Family day Itālijā: civilizācijas bāka Eiropai

Otrdiena, 02 Februāris 2016 12:33

/Aleksandrs Stepanovs/

“Tā ir vēsturiskā diena”, “Tika uzrakstīta viena vēstures lappuse”, visbiežāk tieši tādus komentārus varēja dzirdēt sestdienas pēcpusdienā Romā Lielā cirka laukumā pēc Family day manifestācija, ziņo portāls La nuova bussola quotidiana.  Pēc organizatoru aprēķiniem manifestācijā piedalījās līdz 2 miljoniem cilvēku, kurus apvienoja viens mērķis aizstāvēt dabīgo ģimeni un bērnu tiesības uz tēvu un māti. Manifestācijas mērķi skaidri izteica lozungs “Aizliegts izmest ģimeni lūžņos” un “Ne, Čirina likuma projektam”, kas paredz ieviest viendzimuma laulības, bērnu adopciju no homoseksuālo pāru puses un surogātmātes Itālijas sabiedrībā.

Šī cilvēku masa nebija gadījuma cilvēki, bet pēdējo gadu garumā viņi sekoja līdzi, studēja, lasīja, piedalījās forumos, lai saprastu un stātos pretī tiem draudiem, kas mūsdienu liberālajā sabiedrībā uzbrūk ģimenei. Reizē tie bija vienkārši, normāli cilvēki, kas joprojām tic, ka vissvarīgākais bērnam ir spēt, kādu nosaukt par tēti un mammu. Nesot lielus personīgus upurus, bieži vien ceļojot visu nakti, ģimenes ar bērniem, jaunieši, cilvēki gados, invalīdi, draudzes un kustību grupas piepildīja milzīgo antīkās Romas cirka laukumu, kur senatnē notika sacīkstes ar zirgiem. Ir vērts ātri pārskatīt manifestācijas pilnu video ierakstu, lai gūtu priekšstatu par tās vērenīgumu un noskaņojumu. (http://familyday2016.it/familyday2016/)

Kā uzsvēra organizētāji no komitejas “Aizstāvēsim mūsu bērnus”, šo tautu neviens nebija sasaucis, aiz tās nestāvēja nedz Baznīca, nedz arodbiedrības vai kāds politiskais spēks, viņu sazināšanos neatbalstīja plašsaziņu līdzekļi, komunikācijai notiekot praktiski tikai internetā, bet tas bija impulss no apakšas, no tautas, kas saprot, ka runa iet par tās pastāvēšanu, ko var dot tikai tāda dabiska sabiedrība, ko veido ģimene.

“Vēl vienu reizi esam pulcējušies, lai pierādītu pašsaprotamo, ka ģimeni veido sievietes un vīrieša savienība, ka vienam bērnam ir nepieciešams tētis un mamma, un ka nedrīkst tirgoties ar sievietes ķermeni, apmierinot divu vīriešu egoistiskās vēlmes,” uzsvēra Mario Adinolfi viens no orgkomitejas locekļiem. Viņam līdzi viss laukums skandēja skaidro “nē” netaisnīgajam likumprojektam. Bija arī citi saukļi uz plakātiem, kas nevienu neaizkāra, bet ļāva noprast, ka cilvēki ir gatavi nopietni cīnīties, kā, piemēram, sauklis, kas nepārprotami mudināja premjeru Mateo Renci apdomāt, kāpēc viņš cenšas pieņemt šo likumu par katru cenu #Rencimēstoatcerēsimies (proti: vēlēšanu dienā).

Savukārt Džanfranko Amato (Gianfranco Amato), apvienības “Juristi par dzīvību” prezidents, nodefinēja mūsdienu cilvēku kā tādu, kas ir noklīdis no ceļa, un teica: “Mēs vēlamies dot cerības vārdus šim mūsdienu cilvēkam, kas ir apmaldījies. Mēs vēlamies viņam teikt, ka eksistē maigs un žēlsirdīgs Dievs, kurš viņu mīl ar bezgalīgo mīlestību.”

Manifestantus uzrunāja arī Zelička Markic (Zelijka Markic) no Horvātijas, kas tur vadīja iniciatīvu “Ģimenes vārdā”, kad valdība, pielietojot visus varas mehānismus, par katru cenu gribēja apstiprināt likumu par viendzimuma laulībām. “Ģimenes vārdā” 2013.gadā izdevās ierosināt referendumu, kas panāca, lai konstitūcijā ir ierakstīts paragrāfs, ka “laulība ir ģimenes pamats” un ka ģimene ir pirmā sabiedrības šūna, un ir labākā vieta, kur radīt un audzināt bērnus, un tieši tāpēc valsts aizsargā ģimeni. Horvātu ģimenes tiesību aizstāve mudināja: “Rūpēties par savu ģimeni ir būtiski, bet ar to vien nepietiek, tāpēc ka šī ideoloģija, kas uzspiež sevi mūsu sabiedrībā, ietekmē mūs visus: mēs nedrīkstam atstāt mūsu bērniem maksāt tās cīņas cenu, kas mums pašiem ir jāizcīna”.

