Jūsu Kristū,
Valters kardināls Brandmillers, Raimonds Leo kardināls Berks, Huans kardināls Sandova Iniguezs, Roberts kardināls Sara un Žozefs kardināls Zens Ze-kiun
Roma, 2023. gada 2.oktobrī
Vēstule pāvestam Franciskam, 2023. gada 21. augustā
Viņa Svētībai pāvestam Franciskam
Svētais Tēvs,
Mēs esam ļoti pateicīgi par atbildēm, ko Jūs mums laipni sniedzāt. Vispirms mēs vēlamies precizēt, ka, ja esam jums uzdevuši šos jautājumus, tad ne jau tāpēc, ka baidītos no dialoga ar mūsu laika cilvēkiem, un no jautājumiem, ko viņi mums varētu uzdot par Kristus Evaņģēliju. Tāpat kā Jūsu Svētība, arī mēs esam pārliecināti, ka Evaņģēlijs dod cilvēka dzīvei pilnību un ka tas sniedz atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Mūsu bažu iemesls ir cits: esam norūpējušies, ka ir tādi gani, kas apšauba Evaņģēlija spēju pārveidot cilvēku sirdis un tāpēc piedāvā viņiem nevis veselīgu mācību, bet gan "mācības pēc savām vēlmēm" (sal. 2. Tim 4, 3). Mēs esam noraizējušies arī par to, ka cilvēki nesaprot, ka Dieva žēlsirdība nav mūsu grēku piesegšana, bet, ka tā ir daudz lielāka, jo ļauj mums atbildēt uz Viņa mīlestību, ievērojot Viņa baušļus, tas ir, atgriezties un ticēt Evaņģēlijam (sal. Mk 1, 15).
Piekopjot tādu pat atklātību, kādu Jūs izrādījāt savās atbildēs, mums ir jāsaka, ka tās nav kliedējušas mūsu izteiktās šaubas, bet gan drīzāk ir tās saasinājušas. Tādēļ mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir atkārtoti iesniegt Jūsu Svētībai šos jautājumus tos pārformulējot, jo Jums kā Pētera pēctecim Kungs ir uzticējis stiprināt ticībā Jūsu brāļus un māsas. Tas ir vēl jo steidzamāk gaidāmās Sinodes priekšvakarā, jo daudzi vēlas izmantot sinodi, lai iebilstu pret katolisko doktrīnu tieši jautājumos, uz kuriem attiecas mūsu dubia. Tādēļ mēs vēlreiz iesniedzam jums savus jautājumus, lai Jūs varētu uz tiem atbildēt ar vienkāršu "jā" vai "nē".
- Jūsu Svētība uzsvēra, ka Baznīca var padziļināt savu izpratni par ticības mantojumu. To patiešām māca Dei Verbum 8, tā ir daļa no katoliskās doktrīnas. Tomēr jūsu atbilde nerunā par to, kas ir mūsu satraukuma pamatā . Daudzi kristieši, tostarp gani un teologi, mūsdienās apgalvo, ka mūsu laikmeta kultūras un antropoloģisko pārmaiņu dēļ Baznīcai būtu jāmāca pretēji tam, ko tā vienmēr ir mācījusi. Tas attiecas uz jautājumiem, kas nav otršķirīgi, bet gan ir būtiski mūsu pestīšanai, piemēram, ticības apliecināšana, subjektīvie nosacījumi sakramentu pieejamībai un morāles likuma ievērošana. Tādējādi mēs vēlamies pārformulēt mūsu dubium: vai Baznīca šodien var mācīt mācības, kas ir pretrunā ar tām, kuras tā iepriekš ir mācījusi ticības un morāles jautājumos, neatkarīgi no tā, vai tās tika mācījis pāvests ex cathedra, vai noteicis ekumeniskais koncils , vai tās ir daļa no universālā, parastā visā pasaulē dzīvojošo bīskapu Maģistērija (sal. Lumen Gentium 25)?
- Jūsu Svētība uzsver, ka nedrīkst jaukt laulību ar citiem seksuāla rakstura savienību veidiem un ka līdz ar to ir jāizvairās no jebādas rituālas vai sakramentālas viendzimuma pāru svētīšanas, kura varētu tikt sajaukta ar laulību. Tomēr mūsu bažas ir citādas: mēs esam nobažījušies, ka viendzimuma pāru svētīšana jebkurā gadījumā varētu radīt neskaidrības ne tikai tiktāl, ciktāl tā varētu izskatīties līdzīga laulībai, bet arī tāpēc, ka homoseksuālas darbības tiktu pasniegtas kā labas vai vismaz kā iespējams labums, ko Dievs prasa no cilvēkiem ceļā pie Viņa. Tātad pārformulēsim mūsu dubium: vai ir iespējams, ka noteiktos apstākļos draudzes gans varētu svētīt homoseksuāļu savienības, tādējādi liekot saprast, ka homoseksuāla uzvedība kā tāda nav pretrunā ar Dieva likumu un cilvēka ceļu pie Dieva? Saistībā ar šo dubiumir nepieciešams izvirzīt vēl vienu: vai joprojām ir spēkā universālā parastā Maģistērija pastāvīgā mācība, saskaņā ar kuru jebkura seksuāla darbība ārpus laulības, un jo īpaši homoseksuāla darbība, ir objektīvi smags grēks pret Dieva likumu, neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā notiek, un no nolūka, ar kādu tā tiek veikta?
