Rietumi aizmirst par kristiešiem, kas cieš vajāšanas

Piektdiena, 29 Aprīlis 2016 12:32

2015. gada 14. novembrī, dažas stundas pēc Parīzes terorakta, ASV prezidents to nosauca par “uzbrukumu ne tikai franču tautai, bet visai cilvēcei un mūsu universālajām vērtībām”. Tas bija vairāk nekā attaisnoti, ka pēc tam, kad nevainīgas asinis tika izlietas Francijas galvaspilsētā, Baraks Obama izteica šo stingro nosodījumu, kā to izdarīja arī citu pasaules valstu vadītāji. Taču ir ārkārtīgi žēl, ka līdzīgi vārdi neizskanēja pirms gada pēc jauniešu nežēlīgās slepkavības Garisas universitātes studentu pilsētiņā, un tikai tāpēc, ka viņi bija kristieši. Upuru skaits Kenijā tikai mazliet pārsniedza kritušo skaitu Francijas teroraktā. Tāpat ir žēl, ka arī pēc uzbrukuma šī gada Lieldienās Lahoras pilsētā, pietika divu dienu, lai nosūtītu arhīvā ziņu par vienu no viscietsirdīgākajiem terorisma atentātiem, kas maksāja dzīvību desmitiem bērnu galvenokārt no Pakistānas kristiešu ģimenēm.

To, kas attiecas uz Obamas nosodošas reakcijas trūkumu, var droši attiecināt uz jebkuru Rietumu vai Eiropas Savienības politisko līderi, no kuriem gribētos sagaidīt, ka viņi bildīs stingru vārdu ne tikai pret vardarbību Eiropas pilsētās, bet arī Phenjanā, Šanhajā, Karaši, Mosulā, Beirutā – šis saraksts nekad nebeidzas... Lai vardarbība, kas tiek pastrādāta tur, arī tiek uzskatīta kā tāda, kas ir vērsta “pret visu cilvēci un mūsu universālajām vērtībām”.

Kristieši jau no paša sākuma ir cietuši vajāšanas, bet mūsdienās tas ir ārkārtīgi plaši izplatīts un notiek īpaši intensīvā veidā. Šodien kristietība ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē. Pēc piesardzīgiem aprēķiniem katru gadu aptuveni 150 000 kristiešu krīt par upuriem savas ticības dēļ. Šiem skaitļiem vajadzētu samulsināt valsts vadītājus un sabiedrisko domu, taču izplatīta reakcija ir vienaldzība. Kā viens no daudziem piemēriem ir Irāka, kur 2003. gadā dzīvoja vairāk nekā miljons kristiešu, bet pērngad viņu skaits saruka līdz 300 000. Vājās reakcijas iemesls ir problēmas vāja apzināšanās.

Kā vēl vienu piemēru var minēt vardarbības pieaugumu pret kristiešiem Pakistānā.

Pēc Vatikāna Radio ziņām katru gadu vairāk nekā 1000 jaunietes tiek nolaupītas un piespiestas konvertēties islāmā. Pēdējā ir 23 gadu veca meitene, kuru šī gada 14. aprīlī nolaupīja divi musulmaņi, lai pakļautu piespiedu laulībām. Taču tikai par nelielu daļu no visiem gadījumiem tiek ziņots, jo policija izrāda vienaldzību, uzzinot, ka nolaupītās meitenes pieder pie reliģiskajām minoritātēm – hinduisma vai kristīgās ticības.

Pieminot kristiešus, kas cieš vajāšanas šodien, 29. aprīļa vakarā pl. 20:00, pasaulslavenā Trevi strūklaka (Fontana di Trevi) tiks izgaismota sarkanā krāsā, simbolizējot kristiešu mocekļu asinis, kuras tika izlietas aiz naida prte ticību. Piemiņas pasākumā atskanēs četras liecības, kas stāstīs par Žēlsirdības kongregācijas misionārēm, kas šī gada 4. martā tika brutāli nogalinātas Jemenā; par Pakistānas reliģisko minoritāšu ministru Šahbazu Bhati (Shahbaz Bhati), kas zaudēja dzīvību 2011. gada martā; par 2006. gadā Turcijā nogalināto priesteri Andrea Santoro, kā arī par kristīgajiem studentiem, kas tika nošauti Garisas universitātē 2015. gada aprīlī. Noslēgumā atskanēs Alepo haldeju bīskapa Antoine Audo liecība. Vakara noslēgumā tiks recitēta pāvesta Pija XII lūgšana par vajāto Baznīcu. Visu nakti uz strūklakas tiks projicēti kristiešu vajāšanu attēli.

Pasākuma organizētāji cer, ka pasākums gūs plašu rezonansi un izsauks solidaritāti pret tiem, kas cieš vajāšanas savas ticības dēļ, un ka notikuma atspoguļojums plašsaziņu līdzekļos kliedēs vienaldzību un naidu. Pasākumu varēs vērot tiešraidē TV2000.

  

Sagatavoja Aleksandrs Stepanovs

 Avots: Alfredo Mantovano, Cristiani perseguitati, l'oblio dell'Occidente Per loro la fontana di Trevi si tingerà di rosso, nuovabq.it