā griezties pēc palīdzības.

Obama ir sacījis, ka viņu ļoti aizkustināja 17 gadīgā jaunieša Līlas Akronas (Leelah Acron) nāve. Šis jaunietis vēlējās būt meitene, un pirms nāves rakstītajā blogā, ka savā pašnāvībā vaino vecākus, kuri viņu spieda iet terapijā. Pašnāvības, īpaši jauniešu vidū, vienmēr ir traģisks notikums. Tiem, kuri draud ar pašnāvību, ir nepieciešama iedarbīga terapija, bet arī tā nevar garantēt iznākumu. Nereti arī terapiju saņemošie pacienti tik un tā izdara pašnāvību. Pētījums par 26 cilvēkiem, kuri izdarīja pašnāvību atrodoties terapijā, atklāj, ka 18 no viņiem izjuta ļoti spēcīgas dusmas, kuras nereti spilgti izpaudās viņu atstātajās pirmsnāves zīmītēs. Protams, neviens neparedz, ka terapeitam, kura pacients ir izdarījis pašnāvību, būtu jāaizliedz praktizēt.

To cilvēku vidū, kuriem ir DzIT, pašnāvība ir bieža parādība. Pārējā sabiedrībā tikai apmēram 1.6% cilvēku izdara pašnāvību. ASV valsts mēroga pētījumā par diskrimināciju pret cilvēkiem ar dzimuma identitātes traucējumiem ir konstatēts, ka no 6,450 aptaujātajiem cilvēkiem, kuri jūtās kā pretējā dzimuma pārstāvji, 41% ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību. Saskaņā ar Amerikas Psihologu Asociācijas (APA) Diagnozes un Statistikas Rokasgrāmatas 5 nodaļu, cilvēki ar dzimuma identitātes traucējumiem "attiecībā uz pašnāvības tieksmēm, pašnāvības mēģinājumiem un pašnāvībām pieder pie paaugstināta riska grupas". Pretēji dzimuma maiņas aktīvistu apgalvojumiem, ka problēma šajā gadījumā ir tā, ka sabiedrība pietiekoši neatbalsta mainīta dzimuma personas, APA Diagnozes un Statistikas Rokasgrāmata pierāda, ka pat pēc dzimuma maiņas operācijām "pašnāvību risks saglabājās."

Bērni ar dzimuma identitātes traucējumiem atrodas trauksmes stāvoklī, un ģērbšanās pretējā dzimuma drēbēs ir veids kādā šo trauksmi mazināt, saņemot sava veida mierinājumu. Šie bērni ir tik ļoti distancēti no saviem ķermeņiem, ka viņi domā, ka noteiktu sava ķermeņa daļu sakropļošana viņus darīs laimīgus, mīlētus, dos drošību un ērtību.

Vai tiešām bērnu ar dzimuma identitātes traucējumiem patiesajām interesēm atbilst viņiem pieejamo terapiju ierobežošana?

Un kā ar terapeitu, kur klients terapijas rezultātā atsakās no vēlēšanās mainīt dzimumu, lai gan tas nav bijis ne klienta, ne terapeita nodoms? Vai terapeitam var pārmest aizlieguma pārkāpšanu? Tādas lietas mēdz notikt. Elēnai Zīgelai (Elaine Siegel), pārliecinātai feministei, kāda lesbiešu grupa lūdza sniegt psihoterapeitisku palīdzību dažām viņu grupas loceklēm. Lai gan tas nebija ne terapeites, ne klientu nodoms, psihoterapijas rezultātā puse no šīm sievietēm pārstāja būt lesbietes. Grupai likās, ka tā ir nodota. Ja likums aizliegtu šādu terapiju, vai šāds iznākums varētu būt par cēloni terapeita sodīšanai?

Lai gan iedzimtība lielā mērā nosaka to, kas mēs esam, tomēr tam, ka dzimuma identitātes traucējumi būtu bioloģiski noteikti un tos nebūtu iespējams mainīt, pierādījumu nav. Pat ja tādi būtu, tad ņemot vērā riskus, kas ir saistīti ar dzimuma maiņas procedūrām, vecākiem ir jābūt tiesībām meklēt alternatīvu ārstēšanas veidu.

Transpersonas jeb mainīta dzimuma personas vēlas ne tikai izlikties, ka viņi pieder noteiktam dzimumam, bet arī piespiest citus cilvēkus piedalīties viņu fantāzijās. Līdzjūtība neliek dot otram visu, ko viņš vēlas. Mums šiem cilvēkiem ir jānodrošina patiesība, ka viņi vienmēr būs vai nu vīrietis vai sieviete, atbilstoši tam, kā viņi tika radīti, un skaudība vai vēlmes nevar šo realitāti mainīt. Pēc 20 gadiem, pārprastas līdzjūtības dēļ sakropļotie bērni sūdzēs tiesā tos, kuriem vajadzēja rīkoties pareizāk, bet priekš viņiem tad jau būs par vēlu.

Deila O’Lerija (Dale O’Leary) ir vairāku izdevumu ārštata žurnāliste, rakstniece, grāmatu "Dzimuma programma: līdztiesības pārdefinēšana" (pieejama spāņu un itāļu valodās) un "Viens vīrietis, viena sieviete" autore. Ar priekšlasījumiem viņa uzstājās daudzviet visā pasaulē.

Avots: http://www.aleteia.org/en/society/article/obamas-transgender-therapy-ban-a-travesty-of-compassion-5858566283984896
Foto: Todd Lappin, flickr.com
Tulkoja: Sandra Gintere

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 12 Maijs 2015 09:55

Jaunākie raksti