Tajā laikā Jēzus nonāca kādā ciematā, un kāda sieviete, vārdā Marta, Viņu uzņēma. Viņai bija māsa, vārdā Marija, kas, apsēdusies pie Kunga kājām, klausījās Viņa runā. Bet Marta nopūlējās ar dažādiem pakalpojumiem. Tad viņa pienāca un sacīja: “Kungs, vai Tev nerūp, ka mana māsa ir atstājusi mani vienu piekalpot? Tāpēc saki viņai, lai viņa man palīdz!” Un Kungs atbildot sacīja viņai: “Marta, Marta, tu rūpējies un uztraucies par daudzām lietām, bet tikai viena ir nepieciešama. Marija izvēlējās sev labāko daļu, kas viņai netiks atņemta.”

Šīs nedēļas laikā vajag lasīt un pārlasīt šo Evaņģēlija fragmentu. Bet galvenokārt ar iekšējo skatienu uzlūkot personas, par kurām tas vēsta, apcerot to, ko viņi saka un ko viņi dara. Jēzus iegriežas senu draugu mājās. Jaunāka māsa Marija sēž un ieklausās Viņa vārdos. Marta rosās un pārmet. Kas īsti mums dzīvē ir vajadzīgs mūsu ģimenei, mūsu draudzei, mūsu Baznīcai? Tik daudz nepadarītu darbu, jāpelna nauda, jārosās, glābjot pasaule, nav īsti laika ieklausīties vienam otrā. Kad pēdējo reizi es ieklausījos otrā cilvēkā, manā tuviniekā, dzīvesbiedrā, manā bērnā, draudzes loceklī, sadzirdot, ko viņš īsti man saka? Vai sirds vienotībai pietiek, ja es vienkārši pasaku to, ko es domāju? Nedzirdot otru, var atskārst, ka pazūd jēga ģimenei, draudzībai, draudzei. It sevišķi, ja pārstājam ieklausīties tajā, ko mums saka Kāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs no mums. Jēzus ir ienācis manā mājā, manā dzīvē, manā sirdī: “Kristus jūsos”, saka apustulis Pāvils. Kad palieku viens, ieklausoties sevī, ko īsti sadzirdu – vai tā ir manas sirdsapziņas balss, manu vēlmju, manu ievainoto emociju balss, vai arī kāda Cita balss? Man ir nepieciešams laiks klusumam, lai šīs balsis atšķirtu. Man ir vajadzīgs laiks lūgšanai, lai uzlūkotu, mīlētu, ieklausītos Kristū, kurš ir klātesošs. Lietas būtība ir tajā, ka ir nepieciešami uzņemt Kristu ne tikai savās mājās, bet arī savā sirdī, bet bez ieklausīšanās un Viņa vārda pieņemšanas īsta sirds vienotība nav iespējama.

Vai Kristus maigais pārmetums nav adresēts arī man? Ieraksti savu vārdu tajā un ieklausies, kā tas skan: “........., ........., tu rūpējies un uztraucies par daudzām lietām, bet tikai viena ir nepieciešama.” Tik tiešām, es uztraucos par daudzām lietām, bet kas ir šī “viena”, kas ir nepieciešama man, manai ģimenei vai draudzei?

Pr. Aleksandrs Stepanovs