Otrdiena, 07 Jūlijs 2020

/Aldo Maria Valli/

Arvien tika kalti plāni atbrīvot pasauli no pāvesta. “Kāds mērķis tam visam? Aizstāt katoļu reliģiju un katoļu baznīcu ar jaunu reliģiju.” Tā lasām lieliskajā Masimo Viljione grāmatā 1861: Le due Italie. Identità nazionale, unificazione, guerra civile["1861: Divas Itālijas. Nacionālā piederība, unifikācija, pilsoņu karš"] (Ares, 2011).

Ceturtdiena, 04 Jūnijs 2020

“Kā es neciešu šīs muļķības – neticību Euharistijai u. tml. Ja Evaņģēlijs mums saka patiesību, ja Jēzus Kristus ir Dievs, tad kādas var būt grūtības to atzīt?”, tā Blēzs Paskāls piezīmēja savās Pensées(n. 168).

Tas var likties pašsaprotami, tomēr 2019. gada Pew Research Center pētījums rāda, ka ASV tikai viena trešdaļa katoļu tic reālai dievišķai klātbūtnei Euharistijā: 69% katoļu uzskata, ka maize un vīns Euharistijā ir tikai simboli. To ir sekmējusi Svētās Komūnijas pieņemšana uz rokas, ko ASV par katru cenu gribēja panākt arhibīskaps Josefs Bernardins, kurš 1976. gadā bija ASV bīskapu konferences prezidents. Covid-19 laikā, aizbildinoties ar rūpēm par veselību, šī prakse tika ieviesta arī Polijā un Lietuvā. Latvijā pagaidām ir spēkā cienīgā un dievbijīgā tradīcija pieņemt Svēto Komūniju uz mēles, ko ir saglabājis kardināls Jānis Pujats un atbalsta visu diecēžu bīskapi. Taču trauksmes signāls atskan arī mūsu baznīcā, jo daži priesteri, klaji pārkāpjot liturģiskās normas, kas ir spēkā Latvijas katoļu baznīcā, dod Komūniju rokā. Vēl vairāk –ekumeniska rakstura rekolekcijās un tikšanās reizēs to dod arī protestantiem, kas ir klajā pretrunā gan ar kanoniskajām normām, gan rūpēm par dvēselēm, jo viņi tiek garīdznieku maldināti; ja protestanti tic reālai klātbūtnei, tad kas viņus var kavēt konvertēties Katoliskajā Baznīcā?

Komūnijas dalīšana uz rokas ienāca liturģijā pēc vairāku Rietumeiropas modernistu bīskapu nepaklausības pāvestam. To savā sprediķī skaidroja priesteris Ričards Heilmanis 2014. gada 16. martā, taču tas ir aktuāls joprojām, jo izskaidro gan cēloņus (īpaši parādot, kā tas notika ASV), gan sekas, kas radās Baznīcā no necienīgas Svētās Komūnijas pieņemšanas.

Baznīca ir lielāka par bīskapiem un priesteriem, par viņu personiskiem lēmumiem pārveidot Svētās Mises svinēšanu pēc savas gaumes, pēc tā, ko viņi kaut kur ir redzējuši un kas izskatās pēc labas izrādes, pēc viena aktiera teātra. Baznīca ir Dieva tauta, kas ir labi organizēta, ar saviem likumiem un saviem darbības principiem, tāpēc visi esam atbildīgi to nosargāt, pārzinot liturģiju, šos likumus un principus, lai jaunievedumi, kas pēc Vatikāna II koncila acīmredzami kaitē ticībai, netiek ieviesti Baznīcā Latvijā. Ticīgajiem ir tiesības pieprasīt Komūnijas pieņemšanu uz mēles, nometoties uz ceļiem, pat ja priesteris vēlas to dot uz rokas un stāvošiem kājās (izņēmums, protams, ir veselības  problēmas), un viņiem ir tiesības un pienākums ziņot par šiem pārkāpumiem savas diecēzes bīskapam.

Pr. Aleksandrs Stepanovs

Piektdiena, 22 Maijs 2020

Atzīmējot Jāņa Pāvila II dzimšanas simtgadi, 2020. gada 18. maijā Džozefs Racingers / Benedikts XVI ir ieskicējis šī svētā pāvesta profilu Krakovas arhidiecēzei. Piedāvājam iepazīties ar šī raksta centrālo sadaļu. Pilns teksts, daudz plašāks un papildināts ar citiem ļoti saistošiem materiāliem, ir lasāms šajā Katoļu ziņu aģentūras lapā:“100 years ago, on May 18…”

Jaunākie raksti