Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies, kas vien ir radies. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca. Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Bija patiesā gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kad tā ienāk pasaulē. Vārds bija pasaulē, un pasaule caur Viņu ir radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem – tiem, kas Viņa vārdā tic, kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva ir dzimuši. Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums, pilns žēlastības un patiesības; un mēs redzējām Viņa godību, Viendzimušā godību, kas ir no Tēva. Jānis liecina par Viņu un skaļi sauc, teikdams: “Viņš ir Tas, par kuru es sacīju: Tas, kas nāks pēc manis, par mani ir augstāks, jo Viņš bija pirms manis.” No Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības. Jo Likums tika dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nāca caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Viendzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, pats ir To atklājis.

Jņ 1, 1-18

Kristus Dzimšanas svētku laiks ir Dieva gaismas piepildīts. Šī gaisma ļauj redzēt to, kas ir apslēpts paviršam skatienam. Pāvests Francisks runā par to tieši un delikāti: “Ziemassvētku noslēpums, kas ir miers un prieks, mūs sapurina, jo vienlaicīgi tas ir gan cerības, gan skumju pilns noslēpums. Šim noslēpumam ir skumju garša, jo mīlestība nav pieņemta, dzīvība ir atstumta. Tieši tas notika ar Jāzepu un Mariju, kuri aizslēgto durvju dēļ guldīja Bērnu Jēzu lopu barotavā, jo viņiem nebija vietas mājvietā. Jēzus piedzimst, dažu cilvēku atstumts, bet citu vienaldzīgi neievērots. Arī šodien varam redzēt tādu pašu vienaldzību, kad par Ziemassvētku varoņiem kļūstam mēs paši, nevis Viņš. Tas notiek, kad komercijas gaismekļi atstāj ēnā Dieva gaismu; kad kļūstam norūpējušies, meklējot dāvanas, bet paliekam nejūtīgi pret tiem, kuri ir atstumti. Šis pasaulīgums ir padarījis par ķīlnieku mūsu Ziemassvētkus. Mums ir nepieciešams no tā atbrīvoties!” Tāpēc dosimies tur, kur Viņu var atrast: pie pazemīgajiem, vienkāršajiem, atstumtajiem, nabadzīgajiem, slimajiem, garlaicīgajiem, izrādot konkrētu žēlsirdību! Un, protams, svētceļnieku garā šajā Dieva gaismas piepildītajā laikā apmeklēsim baznīcas, īstās Betlēmes mūsu ciemu un pilsētu vidū, kur lūgšanā sastapsim “apslēpto Jēzu” Vissvētajā Sakramentā, lūdzot konkrētu žēlastību: atklāt Tēva mīlestības dziļumus.

Pr. Aleksandrs Stepanovs