Tajā laikā kāds Likuma zinātājs, gribēdams Jēzu pārbaudīt, piecēlās un sacīja: “Mācītāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi?” Jēzus viņam atbildēja: “Kas ir rakstīts Likumā? Kā tu lasi?” Un viņš atbildot sacīja: “Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli un visiem saviem spēkiem, un ar visu savu prātu, un savu tuvāko – kā sevi pašu.” Tad Jēzus viņam sacīja: “Tu pareizi atbildēji. Dari tā, un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams sevi attaisnot, jautāja Jēzum: “Bet kas tad ir mans tuvākais?” Jēzus, uz to atbildot, sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzalemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie viņu ne tikai aplaupīja, bet arī ievainoja un, pametuši pusdzīvu, aizgāja. Pa to pašu ceļu gadījās iet priesterim. Tas viņu redzēja, bet pagāja garām. Tāpat arī levīts, būdams tās vietas tuvumā un redzēdams viņu, aizgāja garām. Bet kāds samarietis, atrazdamies ceļā, gāja viņam garām un, to ieraudzījis, iežēlojās, piegāja viņam klāt un pārsēja viņa brūces, ieliedams tajās eļļu un vīnu. Tad, uzcēlis viņu uz sava jājamlopa, aizveda uz mājvietu un to apkopa. Nākamajā dienā viņš izņēma divus denārijus un deva mājvietas saimniekam, sacīdams: “Apkop viņu, un, ja būsi vēl ko izdevis, es, atpakaļ iedams, tev to atdošu.” Kurš no šiem trim tev liekas tuvākais tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Viņš atbildēja: “Tas, kurš parādīja viņam žēlsirdību.” Tad Jēzus sacīja: “Ej un dari tu tāpat!” Lk 10, 25–37

Priesterim un levītam bija savi attaisnojoši iemesli aizsteigties garām ievainotam cilvēkam. Arī mūsu vienaldzībai un steigai ir savi neapgāžami (un banāli) argumenti: “Man nav laika!” Bet iedomāsimies, ka kāds mūs pabrīdinātu, ka tieši šodien, tieši šo bēdīgu situāciju, kurai ikdienā es nepievērstu uzmanību, filmēs Panorāma. Kā es rīkotos tādā gadījumā?

Itāliešu aktrise Klaudija Kola vērīgi atzīmē, ka televīzija ir radījusi maldīgu priekšstatu, it kā vērtīgs ir tikai tas, kam pievērsti kameru objektīvi. Televīzija ir pārpildīta ar tādiem anti varoņiem, kuri ir skaisti un atraktīvi, taču pilnībā pārņemti ar sevi. Jēzus mums liek priekšā citu piemēru, ko atdarināt – cilvēku ar jūtīgu sirdi, kas pamana citu vajadzības, kas tērē savu laiku, spēkus un līdzekļus un nebaidās aptraipīt savu reputāciju un drēbes ar ievainotā asinīm.

Ja es aprobežojos tikai ar tādu dievbijīgu nopūtu, vai es īsti iesaistos? Bet arī īsta lūgšana maksā, kā sacīja svētais Siluāns, “lūgties par citiem nozīmē izliet savas asinis”. “Kas mums par to būs?”, reiz prasīja pragmatiskie mācekļi. Nē, Viņš nesola televīzijas popularitāti šajā dzīvē, bet “tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies” (Lk 14, 14) un tu kļūsi līdzīgs Viņam, kas “ir laipns pret nepateicīgiem un ļauniem” (Lk 6, 35–36).

Pr. Aleksandrs Stepanovs