Tajā laikā pie Jēzus atnāca spitālīgais un, ceļos nometies, lūdza Viņu, sacīdams: “Ja gribi, Tu vari mani darīt tīru.” Jēzus, iežēlojies par viņu, izstiepa roku, pieskārās viņam un sacīja: “Es gribu. Topi tīrs!” Spitālība tūlīt izzuda un cilvēks kļuva tīrs. Jēzus viņu stingri brīdināja un tūlīt sūtīja projām, sacīdams: “Pielūko, ka nevienam neko nestāsti, bet ej, parādies priesterim un par savu šķīstīšanu saliec upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.” Bet viņš aizgājis sāka stāstīt un izplatīt ziņu par notikušo, tā ka Jēzus vairs nevarēja atklāti ieiet pilsētā. Tāpēc Viņš uzturējās ārpus pilsētas nomaļās vietās, un ļaudis no visām malām nāca pie Viņa.

Mk 1, 40-45

Aizkustinoša ir Kristus tikšanās ar spitālīgo. Sirdi saviļņojošs ir Dieva aizkustinājums par slimu cilvēku, kuru fiziska slimība ir izstūmusi no līdzcilvēku kopības un izolējusi. Kristus joprojām vēlas dziedināt gan miesu, gan dvēseli un atgriezt cilvēku kopībā. Tam par liecību ir Lurdas Dievmātes piemiņa 11. februārī. 160 gadu laikā kopš pirmās parādīšanās 1858. gadā pusaudzei Bernadetei Lurdā ir reģistrētas vairāk nekā 7500 slimo dziedināšanas, zinātniski neizskaidrojamas, no kurām 70 ir Baznīcas atzītas par brīnumainām.

Līdz ar Dieva aizkustinājumu un gribu dziedināt cilvēkus arī ar Jēzus Mātes starpniecību, skan neatlaidīgs aicinājums, ko Jaunava Marija teica mums caur Bernadeti. Šis vēstījums mūs ievirza Lielajā gavēnī un aicina strādāt mūsu pašu un dvēseļu atgriešanās labā. Dievmāte aicināja: “Gandarīšana! Gandarīšana! gandarīšana! Lūdziet Dievu par grēciniekiem! Skūpstiet zemi par grēcinieku atgriešanos!” Darīsim par savu Dievmātes aicinājumu, apvienojot gandarīšanas darbus ar sirds pazemību.

Pr. Aleksandrs