Noslepkavots Svētās Mises laikā

Trešdiena, 27 Jūlijs 2016 22:03

Cīņa starp gaismu un tumsu aizsākās jau Ēdenes dārzā, tomēr tagad tā izpaužas arvien redzamākā veidā – pie altāra, kur tiek upurēta Svētā Mise. Islāma valsts ir uzņēmusies atbildību par 86 gadus vecā priestera gļēvo noslepkavošanu, kurš Saint-Etienne-du-Rouvray baznīcā, Normandijā, celebrēja rīta Svēto Misi. Ieejot baznīcā pa aizmugures durvīm, divi vīrieši, izkliedzot uzticību Islāma valsts grupējumam, veica savu gļēvo uzbrukumu.

Tēvs Žaks Amels (Jacques Hamel) bija dzimis 1930. gadā Darnetalā (Darnétal), bet 1958.gadā viņš tika ordinēts par priesteri. Pašlaik viņš kalpoja kā vikārs Saint-Etienne-du-Rouvray draudzē. 2008.gadā viņš bija nosvinējis priesterības zelta jubileju. Gūstā tika saņemtas arī divas klostermāsas un divi laji, bet vienai klostermāsai izdevās aizbēgt un paziņot policijai.

Uzbrucēji pārgrieza priesterim rīkli, bet otrs identiskā veidā cietušais atrodas kritiskā stāvoklī. Francijas prezidents Fransuā Olānds to nodēvēja par „gļēvu teroraktu”

„Islāma valsts ir pieteikusi mums karu. Mums šajā karā ir jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem, tomēr tas ir jādara ievērojot likumdošanu, jo tieši tas mūs padara par demokrātisku valsti.”

„Pāvestam ir paziņots par notikušo un viņš ar dziļām sāpēm un sērām stingri nosoda šo teroraktu un jebkāda veida naida izpausmes. Viņš arī aizlūdz par cietušajiem,” sacīja Vatikāna pārstāvis tēvs Federiko Lombardi. Viņš arī piebilda, ka šis uzbrukums ievaino visdziļāk, jo „šī vārdos neizsakāmā vardarbība notika tieši baznīcā; tā ir svēta vieta, kurā tiek pasludināta Dieva mīlestība, bet šoreiz šeit norisinājās priestera barbariska slepkavība, kurā cieta arī ticīgie.”

Lielbritānijas laikraksts „The Sun” atklāj, ka tieši šī baznīca 2015. gada aprīlī bija minēta Islāma valsts izveidotajā sarakstā kā viens no katoļu dievnamiem, kur veikt uzbrukumus.

Rakstā Aleteia portāla franču versijā Francijas Katoļu akadēmijas direktors un laikraksta „Communio” dibinātājs Žans Dišesns raksta: „Tikko notikušais Saint-Etienne-du-Rouvray var izraisīt vienīgi šausmas un pat dusmas, jo tas tika veikts ar tādu naidu, kas ir vienlīdz gļēvi un nežēlīgi; tā ir muļķīga pašnāvība. Pēc tik daudziem teroristu uzbrukumiem Francijā un arī Vācijā, nešķiet iespējams, ka uzbrucēji vājprāta brīdī neapzinātos savas rīcības sekas.

Līdz pat šim brīdim... fanātiķi ir uzbrukuši dažādām glaimojošām idejām, kas mūsu pilsoņu apziņā ir izveidojušās: Charlie Hebdo neparastajai nekaunībai, sporta pagāniskajam kultam „Stade de France” stadionā, kafejnīcu un bāru pārpilnajam Parīzes rajonam, 14.jūlija uguņošanai Nicā, kad tiek atzīmēta Franču Lielā revolūcija, kas sabiedrībā radīja ideālus, bet arī izraisīja tik daudz slikta...

Bet šodien notikušais ir būtiski atšķirīgs. Nosodījuma mērķis vairs nebija Rietumi kopumā, nedz arī tajos valdošā pašapmierinātība un savtīgā labklājība, kas varētu aizvainot nabadzīgos visā pasaulē. Šis bija uzbrukums [Eiropas civilizācijas saknēm] – mūsu pašam dzīvinošākajam avotam – ja gadījumā mēs to esam aizmirsuši - [kas cauri gadsimtiem] klusi, bet nepārprotami visintensīvākajā veidā mūs ir atsvaidzinājis: Svētās Mises celebrēšana.

Tādēļ mums sev ir jājautā: vai franči (un visi citi) spēj identificēties ar šiem upuriem – gados vecu priesteri, kurš tika brutāli nogalināts, kā arī ar šīm klostermāsām un lajiem, kuri cieta šinī uzbrukumā? Vai mēs uzdrīkstēsimies teikt: „Es esmu tēvs Žaks Amels” tāpāt kā tas tika sludināts un arvien no jauna skandināts: „Es esmu Charlie Hebdo”? [...]  Savukārt kristieši var būt vienīgi šokēti un dziļi satriekti, kā jebkurš civilizēts cilvēks...bet arī sapurināti, jo nākas aizdomāties par to, ka Euharistijas svinēšana ir „kā dadzis acī” tiem, kurus ir pārņēmuši slepkavnieciski instinkti un murgainas propagandas. [Kristieši] kārtējo reizi tiek konfrontēti – viedā, kādā neviens nedomāja un nebija gatavs – ar ļaunuma noslēpumu, kas izpaužas savā visklajākajā brutalitātē; tā ir kā nepanesama mīkla – Mīlestība netika mīlēta, jo atklājās, kā Kungs tika pavirši pienaglots pie Krusta koka. Neskatoties uz savām bailēm, mēs turpināsim piedalīties Svētajā Misē, lai pieņemtu Mīlestību, kas uzvar jebkuru naidu... un arī tādēļ, ka mēs gribam mīlēt tos, kas sevi uzskata par mūsu ienaidniekiem, kā arī vienaldzīgos. Mūsu baznīcu durvis arī turpmāk paliks atvērtas...”

Baznīcas jaunākais mocekli, Žak Amel, lūdz par mums!

Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums!

Svētais Erceņģeli Miķeli, Normandijas aizbildni, lūdz par mums.

Svētā Terēze no Lizjē, kas esi tik tuvu Saint-Etienne-du-Rouvray baznīcai, lūdz par mums!

 

Avots: Elizabeth Scalia, Murder at Mass: Will we say, „je suis le père Jacques Hamel” as we said „I am Charlie Hebdo”?, aleteia.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 27 Jūlijs 2016 22:34