Gabriela un citi: "Mums kopš vakcinācijas sākuma tikai ciešanas"

Ceturtdiena, 02 Septembris 2021 21:29

Lūk, ir Laura, kura sešus mēnešus ir bez siekalām un ar “apdedzinātu” mēli. Lūk, ir Gabriela, kurai divas dienas pēc Pfizer vakcīnas notika pēkšņa redzes aptumšošanās: "Kopš tā laika sākās mans Golgātas ceļš, veselības rādītāji izjaukti, vienmēr jūtos nogurusi un bez spēka, ar sāpēm sirdī un neizskaidrojamo dedzināšanas sajūtu ķermenī." Šie ir dramatiskie stāsti par vakcīnas upuriem, kuri ziņoja par nevēlamām reakcijām Aifai (Itālijas zāļu agentūra), bet nekad nav saņēmuši medicīnisko palīdzību, izņemot trankvilizatoru devu un bailes palikt invalīdiem uz visu mūžu. Un tagad viņi pārvar bailes un kaunu un runā atklāti: "Pret mums izturas kā pret otrās šķiras pacientiem, ar pārliecību vakcinējāmies, bet mums ieguvumi nav atsvēruši riskus".

 

 

*****

/Andrea Dzambrano/

Ir tādas pēc-vakcinācijas nevēlamās reakcijas, kad cietušais dzīvo ar pastāvīgi sausu un "apdegušu" mēli, bez asarošanas vai siekalām, ar acīm, kas izžūst kā sauss zars un muti it kā ietītu vilnā. Saskaņā ar nevēlamas vakcīnas reakcijas statistiku tās varētu būt vienas no mazākām sekām, tomēr, ja tās turpinās jau sešus mēnešus, pat šīs tā sauktās nelielās sekas var izraisīt invaliditāti, ar kuru arvien grūtāk ir sadzīvot un kas rada bailes, ka tas ilgs visu dzīvi.

Laikraksti turpina atkārtot piedziedājumu, ka ieguvumi ir lielāki par riskiem, bet, ja šodien viņi jautātu Sirakūzas skolotājai, 45 gadus vecajai Laurai Skalai, vai tieši viņai vakcīnas ieguvums atsvērtu riskus, viņas atbilde būtu “nē”, jo, saskaroties ar kovid infekciju, viņa varētu tikt galā bez problēmām, turpretī tagad viņa cieš no neizskaidrojamas invaliditātes, kuru neviens ārsts nav ieinteresēts risināt.

Tieši šādi stāsti kā Lauras Skalas un Alesijas D'Arigo (Alessia D’Arrigo), vai Federikas Andželīni (Federica Angelini) liecība rada apmulsumu mediju-sanitārajās aprindās, tie ir kā īssavienojums, par ko ziņoja volejboliste Frančeska Markone (Francesca Marcon), kurai valsts sanitārās komitejas locekle Abriņani (Abrignani), pazemojot viņas problēmu, pārmeta, ka ar savu denuncēšanu viņa dod argumentus “no vax” piekritējiem. Tomēr ar apdraudētu karjeru un potenciāli nāvējošu slimību, kas ir daudz nopietnāka nekā kovid infekcija, Markonas gadījums ir tikai viens no daudzajiem upuru stāstiem, kuri ir gājuši vakcinēties aiz pārliecības un tagad saskaras ar sāpēm, kā arī ciešanām nebūt uzklausītiem un saprastiem.


Laikraksta “La Bussola” redakcija ir nolēmusi ienākt šajā marģinalizēto pasaulē, ko neviens neuzklausa. Nevis tāpēc, lai apbalvotu no vax grupējumu (kas vispār būtu šie dīvainie marsieši? Jo mēs pazīstam tikai cilvēkus, kas nostājas pret uzspiesto un obligāto vakcināciju), bet gan, lai izrādītu cieņu pret šiem otrās šķiras upuriem, lai dotu viņiem iespēju nākt klajā un denuncēt melus, kas slēpjas aiz vieglā saukļa, ka ieguvumi atsver riskus.

Es biju laimīga vakcinēties pagājušā gada 1. martā - Laura stāsta pēc video liecības publikācijas Facebook -, jo es kā skolotāja domāju, ka man ir jāsniedz savs ieguldījums. Bet pēc vakcīnas es sajutu nenormālas sāpes. Man izzuda asarošana un mute piepildījās ar čūlām; šodien es dzīvoju ar pastāvīgi sausu rīkli, ar no ierindas izgājušiem siekalu dziedzeriem, kas neizstrādā siekalas. Es staigāju apkārt ar divu litru ūdens pudeli, lai samitrinātu lūpas, mana mēle ir kā apdedzināta, ar paaugstinātām garšas kārpiņām ”.

 

- Un ārsti?

- "Fakts ir tāds, ka es pat nezinu, ko paskaidrot, es esmu apmeklējusi daudzus ārstus, tuvākajās dienās došos uz Mesīnu, bet neviens nevar man sniegt paskaidrojumus, es ziņoju Aifai par visām savām slimībām, bet pie manis neviens nav atnācis."

