Tajā laikā dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un nievāja citus, Jēzus pastāstīja šo līdzību: “Divi cilvēki iegāja svētnīcā lūgties. Viens bija farizejs, un otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un pie sevis lūdzās tā: “Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā, dodu desmito daļu no visa, kas man ir.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās ne acis pacelt uz debesīm, bet sita sev krūtīs, sacīdams: “Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!” Es jums saku: šis aizgāja uz mājām attaisnots, bet otrs ne, jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.

Lk 18, 9–14

Grūti ir izārstēties no farizejisma slimības. Svētajam Siluānam, kuru arī pēc Svētā Gara saņemšanas nomocīja ļaunas domas, Kungs deva spēcīgas zāles: “Turi savu prātu ellē un nekrīti izmisumā”. Tāpēc svētais pamudina atcerēties un raudāt par jau piedotiem grēkiem, lai dvēseli neatstāj svētlaimīgā nožēla, kas dvēseli dara pazemīgu un pievelk Svētā Gara mieru. Pazīt savu niecību nozīmē “turēt prātu ellē”, bet “nekrist izmisumā” nozīmē pazīt neizmērojamo Dieva žēlsirdību.

Pr. Aleksandrs Stepanovs