Kristīna Grimmī nošauta aiz naida pret ticību. Lūk, viņas stāsts

Piektdiena, 24 Jūnijs 2016 09:05

Amerikāņu dziedātāja Kristīna Grimmī (Christina Grimmie), kas kļuva slavena pēc konkursa The Voice Americ, savā miesā bija ietetovējusi “Viss ir tukšība”, lai nekad neaizmirstu par to, kas viņai bija ļoti dārgs, baidoties, ka šajā liekulības un panākumu pasaulē viņas dzīves mīlestība, par kuru viņa dziedāja, var aiziet otrajā plānā. Nāve viņu sasniedza pārāk agri – 22 gadu vecumā. Slepkava, viens no viņas faniem Kevins Džeimss Loibls iešāva dziedātajai pēc koncerta šī gada 10. jūnijā. Viņa datorā policija atrada naidīgas frāzes pret kristiešiem.

Tieši tāpēc kriminālā policija izvirza versiju, ka slepkavību motivēja naids pret reliģiju. Noziedznieks, kurš vēlāk izdarīja pašnāvību, gribēja šaut arī uz pūli, un, ja viņu neapturētu dziedātājas brālis, tad desmitiem cilvēku varēja aiziet bojā. “Tikai Kristū ir mana cerība,” ar eņģeliska spēka pilnu balsi dziedāja jaunā dziedātāja. Vai to var nosaukt tikai par sakritību, ka šī slepkavība notika tajā pašā Orlando pilsētā tikai dienu pirms slaktiņa, ko geju klubā pastrādāja kāds islāmists Omārs Matīns, nošaujot 50 cilvēkus. Taču, kamēr visa pasaule un pat Baznīcas vainoja kristiešus naida kurināšanā (neraugoties uz to, ka slepkava bija saistīts ar islāma fundamentālismu un tai pat laikā apmeklēja homoseksuāļu atpūtas vietas), kristīgās dziedātājas slepkavībai neviens neveltīja ne pušplēsta vārda.

Kāds naids varēja izskanēt dziesmās un apliecinājumos, ko pauda tāda ticīgā kā Kristīna? Savā blogā viņa rakstīja: “Kristīgā ticība ir vienīga reliģija pasaulē, kas nekoncentrējas uz normām, bet gan uz personīgām attiecībām. Kamēr citas reliģijas saviem piekritējiem, kas meklē gaismu un dzīvību, pavēl: “dari to”, “paklausi”, “skaiti šo lūgšanu”, “upurē”, Jēzus saka tikai vienu: “Es esmu dzīvība, patiesība un gaisma…” Jēzus ir vienīgais, kas spēj mūs glābt. Vienīgais, kas paņēma uz sevi mūsu vainas”.

Šo atbrīvojošo aicinājumu Kristīna adresēja visiem, neraugoties uz to, vai tam bija piemērots brīdis jeb ne, jo mūzikas industrija nav pārāk toleranta pret šāda veida apliecinājumiem. “Viņš ir mana gaisma, mans spēks, mana dziesma, šis stūrakmens, šī drošā zeme. Mans mierinātājs, mans visa Viss, es atrodos šeit – Kristus mīlestībā”, viņa dziedāja singlā “In Christ alone”. Un šo mīlestību varēja manīt izpaužamies jaunietē arī tad, kad viņa neuzstājās uz skatuves. Kā bērēs liecināja viņas radinieki, vēl būdama ļoti jauna, Kristīna “mīlēja cilvēkus un patiešām vēlējās atstāt pasaulē paliekošu zīmi, pateicoties talantam, ko saņēma no Dieva. Katrs cilvēks, ko viņa satika, jutās svētīts”.

Selēna Gomesa, talantīga un daudzsološa jauna popmūzikas zvaigzne, apstiprināja, ka “Kristīnas un viņas ģimeni raksturoja dziļas ticības saites”. Viņas brālis Markus, kurš drosmīgi apturēja draudošo asinspirti, par savu māsu teica, ka Dieva mīlestība viņu mudināja cienīt visu un visus: “Kristīna mīlēja savu pilsētu, mīlēja savu štatu, mīlēja mūziku”. Tas ir paradoksāli, bet visdrīzāk tieši tas vairogs, ko viņa pretstatīja “tukšībai”, kā viņa bībeliski sauca “pasaulīgumu”, bija viņas pāragrās nāves cēlonis. Vēl vairāk par to liek domāt jaunās dziedātājas menedžeris Braiens Tifī (Brian Teefy), kas vienmēr strādāja ar viņu plecu pie pleca, aizsargājot no slazdiem, kas atrodas uz mūzikas biznesa ceļa. Līdzīgu domu pauda konkursa “The voice” Kristīnas konkurents T. J. Vilkins (Wilkins): “Viņa vienmēr bija gatava runāt par savu ticību”. Pēc Vilkinsa novērojuma nebija cita iemesla, kura dēļ Kristīna varētu pilnībā atdot sevi un uzupurēties, kā vienīgi “Jēzus mīlestības dēļ”.

Šo motīvu jauniete skaidroja pati ar vārdiem, kas liek šermuļiem pārskriet pār kauliem, spēcīgi izvērtējot kristiešu piekāpību, kurus dienu pēc viņas nāves apvainoja naida kurināšanā: “Man ir grūti iedomāties, ka tie, kuriem nav ticības, spētu viegli atpazīt ticīgos, kuri sevi sauc par kristiešiem. Amerikā mēs esam piemirsuši, ko nozīmē būt par Kristus sekotājiem. Apustuļiem taču netika prasīts, lai viņi dzīvotu savu ticību vienīgi savā sirdī, neizpaužot uz āru patiesību par Kristu. Mums ir jāsaprot, ka, ja mums patiešām ir attiecības ar mūsu Glābēju, tad mums Viņam ir jāpaklausa. Es nevaru saprast tos, kuri patiešām pazīst Kristu un nevēlas pildīt visus baušļus, turpretī mēs redzam, ka Amerikā tādu cilvēku ir miljoniem. Un tas ir baismīgi, ka kristieši veido savu ticību saskaņā ar to kultūras veidu, kurai viņi dod priekšroku. Tādejādi Jēzus ir kļuvis par personiska apmierinājuma instrumentu.”

Un tas ir motīvs, kura dēļ grūti atrast kristieti, kurš būtu gatavs stāties pretī pasaulīgām tukšībām, uzņemoties neērtības un risku paciest naidīgus uzbrukumus. Tas ir nožēlojami, jo, kā uzsvēra Kristīna, “Jēzus bija ārkārtīgi radikāls. Viņš gāza kājām gaisā visas modes tendences. Mums ir jāatceras, ka kristietība ir attiecības ar Personu, nevis lietu saraksts, ko izpildīt. Bet, kad tu patiesi mīli kādu, tad centies darīt to, ko viņš saka”. Tā ir dzīvojusi Kristīna, un tā viņa ir mirusi 22 gadu vecumā, pārliecināta, ka “pat ja mums būtu jāzaudē dzīvība, nekas nevar būt svarīgāks par sekošanu Jēzum.”

 

  

Avots: Benedetta Frigerio, “Christina uccisa in odio alla sua fede. Ecco chi era”, anuovabq.it

Foto: Disney, ABC Television Group, flickr.com

 

Jaunākie raksti