Sinode par ģimeni: Baznīca izaicinājumu priekšā

Trešdiena, 14 Oktobris 2015 10:16

Šonedēļ Vatikānā turpinās bīskapu Sinode, kas veltīta ģimenes jautājumiem. Sinodes pirmajā posmā Baznīcas gani pievērsās daudziem izaicinājumiem, ar ko saskaras mūsdienu kristietība.

Kā ziņo katoļu plašsaziņas līdzekļi, līdz šim bīskapi jau ir apsprieduši daudzveidīgu materiālu par grūtībām, kas skar ģimenes visā pasaulē. Daļa Sinodes dalībnieku pagājušonedēļ aicināja gala dokumentā uzsvērt ģimenes skaistumu, kas dzīvo saskaņā ar Evaņģēliju un Baznīcas mācību. Pārrunājot darba dokumentu Instrumentum laboris, bīskapi norādīja uz ģimenes saišu mazināšanos, kas ietekmē laulāto, vecāku un bērnu attiecības. Mūsdienu kultūra cieš "antropoloģisku mutāciju” dēļ, ko nosaka centieni mainīt priekšstatu par cilvēku, kas raksturo, piemēram, dženderisma ideoloģiju. 

Sarunā ar izdevumu Niedziela, arhibīskaps Henriks Hosers atzīmēja, ka lielākajā daļā pasaules valstu nabadzības dēļ ģimenes nespēj apmierināt pat elementārās vajadzības, nemaz nerunājot par izglītību, adekvāti apmaksātu darbu vai medicīnas pieejamību. Milzīgu problēmu rada arī bēgļu jautājums, jo dzīves apstākļi bēgļiem pārsvarā neļauj nodrošināt normālu ģimenes eksistenci.

Jāatzīst, ka daudzi bīskapi un eksperti uzsver arī to, ka ģimenes izaicinājumu analīze Sinodes kontekstā pārlieku koncentrējas uz Rietumu pasaules konteksta, aizmirstot par ģimenēm, kas pieder pie citiem kontinentiem un kultūrām. Piemēram, Āfrikas valstu bīskapi norāda, ka "melnā kontinenta" ticīgajiem nav jāpierāda, ka laulība ir nešķirama un to veido vīrieša un sievietes savienība.

Ņemot vērā daudzas mediju spekulācijas sakarā ar „progresīvām reformām” Katoļu Baznīcā, ko atbalsta daži Rietumvalstu bīskapi, jāatzīst, ka Sinodes tēvi pauž skaidru atbalstu tradicionālai kristīgai doktrīnai. „Ja nav runas par patiesību, nav runas arī par žēlsirdību. Tas attiecas arī uz saikni starp žēlsirdību un taisnīgumu. Šīs ir ļoti būtiskas atziņas, jo bez tām būtu viegli uztvert žēlsirdību tikai kā jūtīgumu. Iedomājoties žēlsirdību bez taisnīguma, kā lai izskaidro Pēdējo tiesu? Ja nav taisnīguma, nav arī cilvēka atbildības, bet viņa rīcība neizraisa nekāda sankcijas” skaidro arhibīskaps Staņislavs Gadeckis.

Jāatzīst, ka starp Sinodes tēviem nenotiek atklāta polemika sakarā ar liberāļu pieprasītajām reformām, taču ir bīskapi, kuri uzstāj uz radikālām pārmaiņām. Piemēram, viens no Alžīrijas bīskapiem, bijušais dominikāņu ordeņa provinciālis Francijā Žans Pols Vesko sagaida Baznīcas aktīvāku pielāgošanos aktuālām izmaiņām ģimenes stāvoklī. Tiesa, Vesko uzsver, ka atbalsta nevis mācības pārskatīšanu, bet gan tās „reinterpretāciju”. Vesko uzskata, ka Baznīcai jāļauj saņemt Svēto Komūniju arī tiem katoļiem, kuri ir šķīruši laulību un uzsākoši jaunas attiecības. „Mēs uzskatām, ka pat dabiska savienība, kas noslēgta valsts iestādē, ir nešķirama. Tomēr jāuzdod jautājums, kāda ir savienības būtība, kas noslēgta pēc pirmās laulības sabrukuma, jo cilvēks tāpat grib būt vīrs, sieva, māte vai tēvs,” saka Vesko. Ja nesakramentālas kopdzīves rezultātā rodas stabilas attiecības un piedzimst bērni, Baznīcai būtu jāatzīst, ka šī ir „otrā dabiskā savienība", kas tāpat ir nešķirama, pauž arhibīskaps.

Sinodes dalībnieki pievērsās arī starpreliģiju dialoga problemātikai, norādot, ka tas ļauj katoļiem labāk saprast savu identitāti. Tas ir īpaši nozīmīgi tajās zemēs, kuri kristieši ir minoritāte starp islāma, budisma, sintoisma un citu reliģiju piekritējiem. Indijas pārstāvis Sinodē informēja, ka hinduismā vispār neeksistē tāds jēdziens kā katehēze, bet reliģiska audzināšana notiek tikai ģimenes ietvaros, izmantojot ģimenes liturģiju. Hinduistu ticība arī mūsdienās tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Iespējams, arī katoļi varētu veltīt vairāk uzmanības liturģiskām praksēm ģimenē. Turklāt formāli šī prakse katolicismā jau ir, taču realitāte tā izpaužas tikai kā ikdienas lūgšana, kaut gan daudzas ģimenes diemžēl nedara arī to.

Marks Jermaks

Foto:morguefile.com