 

Vakcīnas upuri piedzīvo diskomfortu, vientulību, bailes būt uzskatītiem par trakiem, maza vēlme sevi atklāt citiem, ikdiena, kas ir sajukusi; lielākā daļa no šiem cietušiem sāk satikties sociālajos tīklos kā WhatsApp, lai vismaz dalītos savās ciešanās, saņemtu no ārsta trankvilizatoru recepti (xanax) un daudzus sveicienus.

 

Tāpat kā gadījumā ar Gabrielu Karoni (attēlā), 50 gadus vecu sievieti no Taranto, kas pašreiz dzīvo Imperijā. "Man vienmēr ir bijusi laba veselība," viņa saka. "Bet šodien es jūtos nemitīgi nogurusi, es nevaru rakstīt, es nevaru staigāt, mana sirds nedarbojas tā, kā vajadzētu, un manas vērtības parametri nav kārtībā."

 

Gabrielas pārbaudījums - arī viņa aiz pārliecības vakcinējusies ar Pfizer vakcīnu - sākās tūlīt pēc 12. jūnijā veiktās vakcīnas: “Pēc trim dienām es pārstāju redzēt. Es biju mājās kopā ar savu dzīves biedru, kam es pateicos, jo viņš mani atbalsta šajā ļoti grūtajā pārbaudījumā. Es neko neredzēju, tas ilga dažus mirkļus, bet tas bija pilnīgs redzes aptumšojums. Asinsspiediens bija augsts, un pēc kāda laika kakla limfmezgli pietūka, es izskatījos kā kāmis."

 

Viņas dzīvē sākas tumšs periods: lai gan ārsts izrakstījis zāles asinsspiedienam un neizbēgamo xanax, problēma pasliktinās: "Lai aizietu no guļamistabas uz vannas istabu, mani pārņem elpas trūkums, es izjūtu arī iekšējo dedzināšanu, par ko citas sievietes runā. Citi, pat mans dēls mani vairs neatpazīst. Manas potītes ir pietūkušas, un, lai mazinātu "dedzināšanu", es meklēju visizplatītākos līdzekļus, piemēram, paliekot kājas zem aukstas dušas. Sirds? Kardiologs ir redzējis, ka tā ir stresā, kamēr asins aina ir sajaukta: ļoti augsts balto un sarkano asinsķermenīšu līmenis, D vitamīns praktiski neeksistē, ļoti zems monocītu līmenis un ļoti augsts holesterīna līmenis. Katrā asins analīzes lapas rindiņā redzamas zvaigznītes, un es jūtos pastāvīgi nogurusi, it kā visu dienu būtu staigājusi ar mazuli rokās.”

 

Gabrielas dzīve tagad ir izjaukta, viņa ir jauna vecmāmiņa, taču viņa šobrīd nevar palīdzēt savam dēlam un pat nezina, cik ilgi tas turpināsies un vai kādu dienu tas vispār beigsies. "Ārste, kura mani apmeklēja, man teica, ka man ir jāņem vērā risks, ka es nekad nevarēšu atgriezties pie tā, kas biju agrāk." Bet šajā pārbaudījumā tiek saņemta arī liela cieņa: "Grupā ar citām es atradu veidu, kā dalīties šajā pārbaudījumā, mēs neprasām kompensāciju, mēs tikai lūdzam, lai kāds mūs uzklausa, lai kāds ārsts ņem pie sirds šīs daudzveidīgās reakcijas un pasaka mums, ko darīt. Viens ir skaidrs, ka pastāv nepārprotama korelācija ar vakcīnu, jo neviens no mums pirms inokulācijas nekad ne par ko tādu nav sūdzējies”.


Gabriela arī sazinājās ar kontaktpersonu savā reģionā, kas atbildīga par farmaceitisko uzraudzību: "Ar mani sazinājās mana ārste, kura, nedaudz aizkaitināta, lūdza mani dokumentēt visas manas slimības. Ar viņu savukārt sazinājās AIFA. Es jautāju viņai, kas ar mani notiek. Viņa man neko nav atbildējusi.

 

Šogad jūra man kļuvusi kā mirāža: "Es nevaru izturēt sauli, un man, Taranto dzimušajai un Ligūrijas iedzīvotājai, tā sagādā milzīgas sāpes. Vienu lietu es tomēr izdarīju: apturēju xanax lietošanu, es vēlos stāties pretī šīm ciešanām, neuztverot sevi par kaut kādu psihosomatisku gadījumu. Es neesmu vienkāršs skaitlis zem nopietnu blakusparādību ailes nosaukuma, lai to varētu pienācīgi ārstēt, jo ieguvums pārsniedz risku, nē, esmu sieviete ar vārdu un uzvārdu un esmu šīs vakcīnas upuris, kas man nav devusi nekādu ieguvumu."



 

Avots un foto: Andrea Zambrano, lanuovabq.it

 

 

******

  

Vai esat civitas.lv lasītājs?

Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu brīvās informācijas un diskusijas apritē?

Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796

Iespējamaiis maksājuma mērķis: ziedojums civitas.lv

Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs

 

Jaunākie raksti