Tajā laikā farizeji aizgājuši noturēja apspriedi, lai Jēzu pieķertu vārdos. Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus kopā ar hērodiešiem, sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess un Dieva ceļu māci patiesībā un ka Tev nerūp kādam izpatikt, jo Tu neraugies uz cilvēka personu. Tāpēc saki mums, kā Tev šķiet: vai drīkst maksāt ķeizaram nodokli vai ne?” Bet Jēzus, sapratis viņu nekrietnību, sacīja: “Kāpēc jūs mani kārdināt, liekuļi? Parādiet man nodokļu monētu!” Un tie Viņam atnesa denāriju. Un Viņš tiem sacīja: “Kā ir šis attēls un uzraksts?” Tie Viņam atbildēja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tātad atdodiet ķeizaram to, kas ir ķeizara, un Dievam to, kas ir Dieva!”

Mt 22, 15-21

Kas ir vieglāk – atdot ķeizaram (laicīgās dzīves pienākumiem) to, kas pienākas, vai Dievam? Visbiežāk cilvēkiem pietrūkst laika tieši Dievam. Taču tikai atdodot Dievam to, kas ir Dieva, spējam atdot laicīgajai varai to, kas tai pienākas, nekļūstot par tās vergiem. Tikai tad, ja dzīvais Dievs ir cilvēka dzīves centrā, viss pārējais ir savās vietās. Tikai tad spēsim parādīt “ticības darbu, mīlestības pūles un izturīgo cerību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu”, ko svētais Pāvils redzēja Tesalonikas kristiešos. Tāpēc nesāksim dienu nedz ar kafiju, nedz ar radio klausīšanos, bet ar lūgšanu, kas dos drosmi dienas pienākumiem.

Šajā svētdienā Baznīca lūdz atbalstu misiju darbam. Atsaucoties šim aicinājumam, nākošās nedēļas laikā nesīsim Dieva priekšā lūgšanā kādu cilvēku no mūsu paziņu vai kolēģu loka un lūgsim, lai Kungs mums paver ceļu viņu uzrunāt par Dieva lietām. Būsim arī gatavi Svētā Gara pārsteigumiem, jo māceklis, kas dzīvo Labo Vēsti un vēlas ar to dalīties, nejauši satiek tādus, kas ir gatavi to uzņemt – kā krievu sakāmvārdā На ловца и зверь бежит (ʻzvērs pats skrien medniekam nagos’) vai, labāk, kā diakona Filipa gadījumā, kad Kungs viņu sūtīja iet pa tuksnešaino ceļu, lai satiktu cilvēku, kura sirds jau bija gatava atgriezties (Apd 8, 26–40).

Atbalstīsim arī tos (vai vienu konkrētu cilvēku), kuri ir pirmajās līnijās misiju darbā, ar lūgšanu, gavēni un maziem upuriem.

Pr. Aleksandrs Stepanovs