Tajā laikā, iegājis Jērikā, Jēzus gāja tai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai varētu Viņu saskatīt, jo tur Viņam vajadzēja iet garām. Jēzus, tajā vietā nonācis un paskatījies uz augšu, viņam sacīja: “Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā.” Un tas steidzīgi nokāpa zemē un ar prieku Viņu uzņēma. Bet, to redzot, visi kurnēja, sacīdami: “Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!” Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.” Bet Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tādēļ ka arī viņš ir Ābrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas bija pazudis.”

Lk 19, 1–10

Cik smieklīgi vajadzēja izskatīties Zahejam sikomores koka zaros Jērikas iedzīvotājiem. Kā tik svarīgs cilvēks, muitnieku priekšnieks, kas sadarbojās ar romiešu okupantu varu un kļuva cinisks, izspiežot nodokļus no savējiem tautiešiem, varēja sevi tā izblamēt: uzrāpties kokā līdzīgi ielas bērneļiem!?

Baiļu pilna doma – “ko citi teiks par mani?” – var paralizēt ceļā pie Dieva. Viltus kauns izskatīties smieklīgam, ja neticīgie draugi vai kolēģi pamanīs mani baznīcā vai kādā Alfas kursā, vai vienkārši dievbijīgi nometamies ceļos, vai arī bailes tikt nosauktam par fanātiķi, ja citi uzzinās, ka katru dienu piedalos Svētajā Misē, var būt par lielu šķēršļi “ar prieku uzņemt Jēzu”.

Svētie mums rāda piemēru, ka drīzāk vajag kaunēties no grēka darīt tā, kā visi, nekā no dzīvas ticības. Svētā Bernadete Subirū zināja, ko nozīmē iegūt “trakās” iesauku pēc tam, kad pēc Dievmātes pavēles devītajā parādīšanas reizē Lurdā 1858. gada 25. februārī cilvēku pūļa priekšā noskūpstīja zemi un ēda grotas tuvumā augošo zāli, bet citā reizē gandarīšanas nolūkā rāpoja uz ceļiem. “Tas ir par grēcinieku atgriešanos”, viņa vienkārši skaidroja citiem savu neizprotamo rīcību.

Jēzus zina tavu vārdu un ilgas pēc tikšanās ar Viņu. Viņš gaidīs tevi pie tava sikomores koka.

Pr. Aleksandrs Stepanovs