Islāmista atgriešanās pie Jēzus

Ceturtdiena, 14 Aprīlis 2016 11:19

Mani sauc Džozefs Abrahams (Joseph Abraham), bet iepriekš – Mahmuds Kamals Eldins Mudžaheds (Mahmud Kamal Eldin Mudżahed). Pēc ilgiem meklējumu gadiem esmu pārliecināts, ka Dievs mudina mani dot liecību par to, ko Viņš man ir darījis caur Savu Vārdu – Bībeli...

Pēc izcelsmes esmu ēģiptietis, piedzimu musulmaņu mājās. Mans tēvs līdz pat nāvei bija garīgā autoritāte un islāma skolotājs (šeihs) Kairā. Mana ģimene lepojās ar savu statusu islāmā, jo praktiski visi mani senči bija garīdznieki. Tika uzskatīts, ka arī es turpināšu šo tradīciju. Tādēļ 7 gadu vecumā mani aizsūtīja uz Korāna studijām. 

Kaut gan biju mazs, sāku uzdot jautājumus par Dievu, Viņa tiesu, taisnību, cilvēka likteni mūžībā un tml. Tā kā biju vēl bērns, mani tuvinieki par to smējās. Tomēr manī tas izraisīja izmisumu un bezcerību, jo mana dvēsele ilgojās pēc kaut kā, ko islāms man nesniedza. 

Mana garīgā audzināšana bija pavirša. Tēvs bija iemācījies no galvas gandrīz visu Korānu un aicināja mani darīt tāpat. Nebija svarīgi, vai es saprotu teksta saturu. Līdz ar to mana reliģiozitāte kļuva formāla, bet sirds bija un palika sausa kā tuksnesis. 

Kā jau lielākā daļa musulmaņu, dzīvoju tradicionālā musulmaņu vidē, kur piecas reizes dienā skanēja skaļa balss, kas aicināja slavēt Allahu. Man tika mācīts, ka islāms ir pilnīga reliģija, kas atcēlusi jūdaismu un kristietību. Tāpat tika apgalvots, ka kristieši godina trīs dievus un falsificē Bībeli, kur sākotnēji esot bijušas ziņas par islāma pravieti. Islāms noliedz arī Jēzus Kristus nāvi, apbedīšanu un augšāmcelšanos. Tomēr neviens nekad necentās nopietni pamatot šos apgalvojumus. Pusaudža vecumā manī pieauga vēlme saprast, kura reliģija ir patiesa. Uzzinot par manām bažām, vieni mani apsaukāja par idiotu un psihiski slimo, bet citi pauda, ka esmu nonācis kādas pret islāmu vērstas organizācijas ietekmē. 

Sāku lasīt grāmatas par filozofiju un psiholoģiju, no kurām daļa atbalstīja ateismu. Tomēr Dieva eksistences noliegums nespēja remdināt manas iekšējās slāpes. Jutos iegremdējies fatālismā un apātijā, bet mana dvēsele izmisīgi meklēja atbildes uz jautājumiem par mūsu garīgo ceļu un dievišķām patiesībām. Mani aizskāra tas fakts, ka mani uztvēra kā musulmani tikai tādēļ, ka biju piedzimis musulmaņu ģimenē un dzīvoju musulmaņu valstī. Man nebija nekādas izvēles. Visļaunākais bija tas, ka daudzi musulmaņi, manu ģimeni ieskaitot, vienkārši pārmantoja reliģiju. Nebiju saticis gandrīz nevienu musulmani, kurš godīgi pieķertos savas reliģijas patiesuma problēmai. 

1968.gadā lasīju kādu grāmatu, kurā tika iekļauti Bībeles fragmenti, kas piesaistīja manu uzmanību. Tur tika vēstīts par Cilvēku vārdā Jēzus, Kurš sacīja pasaulei: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Mani (Jņ 14:6)

Manā galvā uzreiz radās daudz jautājumu: kā tad ir ar islāma pravieti? Kāpēc musulmaņi nekad nerunā par Jēzu Kristu šādā veidā? Kas ir „Tēvs”? Vai tad Dievu var saukt par tēvu? Kas ir Viņa sieva? Vai var uzticēties Bībelei, kas, pēc musulmaņu uzskatiem, tikusi izkropļota? 

Turpinot lasīt, ieraudzīju citus vārdus: "Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu." (Mt 11:28) Es meklēju atvieglojumu daudzus gadus, bet šis Jēzus apgalvoja, ka to var iegūt pie Viņa...

Līdz tam brīdim nekad mūžā nebiju redzējis Bībeli. Slepenībā palūdzu kādam kristietim, lai viņš iedotu man šo grāmatu, lai varu vairāk uzzināt par Cilvēku, Kurš runā ar tādu autoritāti. Drīz uzzināju par kādu amerikāņu mācītāju, kurš apmeklēja Ēģipti. Ar lielu satraukumu devos uz šo protestantu draudzi, lai klausītos viņa stāstījumu par Bībeli. Tā kā mācītājs nerunāja arābu valodā, viņš lietoja tulka pakalpojumus. Uzzināju lietas, par kurām nekad nebiju dzirdējis. Man nebija zināms, ka Bībele ir Dieva atklāsme. 

Iepriekš lasīju un mācījos no galvas Korāna fragmentus. Gadiem ilgi studēju islāmu, taču Dievs neuzrunāja mani caur tā mācību. Atšķirībā no tā lasot Bībeli dzirdēju kādu citu balsi, kas pasludināja patiesību citā autoritātē. Atļāvos pieiet pie sludinātāja un palūgt, lai pasaka man ko vairāk par Kristu un Bībeli. Uzdevu jautājumu, vai musulmanim var būt pieejama Bībele un Debesu Tēvs? Vai arī es varu būt drošs par mūžīgu dzīvi, grēku piedošanu, atpestīšanu no elles un kļūšanu par Dieva bērnu? 

Mācītājs man atbildēja ar šādu pantu: „Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību." (Jn 3, 16) Šie vārdi ir atbilde visām reliģijām. Dievs sūtīja Savu Dēlu, lai Viņš nomirtu pie krusta mūsu vietā un visu cilvēku grēku dēļ. Pietiek ieticēt šai patiesībai, lai izvairītos no mūžīgas elles. Dievs to ir darījis mīlestības un labestības dēļ, bet arī tādēļ, ka Viņš ir taisnīgais tiesnesis. Dieva tiesa pieprasa sodu par grēku: "Jo grēka alga ir nāve..." (Rom 6:23a) Tomēr Dievs ir žēlsirdīgs un dod mums alternatīvu: "bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve mūsu Kungā Jēzū Kristū." (Rom 6:23b)

Meklēju patiesību gadiem ilgi, bet Dievs uzlūkoja mani no debesīm un sūtīja man savu kalpu, mācītāju, lai aizvestu mani pie Kristus.

 

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Islamista, nawrócił się na chrześcijaństwo bo przeczytał Biblięfronda.pl

Foto: rana ossamaflickr.com