Noslēdzot šo vēsturisko manifestāciju, orgkomitejas vadītājs Massimo Gandolfini, Brešas neiroķirurģijas slimnīcas direktors, precēts vīrs un septiņu adoptēto bērnu tēvs, sacīja: “Tiek runāts, ka Itālija ir Eiropas aizmugures lukturis, jo tā ir pēdējā no Rietumeiropas valstīm, kas vēl nav legalizējusi viendzimuma partnerattiecības. Turpretī Itālija ir bāka, kas norāda mūsu kontinentam patiesu civilizāciju, jo tas nav civilizēti plānot viena bāreņa piedzimšanu. Tas nav civilizēti, atbalstīt sievietes dzemdes pirkšanas ideju: nevar vēlmes pārveidot par tiesībām.”

Runājot par Čirina likumprojektu, viņš teica, ka “tam ir jābūt pilnībā noraidītam”. Gandolfini noslēdza savu uzruna ar cerības vārdiem, ko vajag ņemt pie sirds katram, kas apzinās, ka tas ir tikai laika jautājums, kad šādu likuma priekšlikumus izvirzīs arī Latvijā. Un tas ir bīstami, jo likumam piemīt tāds spēks, ka tas spēj izmainīt vienas tautas kultūru, un apstiprināt kā pozitīvu to, kas ir amorāls, tādējādi izraisot cilvēku sirdsapziņas “koroziju”. “Eiropas vēsture rāda,” sacīja neiroķirurgs, “ka bieži kultūras kvalitatīvs lēciens, bija saistīts ar nedaudzu cilvēku drosmīgu liecību, kuri nereti par to maksāja ar savu personīgo upuri; šāds lēciens notika tāpēc, ka patiesības spēks uzvar, jo tā ir patiesība. Mums pieder cīņa, bet Dievam gods.”

Taču pēc manifestācijas dienas skaidri parādījās, ka ar šādu tautas gribu valdošie politiķi un liberālo plašsaziņu līdzekļu “viedokļu veidotāji” netaisās rēķināties. Viņu nostāju atspoguļoja arī Baznīcas laikraksti (Avvenire), jo hierarhija nereti dažādu apsvērumu dēļ meklē kompromisus ar tiem, kas ir pie varas, ekonomisko apsvērumu dēļ atsakoties no viedokļa brīvības. Vai ģimene ir tā joma, no kuras vajag distancēties, neiesaistoties cīņā, ja tā tieši neskar ticības jautājumus? Pilnīgas vienprātības šajā jautājmā starp ģimenēm un vienu augstistāvošo hierarhijas daļu šobrīd Itālijas Baznīcā nav. 

Kā atbalss cīņām par ģimeni Itālijā, ir Filipīnu kardināla Bo vārdi. Kā ziņo Vatikāna radio, noslēdzot 51. Starptautisko Euharistisko kongresu, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Filipīnās, viņš uzsvēra, ka “Āzija un Āfrika cīnās par nabadzīgo un apspiesto ģimeņu izdzīvošanu. Bet bagātās nācijas novirza uzmanību no nabadzības un apspiestības uz jauniem ģimeņu un vecāku tipiem. Cilvēci apdraud vēl nāvējošākās briesmas par atombumbu un terorismu, jo dažas valstis ar likuma palīdzību izvēlējās iet ģimenes iznīcināšanas ceļu”.

Kardināls teica smagus vārdus: “Šodien vislielākie draudi cilvēcei ir ģimenes iznīcināšana. Diemžēl arī Katoliskajā Baznīcā tiek ar grūtībām saprasts, cik bīstami draudi sagaida ģimeni.” Filipīnu kardināls atzina, ka šodien “Baznīcai ir vajadzīga cerība. Mūsu ģimenēm ir vajadzīga cerība. Mūsdienu pasaulei ir nepieciešams vārds no četriem burtiem: hope (cerība).”

Noslēgumā kardināls Bo norādīja uz avotu, no kura kristietis var smelt spēku cīņai: “Vienmēr atcerēsimies, ka pirmo Euharistiju svinēja nāvei nolemtais, cilvēks bez varas, cilvēks, kura sirds bija satraukta. Euharistijas spēks turpina plūst no šīm tukšajām rokām un turpina mūs iedvesmot. Euharistija ir patiesa Klātbūtne, Euharistija ir misija, Euharistija ir kalpošana”.

 

Foto: Comitato difendiamo i nostri figli, facebook.com, catholicvs.blogspot.com

 

 

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 02 Februāris 2016 14:16

Jaunākie raksti