Tajā laikā Jānis Kristītājs stāvēja kopā ar diviem saviem mācekļiem un, ieraudzījis ejam Jēzu, sacīja: “Lūk, Dieva Jērs.” Abi mācekļi dzirdēja Jāņa vārdus un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Tie Viņam atbildēja: “Rabbi,” – kas tulkojumā nozīmē: Mācītāj, – “kur Tu mājo?” Viņš tiem sacīja: “Nāciet, un redzēsiet.” Tā viņi aizgāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito stundu. No tiem diviem, kas dzirdēja Jāņa vārdus un sekoja Jēzum, viens bija Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis. Viņš vispirms uzmeklēja savu brāli Sīmani un viņam sacīja: “Mēs atradām Mesiju!” – kas tulkojumā nozīmē: Kristu. Un viņš atveda viņu pie Jēzus. Bet Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tu tiksi nosaukts par Kefasu,” – kas tulkojumā ir: Pēteris.

Jņ 1, 35-42

Kas tavu ticību dara dzīvu? To, ka kristieša ticība nav muzeja eksponātu krājums, nosaka sirdī mītošais Dieva meklēšanas gars. Mums apkārt ir garīgs tuksnesis, un mēs neatradīsim daudz garīgu cilvēku, kas meklē kaut ko vairāk par labklājību, izklaidēm un ērtu dzīvi.

Samuēlu, Vecās Derības pravieti, un divus Jāņa Kristītāja mācekļus rosināja Dieva meklēšanas gars. Ilgas pēc dzīvā Dieva mudināja Samuēlu gulēt “Kunga teltī, kur atradās Dieva šķirsts”. Priesteris Heli pavadīja viņu Dieva meklējumos un palīdzēja atpazīt dzīvā Dieva balsi. Jebkurā garīgās dzīves posmā ir svarīga garīgā tēva pavadība, un, jo tālāk kāds ir progresējis Dieva ceļos, jo steidzīgāk viņam ir nepieciešams garīgais vadītājs.

Bieži aiz bijības pret garīdznieku cilvēki nevēlas viņu traucēt. Gluži otrādi, šodien Dieva vārds mūs iedrošina “traucēt”. Trīs reizes Samuēls ceļ sirmgalvi naktī, un tas viņam atbild: “Neesmu tevi saucis, mans dēls.” Tieši tā, viņš iejūtīgi teica: “Mans dēls!” Kas atrod garīgo tēvu un skolotāju, tas atrod taciņu dziļa meža vidū. Viņš palīdzēs atšķirt iedomas un kārdinātāja balsi no Dieva balss.

Divi Jāņa Kristītāja mācekļi gaida atnākam Dieva valstību. Tas bija tieši viņu skolotājs, kas viņiem atklāja, kas ir Jēzus: “Lūk, Dieva Jērs.” Ilgas pēc dzīvā Dieva skatiena iedrošināja viņus sekot Jēzum. Redzējis, kur Jēzus mājo (savā Tēvā!), pavadījis kādu laiku ar Viņu, Andrejs atved pie Jēzus savu brāli. Ar Pēteri notiek tas, ko dziļi vēlas katrs no mums. Uzlūkojis viņu, Jēzus intuitīvi viņu saprot līdz sirds dziļumiem un aptver Dieva nodomu pār viņu, ko izsaka ar jaunu vārdu: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tu tiksi nosaukts par Kefasu,” – kas tulkojumā ir: Pēteris (klints.)”.

Lai šajā nedēļā un turpmāk tevi turpina pavadīt ilgas pēc dzīvā Dieva vārda un pēc Viņa dziļā skatiena.

Nedeleģē nevienam Dieva meklēšanas uzdevumu. Stāsts no tuksnešu tēva Antonija dzīves to labi raksturo. “Viens brālis teica tēvam Antonijam: palūdzies par mani! Sirmgalvis viņam atteica: “Es nevaru būt žēlsirdīgs pret tevi, un to nevar pat Dievs, ja tu pats nepiepūlēsies lūgt Dievu”.

Turēsimies pie cilvēkiem, kuri meklē Dievu, lai saņemtu iedvesmu pārvarēt dzīves banalitātes gravitāciju ceļā pie Dieva un izkopt lūgšanu dzīvi.

Pr. Aleksandrs