- Jūs uzsvērāt Baznīcas sinodālo dimensiju tādā nozīmē, ka visi, arī ticīgie laji, ir aicināti piedalīties un paust savu viedokli. Tomēr mūsu grūtības ir pavisam citas: gaidāmā sinode par "sinodalitāti" šodien tiek atainota tā, it kā kopībā ar pāvestu tā pārstāvētu Baznīcas augstāko autoritāti. Tomēr Bīskapu sinode ir pāvesta padomdevēja institūcija, tā nepārstāv Bīskapu kolēģiju, un tā nevar izlemt tajā izskatāmos jautājumus, nedz arī izdot par tiem dekrētus, ja vien skaidri noteiktos gadījumos Romas pāvests, kas ir atbildīgs par sinodes lēmumu ratifikāciju, tai nepārprotami nav piešķīris izlemšanas pilnvaras (sal. C.I.C. 343. kan.) Tas ir izšķirošs aspekts, jo neiesaistīt Bīskapu kolēģiju jautājumos, kurus paredz ierosināt gaidāmā Sinode un kuri ir saistīti ar pašu Baznīcas konstitūciju, būtu tieši pretrunā ar sinodalitātes principu, kuru pati Sinode vēlas atbalstīt. Tad ļaujiet mums pārformulēt mūsu dubium: vai attiecībā uz doktrinālajiem un pastorālajiem jautājumiem, par kuriem tai būs jāizsakās, šī Romā notiekošā bīskapu sinode, kurā piedalīsies tikai izraudzīta Baznīcas ganu un ticīgo grupa, īstenos augstāko Baznīcas autoritāti, kas pieder vienīgi Romas pāvestam un, una cum capite suo, bīskapu kolēģijai (sal. C.I.C. 336. kan.)
- Savā atbildē Jūsu Svētība skaidri norādīja, ka svētā Jāņa Pāvila II lēmums Ordinatio sacerdotalis ir jāuzskata par galīgu; jūs pareizi piebildāt, ka priesterība ir jāsaprot nevis varas, bet gan kalpošanas nozīmē, lai tiktu pareizi saprasts mūsu Kunga lēmums priesterisko ordināciju rezervēt tikai vīriešiem. Tomēr savā atbildes pēdējā punktā jūs piebilstat, ka šo jautājumu vēl var pētīt tālāk. Mēs baidāmies, ka daži šo apgalvojumu var interpretēt tā, it kā šis jautājums vēl nebūtu galīgi izlemts. Patiesībā svētais Jānis Pāvils II Ordinatio sacerdotalis apstiprina, ka šo doktrīnu ir nemaldīgi mācījis parastais un universālais Maģistērijs un ka tādējādi tā ir daļa no ticības mantojuma. Tāda bija Ticības doktrīnas kongregācijas atbilde uz dubium, kas tika uzdots par apustulisko vēstuli, un šo atbildi apstiprināja pats Jānis Pāvils II. Tādēļ mums ir jāpārformulē mūsu dubium: vai Baznīcai nākotnē varētu būt iespēja piešķirt priestera ordināciju sievietēm, tādējādi nonākot pretrunā ar to, ka šī sakramenta ekskluzīva rezervēšana kristītiem vīriešiem pieder pie pašas priesteriskās ordinācijas sakramenta būtības, kuru Baznīca nevar mainīt?
- Visbeidzot, Jūsu Svētība apstiprināja Tridentas koncila mācību, ka sakramentālās absolūcijas derīgumam ir nepieciešama grēcinieka nožēla, kas ietver nodomu vairs negrēkot. Jūs mūs arī aicinājāt nešaubīties par Dieva bezgalīgo žēlsirdību. Mēs vēlamies vēlreiz apliecināt, ka mūsu jautājuma pamatā nav šaubas par Dieva žēlsirdības lielumu; gluži pretēji, tas ir radies no apziņas, ka šī žēlsirdība ir pietiekami liela, lai mūs darītu spējīgus atgriezties pie Viņa, atzīt savu pārkāpumu un dzīvot tā, kā Viņš mūs ir mācījis.
Tomēr daži varētu interpretēt Jūsu atbildi tā it kā pati pieiešana pie grēksūdzes būtu pietiekams nosacījums, lai saņemtu grēku piedošanu, jo iešana pie grēksūdzes varētu netieši ietvert grēku atzīšanu un grēku nožēlu.
Tādēļ mēs vēlētos pārformulēt mūsu dubium: vai penitents var saņemt derīgu sakramentālo absolūciju, ja, izsūdzot grēku, viņš tajā pat laikā atsakās jebkādā veidā apņemties šo gŗēku vairs nedarīt?
Vatikāns, 2023. gada 21. augusts
Valters kardināls Brandmillers, Raimonds Leo kardināls Burke, Huans kardināls Sandova Iniguezs, Roberts kardināls Sara un Žozefs kardināls Zens Ze-kiun
[Kopija Lūisam Francisko Kardinālam LADARIA FERRER, S.I.]
Tulkots no teksta franču valodā : https://hommenouveau.fr/synode-cardinaux/
Ievadu sagatavoja Aleksandrs Stepanovs (avoti: Lepanto Foundation, La nuova bussola quotidiana, Edward Pentin blog)
Foto: interneta resursi, screenshot