Bīskaps Šneiders: Pašizolācija ir pārbaudījums, kas var nest lielu ‘garīgu labumu’

Sestdiena, 30 Maijs 2020 19:41

Bīskaps tic, ka pandēmija novedīs pie Baznīcas attīrīšanās un liks ģimenēm pieredzēt ‘mājas baznīcas nozīmi’.

Bīskaps Atanāzijs Šneiders izteicās, ka katoļiem pandēmijas radītā situācija būtu jāpieņem kā pārbaudījums, kas var dot “lielāku garīgo labumu nekā, ja mēs nebūtu pieredzējuši šādu situāciju”.

Bīskaps Šneiders un tēvs Linus Klovis, Kastri arhibīskapijas (Sentlūsijā) kanonisko tiesību jurists, piedalījās jautājumu un atbilžu sesijā pēc uzstāšanās Romas Dzīves forumā (Rome Life Forum), kas notika tiešsaistē ceļošanas ierobežojumu dēļ.

Šī “attīrošā dievišķā intervence spēj parādīt mums to, kas Baznīcā ir patiesi būtisks – Kristus Euharistiskais upuris ar Viņa Miesu un Asinīm un nemirstīgo dvēseļu mūžīgā pestīšana”, teica bīskaps Šneiders.

Šneiders atzina, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglošanas un baznīcu normālas darbības atjaunošanas daži var neatsākt piedalīšanos Misē, taču piebilda, ka tas varbūt nemaz nav tik slikti.

“Kopumā domāju, ka Svētās Mises un sakramentu liegšana būs veikusi kviešu vētīšanu un pelavu atdalīšanu, kā saka Svētie Raksti (sal. Mt 3, 12),” sacīja Šneiders.

"Daži uzskata, ka pēc koronavīrusa epidēmijas būs jauns izsalkums pēc Euharistijas," sacīja Šneiders. “Tā parasti notiek, ka ilgstošs svarīgas realitātes trūkums cilvēku sirdīs iededz ilgošanos pēc tās. Protams, tas attiecas uz tikai tiem, kas patiesi tic un mīl Euharistiju. ”

"Varbūt tie katoļi, kuri bija tik ļoti pieraduši pie Vissvētākā, ka viņi to uztvēra kā kaut ko pierastu un parastu, piedzīvos garīgu atgriešanos, un Svētā Euharistija turpmāk būs viņiem kas ārkārtējs un cildens".

“Pašreizējās ciešanas mūs māca un vingrina palikt vienmēr uzticīgiem Kungam un svētajai ticībai saskaņā ar Svēto Rakstu vārdiem: “Kas pastāv līdz galam, tiks izglābts” (Mt 10, 22) un “Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības kroni” (Atkl 2, 10). Un tikai tam ir nozīme.”

Vaicāts, kas katoļiem šo atšķiršanu no Sakramentiem var padarīt auglīgu, nevis par rūgtuma un skumju laiku, bīskaps Šneiders atbildēja ar pārliecinātu optimismu:

"Šī situācija liek katoļu ģimenēm burtiskā veidā izjust mājas baznīcas nozīmi," sacīja Šneiders. “Ja nav iespējas piedalīties Svētajā Misē pat svētdienās, katoļu vecākiem vajadzētu savākt ģimeni savās mājās. Vajadzētu veltīt lūgšanu stundu, lai svētītu Kunga dienu un garīgi vienotos ar Svēto Misi, ko priesteri svin aiz slēgtām durvīm pilsētā vai apkaimē. ”

"Svētdienas svētā stunda mājas baznīcā, piemēram, varētu noritēt šādi: Rožukroņa lūgšana, svētdienas evaņģēlija lasīšana, grēku nožēla, garīgā Komūnija, litānija, lūgšana par visiem, kas cieš un mirst, par visiem, kas tiek vajāti, lūgšana par pāvestu un priesteriem, lūgšana par pašreizējās fiziskās un garīgās epidēmijas beigām,” turpināja Šneiders. "Turklāt svētdienās vecāki var sapulcināt bērnus pēcpusdienā vai vakarā un lasīt viņiem no Svēto dzīves, īpaši par svētajiem Baznīcas vajāšanas laikos."

Šneideram tika uzdots arī jautājums: “Kā mums vajadzētu paust savu vilšanos par to, kādā veidā bīskapi meklē ceļus, kā sniegt sakramentus pandēmijas laikā?” un “Kad paklausība bīskapam var pārspēt paklausību Kristum?”

“Lajiem jārunā un ar cieņu jāpieprasa publiskās Mises atgriešanās, kā arī jāorganizē brīvdabas Mises vai citas radošas formas cienīgas Svētās Mises svinēšanai,” viņš apgalvoja.

“Es jūs lūdzu, apgrūtiniet ganus, traucējiet mūs, lai mēs varētu jums dot žēlastības, mācības un vadības pienu,” lūdza bīskaps Šneiders. “Neļaujiet mums stāvēt dīkā!”

“Mums jāizdzīvo Fatimas vēsts – katram no mums, savās ģimenēs un draudzēs,” sacīja tēvs Klovis, atbildot uz jautājumu, kā ticīgie var pieprasīt, lai hierarhija izpildītu Dievmātes lūgumus. "Mēs nevaram [to izdarīt viņu vietā], bet mēs to varam pieprasīt."

Viņš mudināja visā pasaulē izveidot nelielas “Fatimas grupas”, kas varētu kalpot, atbalstīt un izglītot priesterus, kuri savukārt varētu ietekmēt bīskapus.

Viņš atzīmēja, ka daudzviet bīskapi savas valstis jau ir konsekrējuši Marijas Bezvainīgajai Sirdij, tai skaitā Jaunzēlandi, Austrāliju, Apvienoto Karalisti, ASV un citas valstis Eiropā.

Galu galā viņš paredz, ka “tad, kad pienāks Dieva laiks, pat Svētais tēvs  konsekrēs Krieviju, kā to prasa Dievmāte”.

“Nezaudējiet drosmi,” mudināja tēvs Klovis, jo Dievmāte teica: "Tas tiks darīts."

Tēvs Klovis atgādināja, cik svarīga ir regulāra grēksūdze, svēto dzīves aprakstu lasīšana, Brīnumdarītājas medaljona un Karmela Dievmātes brūnā skapulāra valkāšana, lai veidotu uzticīgas katoļu ģimenes.

Pāri visam viņš mudināja veidot ieradumu ik dienas lūgt Rožukroni.

"Tas ir veids, kā mēs varam pārveidot sevi, savas ģimenes un pasauli," viņš teica.

 

Avots:Doug Mainwaring, Bishop Schneider: Lockdown is a trial that can bring about great ‘spiritual benefit’, lifesitenews.com