Tajās dienās nāca Jānis Kristītājs, kas sludināja Jūdejas tuksnesī, sacīdams: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu!” Viņš ir tas, par kuru runāja pravietis Isajs, sacīdams: “Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas!” Bet pats Jānis nēsāja kamieļspalvas apģērbu un ādas jostu ap gurniem. Un viņa barība bija siseņi un meža medus. Tajā laikā pie viņa izgāja Jeruzaleme un visa Jūdeja, un visa Jordānas apkaime un, atzīdamies savos grēkos, pieņēma Jordānas upē no viņa kristību. Bet viņš, redzēdams nākam pie kristības daudzus no farizejiem un saducejiem, tiem sacīja: “Jūs, odžu dzimums! Kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Nesiet tad atgriešanās cienīgus augļus! Un nedomājiet runāt sevī: “Mums Ābrahams ir tēvs.” Jo es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahama bērnus. Cirvis jau ir pielikts pie koku saknēm: tātad ikviens koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un iemests ugunī. Es jūs kristīju ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet Tas, kurš nāks pēc manis, ir spēcīgāks par mani. Es neesmu cienīgs nest Viņa kurpes. Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni. Viņa rokās ir vēteklis, un Viņš iztīrīs savu klonu. Savus kviešus Viņš savāks klētī, bet pelavas sadedzinās nedziestošā ugunī.”

Mt 3, 1-12

Mūsu iekšējā ceļojumā uz Ziemassvētkiem, kāpjot Kunga kalnā, sastopam Jāni Kristītāju. Viņa izskats ir iespaidīgs, kā senajiem praviešiem. Viņa dzīves veids ir skarbs. Viņa sludināšana liek mums aizdomāties, kādu Dieva apsolīto glābēju mēs gaidām? Nepielūdzamu tiesnesi, kas nošķirs gaismas bērnus no tumsas bērniem? Tāpēc tie, kas vilcinās nožēlot grēkus un nenes atgriešanās augļus, tiks nocirsti, jo cirvis jau ir pielikts pie koka saknēm.

Tie ir Vecās Derības laikmeta Dieva vaiga panti. Kāds ir Dieva vaigs, ko esam izveidojuši savā iztēlē? Dievs vienmēr pārsniedz mūsu priekšstatus par Viņu. Otrajā Adventa nedēļā esam aicināti gaidīt un iepazīt to, “kurš nāks”. Lai zeme un mana sirds piepildās ar Kunga pazīšanu, kā jūru piepilda ūdens (Is 11, 10), jo mēs dzīvojam žēlastības laikmetā. Iepazīsim Dievu, kādu viņu Evaņģēlijā atklāj Jēzus.

Jā, Dievs ir tuvu. Viņš gaida uz mūsu atgriešanos, tāpēc mums ir vēl viena iespēja: “Atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus. Varbūt tas nesīs augļus, bet ja nē, tad nākotnē tu nocirtīsi to” (Lk 13, 8). Atgriešanās ir iespējama ne tāpēc, ka cirvis jau ir pielikts pie koka saknēm, bet tāpēc, ka miera un labestības Dievs darbojas, piedāvājot piedošanu tiem, kas maina savu domāšanas veidu. Mēs dzīvojam žēlastības laikmetā. Pasteigsimies pazīt Dievu, kura žēlsirdības vaigs atklājās Jēzus personā. Lūgsim šo žēlastību šajā nedēļā.

Pr. Aleksandrs Stepanovs